Vēstīts, ka Saeima ceturtdienas pēcpusdienā pieņēma lēmumu izdot Jurašu kriminālvajāšanai. "Par" deputāta izdošanu kriminālvajāšanai balsoja 73 parlamentārieši, "pret" balsoja – 17. Pats Jurašs balsoja "par" savu izdošanu, savukārt pārējie 15 JKP deputāti balsoja "pret". "Pret" balsoja arī divi "KPV LV" deputāti – Kaimiņš un Blumbergs.
Saeimas deputāts Kaimiņš, vaicāts par iemesliem, kāpēc balsoja "pret" Juraša izdošanu, skaidroja, ka parlamenta uzdevums pēc būtības ir nodrošināt tiesiskumu un izvērtēt, vai izdošanas lūgums ir politiski motivēts vai nav.
Tiesiskuma principa nodrošināšana prasa izdošanu un tā tam vajadzētu būt, nenoliedz Kaimiņš, taču viņam aizdomas radījis fakts, ka Juraša kriminālprocesam, kā arī viņa iespējamai krimināllietai ir viens un tas pats prokurors.
"Vai tad prokuroru trūkst?" retoriski vaicāja Kaimiņš. Politiķis uzsvēra, ka abos gadījumos runa ir par jaunajām partijām, kas iekļuvušas Saeimā, un par šo partiju līderiem. Šāda mehānisma izmantošana, Kaimiņa ieskatā, ir viens no veidiem kā padarīt jaunās partijas vājākas. "Tas tiešām man rada aizdomas par viena prokurora esamību uz visām krimināllietām, kas šobrīd, iespējams, tiek veidotas. Tas ir mans viedoklis," norādīja parlamentārietis.
Uz repliku, ka, lielākajai daļai nobalsojot "pret" izdošanu, Jurašam nebūtu iespējas sevi aizstāvēt tiesā, Kaimiņš skaidroja, ka Saeimas deputāti vadās pēc Saeimas Kārtības ruļļa, kas paredz, ka deputāta izdošanas kriminālvajāšanai gadījumā, šis deputāts vairs nedrīkst apmeklēt Saeimas un komisiju sēdes.
"Tiesa nav bijusi, process nav noticis, deputāti bijuši tiesneši, kas izdod, bet nevainīguma prezumpcija ir spēkā kamēr nav spriedums. Bet cik ilgā laikā šis spriedums būs, cik ilgi process ies – ne es zinu, ne jūs ziniet, ne arī jūsu lasītāji zina. Neviens to nezina. Tā ir viena lieta. Otra lieta –Eiropas Parlamentā arī deputātus izdod, bet viņi drīkst turpināt darbu. Šāds punkts ir tikai Latvijā," savu viedokli pauda Kaimiņš. Viņš ir pārliecināts, ka, ja nebūtu Saeimas Kārtības ruļļa 17. panta 2. daļas, kas paredz šo aizliegumu apmeklēt sēdes, nebūtu arī sabiedrības sašutuma, piketu un arī deputātu debašu no Saeimas tribīnes.
"Pabojāt karjeru var, ja tevi notiesā, atzīst, ka esi vainīgs. Te tu jau esi vainīgs, ja tevi izdod. Saeima var lemt tikai to, vai ir politiski vai nav politiski. Tas ir vienīgais, ko Saeima te var lemt," pārliecināts Saeimas deputāts. Tāpat viņš ir pārliecināts, ka, lai "noņemtu visas bažas", jāgroza Saeimas Kārtības rullis un jāļauj Saeimas deputātiem turpināt strādāt, kamēr nav notiesājošs spriedums.
Saeimas kārtības rullis paredz, ka, ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret deputātu, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi. Deputāts sēdēs nevar piedalīties līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
Savukārt parlamentārietis Blumbergs portālam "Delfi" norādīja, ka ir iepazinies ar Juraša lietu un konstatējis tajā pārkāpumus. "Es redzu tur no prokurora procesuālus pārkāpumus. Viņam būtībā vajadzēja tagad attapties, izdarīt mājasdarbu, paņemt to pieteikumu atpakaļ, izdarīt visu, ko vajag un sūtīt vēlreiz," pauda deputāts.
"Šobrīd sanāk, ka vairums nobalsoja ["par"] un viss kārtībā ar to prokurora darbu. Es kā advokāts tā neuzskatu, tāpēc es arī nebalsoju," turpināja parlamentārietis. Blumbergs ir parakstījies, ka neizpaudīs informāciju par lietas materiāliem, tāpēc viņš varēja vien atklāt, ka konstatēti termiņu pārkāpumi.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Saeimai dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Jurašu.
Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP).
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.
Kā ziņots, Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi. Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot.
Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus – žurnālu "Ir" un Latvijas Televīziju. Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša izteikumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja VDD, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
