Piketēt, protestēt, kā arī piedalīties dažādos mītiņos, sapulcēs, nest plakātus, izkliegt lozungus un paust neapmierinātību demokrātiskas valstī ir viena no brīvībām, ko katram garantē Satversme. Tas ir jārespektē, lai arī kādam ne vienmēr tas patīk. Taču likums arī stingri nosaka, kā piketi ir jāpiesaka, ko drīkst un nedrīkst darīt, piemēram, vardarbība ir krimināli sodāma. LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" pirmdien tika vērtēts, cik liela ir varbūtība, ka "dzelteno vestu" aizmetņi Latvijā var pāraugt lielākās kustībās.
Uzdodoties par iespējamiem aktīvistiem, "Aizliegtā paņēmiena" žurnālisti vērsās pie vairākām protestētāju kustībām, kas pēdējā laikā bijušas aktīvas, tostarp sākušas izmantot dzeltenās atstarojošās vestes. Tāpat raidījums uzrunāja vairākus potenciālos kustību līderus.
"Aizliegtais paņēmiens" atklāj, ka Latvijas Krievu savienības un tās atbalstītāji, kurus mēdz dēvēt "ždanokiešiem", pirmie pēc Francijas protestiem uzvilka dzeltenās vestes Latvijā. Iespējams, Latvijā šis maršs no Doma laukuma līdz Rīgas pilij un tad līdz Saeimai palika daudz neievērots, taču Krievijas mediji gan to atspoguļoja viens pēc otra, radot iespaidu, ka arī Latvijā "dzelteno vestu" kustība ir sākusies. Līdz šim Latvijas Krievu savienības skaļākie lozungi bijuši vērsti uz krievu skolu aizstāvību pret reformām, bet šoreiz līdzās šiem jautājumiem arī ekonomiska rakstura prasības – līdzīgi kā Francijā, skaidro raidījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
