Kādēļ par saules paneļu saražoto elektrību jāmaksā OIK, neizprot zaļās enerģijas entuziasts  (134)

Jāatgādina, ka galvenais OIK ieviešanas iemesls Latvijā bija radīt atbalsta mehānismu tādiem elektroenerģijas ražotājiem, kas to iegūst koģenerācijas stacijās vai no atjaunīgajiem energoresursiem, starp kuriem arī, piemēram, saules enerģija. Savukārt šādas zaļi iegūtas enerģijas iepirkšanu sedz pilnīgi visi tās gala patērētāji, samaksājot OIK. Maksājuma lielums kopš 2018. gada 1. janvāra atkarīgs no elektroenerģijas patēriņa un pieprasītās pieslēguma jaudas.

Kā savā "Twitter" ierakstā norāda Birziņš, tad starp OIK maksātājiem patlaban ir arī tie, kuri elektrību mājsaimniecības vajadzībām iegūst ar saules paneļiem: "Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur, ja Tev uz mājas ir saules paneļi un Tu pats ražo elektrību, ir jāmaksā OIK arī par ielaistajām kwh kopējā tīklā!" Sarunā ar "Delfi" vīrietis norāda, ka salīdzinājumam izmantojis saules paneļu lietotāju rēķinus ASV un Latvijā. Viņaprāt, neto sistēma ir lietotājam nedraudzīga, tā kavē iedzīvotājiem kļūt energoneatkarīgiem.

Zinātniece Laila Zemīte no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) gan precizē, ka elektroenerģijas ražotājiem mājsaimniecībās, tāpat kā visiem pārējiem iedzīvotājiem Latvijā, ir obligāti jāmaksā OIK nemainīgā daļa, proti, jaudas obligātā komponente – par pieslēguma jaudu (ampēriem). Savukārt OIK mainīgā daļa (par patērētās enerģijas apjomu) ir jāmaksā tikai tajā gadījumā, ja ar saules paneļiem saražoto elektroenerģiju cilvēks nodod tīklā, bet pēc tam paņem atpakaļ lietošanai.

"Pašreiz valsts atbalsta mehānisms saules paneļu lietotājam – elektroenerģijas ražotājiem mājsaimniecības vajadzībām – ir neto princips, kas ir iestrādāts likumā. Tas paredz, ka saules paneļu īpašnieki uzreiz neiztērēto elektrību var nodot kopējā tīklā un veidot sev rezervi. Vajadzības gadījumā uzkrāto enerģiju lietotājs paņem atpakaļ, bet nesedz elektrības maksu," skaidro Zemīte.

Neto princips arī paredz, ka šādā veidā uzskaite norit gada griezumā, proti, no 1. aprīļa līdz 31. martam, bet pēc šī datuma paneļu īpašnieka ar saules enerģiju saražotā un tīklā nodotā elektrības rezerve viņam tiek dzēsta. Neto sistēmai alternatīvs veids, kā uzkrāt pārpalikušo saules paneļu saražoto enerģiju brīžiem, kad rodas vajadzība, ir akumulatori. Šādā gadījumā netiktu izmantots kopējais tīkls un nerastos OIK izmaksas. Vienlaikus jārēķinās ar papildu izmaksām par pašu iekārtu, teic Zemīte.

Pērn veiktajā pētījumā, meklējot atbildes uz jautājumiem, kāpēc Latvijā elektrības ieguve no atjaunīgiem resursiem mājsaimniecībās nevēršas plašumā, Zemīte kopā ar citiem RTU zinātniekiem secināja, ka valstij jāmaina OIK piemērošanas princips, ko "Twitter" kontā kritizēja arī Birziņš.

Viena no vairākām rekomendācijām, ko zinātnieki piedāvāja Ekonomikas ministrijai (EK), bija ieteikums saules paneļu lietotājus atbrīvot no tās OIK daļas, kas atkarīga no enerģijas patēriņa.
"Tātad par to elektroenerģijas daudzumu, kas nodots tīklā un paņemts atpakaļ, saules paneļu lietotājam OIK nebūtu jāmaksā. Bet, ja no tīkla paņemtu vairāk, tad būtu jāmaksā tāpat kā jebkuram citam," zinātnieku pozīciju skaidro Zemīte, piebilstot, ka pēc šāda principa patlaban paneļu lietotāji par saražoto daļu OIK nemaksā Polijā. Lielā daļā Eiropas valstu, piemēram, Itālijā un Luksemburgā, darbojas Latvijai līdzīga sistēma. Saules paneļu lietotāji par tīklā nodoto un atpakaļ paņemto enerģiju maksā vienlīdz lielu iepirkuma komponenti kā jebkurš cits elektrības lietotājs.

Ekonomikas ministrijā informē, ka Zemītes aprakstītais princips ir iestrādāts likuma grozījumos, kas jau pērn iesniegti Saeimā. "Cita starpā tie paredz, ka par pašu saražoto, tīklā nodoto un no tīkla atpakaļ saņemto elektroenerģiju (tādā apmērā, kā saražota) nebūs jāmaksā OIK," pastāstīja EK sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Pie šiem priekšlikumiem Saeimā turpinoties darbs. Turklāt saskaņā ar parlamenta 10. janvāra sēdes lēmumu – obligāto iepirkuma komponenti plānots atcelt jau 31. martā. "Ja Saeima atcels OIK, tad OIK vispār nebūs jāmaksā," rezumē Urpena.

Gan Ekonomikas ministrijā, kā arī RTU zinātniece uzsver, ka OIK maksājums jau pašlaik galvenokārt atkarīgs no saules paneļu lietotāja paradumiem. Ekonomikas ministrijā mājsaimniecībām iesaka ražot tik, cik tām nepieciešams, neizmantojot tīklu. Savukārt Zemīte aicina pārplānot elektrības patēriņa stundas. Pētījumā noskaidrots, ka visaktīvāk mājsaimniecībās, kur ierīkoti saules paneļi, cilvēki elektroenerģiju izmanto vakaros. Stundās, kad saules paneļi enerģiju neražo: "Mērķis ir, lai pēc iespējas mazāk nodotu tīklā, mazāk ņemtu atpakaļ no tīkla. Maksimāli palielināt tiešo patēriņu. Piemēram, traukus un drēbes var mazgāt pa dienu, kad saules paneļi strādā. Tāpat arī pa dienu var darbināt apkures sistēmas vai uzstādīt enerģiju uzkrājošās iekārtas," iesaka RTU zinātniece.

Lai elektrības ražotāji-lietotāji būtu mudināti rīkoties saskaņā ar šo principu, RTU zinātnieki Ekonomikas ministrijai arī piedāvāja pārveidot Neto uzskaites sistēmu Latvijā. Tai būtu jābūt balstītais uz elektroenerģijas tirgus būtību – elektrības cenām biržā. Veidojot rēķinus, būtu jāņem vērā katras stundas elektroenerģijas cena, kas rīta stundās un pa dienu ir zemāka, bet vakaros – augstāka. Tādējādi ražotājs ar saules paneļiem tad būtu motivēts atdot enerģiju tīklā augstu cenu laika posmos, norāda Zemīte: "Uz tirgus principiem balstītus norēķinus rekomendēts veikt visā Eiropas Savienībā."