Baltijas valstis skeptiskas par jaunu sarunu sākšanu 'Brexit' jautājumā  (12)

Pirmdien Rīgā norisinājās Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksme, kurā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis un Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpuss. Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass uz tikšanos neieradās tehnisku iemeslu dēļ, jo sliktie laika apstākļi radījuši problēmas lidmašīnai, kurā atradies premjers.

Aicināti komentēt runas, ka Lielbritānija, iespējams, uzrunājusi Baltijas valstis, lai tās mudinātu ES pagarināt sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES, Baltijas valstu līderi apgalvoja, ka Lielbritānija ar tām nav sazinājusies.

Kariņš uzsvēra, ka Lielbritānija līdz šim nav sazinājusies ar Latviju. Tajā pašā laikā viņš pauda skepsi, ka "Brexit" jautājumā būtu iespējams panākt jaunu vienošanos.

"Lai panāktu līdzšinējo vienošanos par "Brexit", pagāja divi gadi. Ja var atrast jaunu vienošanos, piemēram, Īrijas jautājumā, tas būtu labi, bet esmu skeptisks. Nedomāju, ka var atrast labu risinājumu tik īsā laikā. Latvija uzskata, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES ir slikta, jo Lielbritānija ir mūsu stratēģiskais partneris, tomēr mums ir jādomā par paliekošajām 27 valstīm. Eiropai "Brexit" jautājumā ir jāturas kopā," pauda Kariņš.

Lietuvas premjerministrs uzsvēra, ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES ir noslēgušās. "Divu gadu smagais darbs nevar tikt atcelt ar pēdējā brīža priekšlikumiem vai lēmumiem. Jaunu sarunu vairs nebūs. Ir jāīsteno tie lēmumi, kādi jau ir pieņemti," uzsvēra Skvernelis.

Savukārt Igaunijas vēstnieks Latvijā piebilda, ka gadījumā, ja Lielbritānija spēs pamatot, kāpēc "Brexit" sarunas jāpagarina, tad ES valstu vadītājiem par to arī būs jālemj.

Jau vēstīts, ka Apvienotajai Karalistei no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Apvienoto Karalisti vienas nakts laikā.