Pirms 'Juraša lietas' izbeigšanas prokurors ticies ar apsūdzētā tuvu kolēģi  (70)

Prokurors Zalužinksis gan apgalvo, ka nekādus padomus "Juraša lietas" sakarā Kļaviņš nav devis.

Intervijā LTV prokurors skaidroja, ka ar bijušo studiju biedru saskrējās uz kāpnēm prokuratūras ēkā un turpināja sarunu Zalužinska kabinetā: "Mēs tā parunājam par dzīvi. Bija arī jautājums par to, ka viņiem tur iestādē [KNAB] ir drūmi laiki iestājušies, grūti strādāt. Viņš pasūdzējās par to, kā viņiem klājas, tas bija tas, ko mēs parunājām". Uz LTV jautājumu, vai tikusi pārrunāta arī Zalužinska lietvedībā esošā lietā pret Juri Jurašu, prokurors atbildēja noliedzoši.

2017. gada vasarā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Aivja Zalužinska pieņemto lēmumu "Juraša lietā" virsprokurors Modris Adlers ir atcēlis un nozīmējis citu prokuroru – Māri Urbānu. Iepazīstoties ar tiem pašiem materiāliem, Urbāns nonāca pie pretējiem secinājumiem un tomēr nolēma bijušo KNAB darbinieku Jurašu saukt pie kriminālatbildības par valsts noslēpuma izpaušanu.

"de facto" arī ziņoja, ka Saeimas deputāts Jurašs apgalvojis, ka operatīvā lieta, kuras realizēšanu, kā apgalvo KNAB, viņš iztraucēja, tika izbeigta informācijas noplūdes dēļ.

"Persona bija informēta par to, ka attiecībā pret viņu šāda pārbaude tiek veikta. Mums biroja darbiniekiem bija pamats uzskatīt, ka to ir izdarījis [KNAB priekšnieka vietnieks operatīvo darbību jautājumos] Jānis Roze, kurš tieši vai pastarpināti komunicēja ar šo personu, attiecībā pret kuru ir uzsākta šī pārbaude", intervijā televīzijai teica Jursašs.

Roze šādus pārmetumus noliedz. Viņš norādīja, ka, ja Jurašam bija šāda informācija, viņam tā bija jānodod ģenerālprokuroram, Satversmes aizsardzības birojam vai Valsts drošības dienestam. Savukārt Jurašs kā iemeslu tam, kāpēc to neizdarīja, min to, ka citādi nebūtu atlicis laika strādāt.

Ziņots, ka Saeima ceturtdien, 31. janvārī, pieņēma lēmumu izdot parlamentārieti Juri Jurašu kriminālvajāšanai.

"Par" Juraša izdošanu kriminālvajāšanai balsoja 73 deputāti, "pret" balsoja 17. Pats Jurašs balsoja "par" savu izdošanu, savukārt pārējie 15 JKP deputāti balsoja "pret"."Pret" balsoja arī divi "KPV LV" deputāti – Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs.

Jurašs pēc Saeimas balsojuma žurnālistiem teica, ka saviem kolēģiem pietiekoši saprotami un pārliecinoši paudis vēstījumu, aicinot viņus balsot par viņa izdošanu kriminālvajāšanai. Viņš pats balsojis "par", jo uzskata, ka tā būs viņa iespēja tiesā pierādīt savu taisnību. Uz jautājumu, kāpēc frakcija nav klausījusi viņa lūgumam, Jurašs skaidroja, ka viņš nevar ietekmēt frakcijas deputātu balsojumu, un tā ir katra paša izšķiršanās. "Es aicināju visus kolēģus balsot "par"," teica Saeimas deputāts.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Saeimai dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Jurašu.

Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP).

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.

Kā ziņots, Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi. Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot.

Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus – žurnālu "Ir" un Latvijas Televīziju. Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša izteikumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja VDD, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.