Pērnā gada nogalē pabeigta kultūras vērtību izpēte visā "Rail Baltica" trasē Latvijā un kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas lauka darbi, portālu "Delfi" informēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāve Rita Voronkova. Izpētes veicēji aicina saglabāt vairākus vēsturiskus objektus, kas atrodas topošās dzelzceļa līnijas trasē.
Vērienīgajā izpētē tika iesaistīti 29 cilvēki – arheologi, vēsturnieki, arhitekti, industriālā mantojuma pētnieki, ģeodēzisti, lāzerskenēšanas speciālisti no Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta, SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa", SIA "Archeo", SIA "Arheoloģiskā izpēte", SIA "Merko" un SIA "Latvijas Industriālā mantojuma fonds", kuri veikuši darbu, apzinot teritoriju 265 kilometru garumā. Izpētes laikā speciālistiem šo attālumu nācies kājām izstaigāt trīs reizes.
Darbu rezultātā iegūtas būtiskas liecības par cilvēka darbību senākos laikos – liecības par apdzīvotību akmens laikmetā, atklāti ogļu dedzināšanas uzkalniņi Inčukalna, Ropažu, Garkalnes un Stopiņu novados, kā arī darvas tecinātava Ķekavas novadā.
Ar mūsdienu tehnoloģijām fiksētas kultūras mantojuma liecības – veikta sešu lielu objektu detalizēta 3D skenēšana un uzmērīšana, ar hidrolokācijas metodi skenētas upju Mūsas un Mēmeles gultnes trases koridora robežās.
Šī izpēte bija nozīmīgs solis, lai sagatavotos "Rail Baltica" trases būvniecībai, savlaicīgi identificētu saglabājamās vērtības un noteiktu vietas, kur būs vajadzīga papildus izpēte būvniecības laikā.
Plānotās "Rail Baltica" trases centrālās daļas jeb gredzena apsekošana tika pabeigta 2018. gada vasaras sākumā, secinot, ka apsekošanā identificēto kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs nepieciešams mainīt trases novietojumu.
Trases centrālā daļa ir kultūrvēsturiski piesātinātākā, tādēļ šāds slēdziens sniedza papildu pārliecību, turpinot projektēšanas un būvniecības darbu plānošanu, informē EDzL. Rudens laikā apzinātas kultūras vērtības virzienā uz Lietuvas un Igaunijas robežām, un arī šajos posmos būtiski arheoloģiski atradumi nav konstatēti.
Izpētes laikā galvenokārt fiksētas militārās vēstures un agrāko laiku saimnieciskās darbības liecības – zemnīcas, ierakumi un tranšejas, kā arī ogļu dedzināšanas vietas, kuras mežainos apvidos senāk bijušas nozīmīgs ienākumu avots.
Tāpat uzieti un neitralizēti vairāki sprādzienbīstami priekšmeti, kā arī identificētas trases zonas, kurās būvniekiem būs jābūt īpaši piesardzīgiem zemes darbu laikā. Vairākās vietās atrastas iespējamas senās apdzīvotības pazīmes – šajās vietās lielākoties rekomendēts pirms būvniecības uzsākšanas veikt padziļinātu izpēti.
Vēl pirms izpētes uzsākšanas bija zināms, ka "Rail Baltica" trase skar vairākus kultūrvēsturiski vērtīgus objektus – dzelzceļa tiltu pār Mazās Juglas upi, Rīgas centrālo staciju, Torņakalna stacijas ēku un deportācijas upuru piemiņas memoriālu, kā arī divus satiksmes pārvadus Torņakalnā. Šiem objektiem izpētes ietvaros veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, lai fiksētu to kultūrvēsturisko vērtību un izstrādātu rekomendācijas labāko risinājumu izstrādei trases projektēšanas laikā.
Tāpat objektiem veikta detalizēta uzmērīšana, lai nepieciešamības gadījumā tos būtu iespējams atjaunot oriģinālajā veidolā. Izpētes ietvaros "Rail Baltica" posmā izvērtēti 15 industriālā mantojuma objekti.
Saglabāšanai eksperti iesaka Acones stacijas pasažieru ēku, dzelzceļa tiltu pār Mazo Juglu, slepeno objektu Nr. 100, dzelzceļa viaduktu pār Gogoļa ielu, Torņakalna stacijas apbūvi, ielu viaduktu pār dzelzceļu Torņakalna un Altonavas ielā. Vairāku dzelzceļa industriālā mantojuma objektu saglabāšana "Rail Baltica" būvniecības procesā tomēr ir apdraudēta, atzīst pētnieki.
Kā norāda vēsturnieks, Latvijas Industriālā mantojuma fonda priekšsēdētājs Andris Biedriņš slepenais objekts Nr. 100 ir Dzelzceļa pārvaldes bumbu patvertne, kas atrodas zem Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas uzbēruma. Patvertne celta no 1956. līdz 1958. gadam, tā bija domāta dzelzceļa vadības funkciju un sakaru nodrošināšanai kara gadījumā, un šādiem nolūkiem patvertne uzturēta līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem.
Ieeja bumbu patvertnē atrodas "Latvijas Dzelzceļa" administrācijas ēkas austrumu daļā, pagrabstāvā. Aiz ieejas durvīm sākas betonēta galerija ar komunikāciju kabeļiem. Galerija orientēta dzelzceļa uzbēruma virzienā un noslēdzas ar ventilācijas šahtu un avārijas izeju līdzās Rīgas stacijas 5. peronam.
Vadības telpā esošā elektroniskā aparatūra pēc ekspertu atzinuma esot pēc īpaša pasūtījuma Latvijā izgatavota analogā skaitļojamā mašīna, kura bijusi paredzēta, lai aprēķinātu atombumbas sprādziena radīto piesārņojumu, norāda vēsturnieki.
Lai nodrošinātu labāko kultūras vērtību aizsardzību, apzināšanas ziņojumi tiks iesniegti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, un papildus izpētes, kā arī arheoloģiskā uzraudzība vietās, kur tāda nepieciešama, tiks organizēta sadarbībā ar pārvaldi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
