misc - 2962
Foto: Reuters/Scanpix
Pērn projektā "Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām" latviešu valodas kursu pabeigušas 60 starptautiskās aizsardzības personas jeb patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, bet kursu par Latviju - vēl 77 personas, informēja biedrības pārstāve Rasa Saliņa.

Pēc viņas paustā, kopš pagājušā gada 2. janvāra biedrība "Patvērums "Drošā māja"" īsteno projektu "Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām", kura mērķis ir veicināt starptautiskās aizsardzības personu iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot mācību kursus un pielāgotu informāciju par tiesībām un pienākumiem dažādās dzīves jomās.

Lai nodrošinātu atgriezenisko saiti mācību kursu un mācību programmu pilnveidei un uzlabošanai, SIA "Weitner" sagatavojis mācību kursu dalībnieku apmierinātības izvērtējumu par 2018. gadā projektā īstenotajām aktivitātēm. Starptautiskās aizsardzības personu mācību kursu dalībnieku apmierinātības izvērtējums tika veikts grupu diskusiju veidā, sagatavojot ziņojumu ar secinājumiem un priekšlikumiem. Izvērtējumā secināts, ka īstermiņā novērojama pozitīva projekta ietvaros veikto darbību ietekme, proti, tiešā mērķa grupa ir informēta par būtiskākajiem jautājumiem par dzīves uzsākšanu Latvijā.

Projektā latviešu valodas kursu apmeklējusi 71 persona, no tām 60 saņēmušas apliecību par kursa beigšanu. Vidēji vienā grupā apmācības apmeklēja 14 personas no sešām dažādām valstīm. Latviešu valodas apguves mācību kursantu vidū bija personas no 22 valstīm, tostarp 17 no Krievijas, 13 no Irākas, septiņas no Eritrejas, sešas no Ēģiptes, četras no Gruzijas, pa trim no Azerbaidžānas, Turcijas un Bangladešas, divas no Afganistānas, kā arī pa vienai personai no Baltkrievijas, Gazas, Izraēlas, Kamerūnas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Kongo, Lībijas, Nigērijas, Pakistānas, Sīrijas, Sudānas un Ukrainas.

Saliņa norādīja, ka, vērtējot integrācijas mācību kursa par Latviju apjomu un tēmu izklāstu secināts, ka tas ir pietiekams, lai sniegtu vispārēju ieskatu par svarīgākajiem jautājumiem, kas saistīti ar dzīvi Latvijā. Secināts, ka mērķa grupa kopumā ir apmierināta ar apmācību saturu, procesu, kvalitāti. Integrācijas mācību kursa mācību norise ārpus Patvēruma meklētāju centra "Mucenieki" telpām - Rīgas centrā, kas ir papildu motivējošs faktors, lai piedalītos mācībās.

Arī kursa izvērtējumā secināts, ka latviešu valodas apguves mācību kursa dalībnieki kopumā ir apmierināti ar kursa apguvi. Norādīts, ka starptautiskās aizsardzības personas, kuras uzturas centra "Mucenieki" būtu ieinteresētas aktīvāk izmantot savu laiku un mācīties latviešu valodu ilgāk.

Vienlaikus saskaņā ar izvērtējumu kursa dalībnieki uzsver, ka ieguvums no mācībām ir liels, ņemot vērā, ka kursi tika uzsākti bez priekšzināšanām, bet pēc to noslēguma viņi var sazināties veikalā vai arī centra "Mucenieki" darbiniekiem. Latviešu valodas apguves mācību kursi, papildus zināšanu ieguvei, starptautiskās aizsardzības personām sniedz arī sociāla rakstura ieguvumus, jo tas mazina spriedzi, organizē ikdienu un rada papildus motivāciju. Grupās, kuras bijušas valodas un sagatavotības ziņā vienlīdzīgākas, ir labāki mācību rezultāti, secināts izvērtējumā.

Integrācijas mācību kursu par Latviju pērn noklausījušās sešas grupas, kurās bija 90 personas, no tām 77 tika izsniegti apliecinājumi par kursa noklausīšanos. Vidēji vienā grupā bija 15 dalībnieku. Lielākā daļa jeb 79% mācību dalībnieku bija pieaugušie, bet apmācībās piedalījušies arī 19 bērni. Kopumā kursantu vidū bija starptautiskās aizsardzības personas no 22 valstīm, tostarp 20 personas no Krievijas, 14 no Irākas, pa astoņām Azerbaidžānas un Ēģiptes, septiņas no Eritrejas, piecas no Afganistānas, pa četrām no Turcijas, Uzbekistānas un Gruzijas, pa divām no Bangladešas, Pakistānas un Sīrijas, bet vēl pa vienai personai no Gazas, Kamerūnas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Kongo, Lībijas, Nigērijas, Sudānas, Tadžikstānas un Ukrainas.

Pēc Saliņas paustā, integrācijas mācību kursa laikā tā dalībniekiem bija iespējams iegūt zināšanas par Latvijas valsti, valsts iekārtu, vēsturi, kultūru un tradīcijām, praktisku informāciju par Latviju, par iekļaušanos sabiedrībā, nediskriminācijas principiem, komunikācijas, reliģiskajām un kultūras atšķirībām, dzīvokļu tirgu, nodarbinātības iespējām, izglītības sistēmu un izglītības iegūšanas iespējām. Dalībnieki varēja uzzināt arī par brīvā laika pavadīšanas iespējām, veselības aprūpes sistēmu, sociālās drošības tīklu un sociālās palīdzības sistēmu Latvijā. Kvalitatīvas saziņas nodrošināšanai ar mācību grupu dalībniekiem tika piesaistīti dari, turku, tigriņu, arābu, urdu, gruzīnu, franču, bengāļu, spāņu, tamilu valodu tulki vai valodu zinātāji, ko nodrošināja Informācijas centrs iebraucējiem. Kā starpniekvalodas tika izmantotas angļu un krievu valodas.
Saliņa informēja, ka pērn biedrība "Patvērums "Drošā māja"" veikusi mobilās programmas par dzīvi Latvijā "Pirmie soļi Latvijā" izstrādi. Programma latviešu, angļu, franču, dari un arābu valodās ir pieejama bezmaksas "Google Play" un "App Store" veikalos.

"Weitner" izvērtējumā secināts, ka mobilā lietojumprogramma ir labs instruments, kura lietošanu ieteicams vairāk integrēt mācību kursa norisē. Sniegts ieteikums turpināt veidot viegli atrodamu un kvalitatīvu informatīvu saturu internetā, kas ir svarīgs informācijas avots starptautiskās aizsardzības personām. Pozitīvi novērtēta šajā gadā plānotā lietojumprogrammas izstrāde krievu valodā.

Kopumā no šī gada 2. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam projektā "Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām II" paredzēts sniegt atbalstu vismaz 500 starptautiskās aizsardzības personām, tostarp pieaugušajiem un bērniem. Projektu biedrība "Patvērums "Drošā māja"" īsteno ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!