Iepirkuma nolikumā paskaidrots, ka uzglabājamā bruģakmens aptuvenais apjoms ir 1350 tonnas.
Bruģi piekodināts glabāt apsargājamā teritorijā Rīgas pilsētā vienu gadu, vai arī līdz brīdim, kad būs izsmelta 42 000 eiro līgumcenas summa.
Teritorijai jābūt gana plašai, lai tajā varētu manevrēt ar komersantam piederošu iekrāvēju. Pretendentiem arī jāgarantē, ka viņu rīcībā ir svari ar vismaz 20 tonnu maksimālo svēršanas svaru.
Bruģakmens glabāšana ietver svēršanu, iekraušanu, šķirošanu un, ja nepieciešams, bruģakmens transportēšanu no SIA "Tilts" noliktavas Spilves ielā uz iepirkumā meklētā komersanta noliktavu.
Komersantu pieteikumus Rīgas dome gaidīs līdz 11. februārim.
Vēstīts, ka Rīgas domes Satiksmes departaments SIA "Tilts" noliktavā glabā arī zviedru kalto vēsturisko bruģi un regulāri to izmanto remontdarbu veikšanā.
Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins televīzijā "Rīga TV24" teica, ka betona bruģa kalpošanas laiks ir astoņus gadus ilgs, tāpēc Rīgas dome to vairs atkārtoti neizmanto.
Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola portālam "Delfi" apstiprināja, ka, piemēram, no Brīvības ielas, Krišjāņa Valdemāra un Elizabetes ielas izņemto betona bruģi otrreiz vairs neizmantos.
"To neizmanto, jo bruģis ekspluatācijas vai demontāžas laikā var būt bojāts. Papildu izmaksas veidotu bruģa šķirošana. Kā arī neviens nedotu garantiju par bruģa ekspluatācijas ilgumu pēc darbu pabeigšanas," paskaidroja Ahuna-Ozola.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
