Kaķi uz ielas, patversmēs un 'miskastē' – kuldīdzniekus satrauc notikumi novadā  (60)

Atbildot uz iedzīvotāju sūdzībām, Kuldīgas novada pašvaldībā pirmdien, 11. februārī, notiks sanāksme par turpmāko rīcību ar klaiņojošajiem dzīvniekiem, kurā aicināti piedalīties veterinārārsti, pašvaldības speciālisti, pašvaldības policijas pārstāvji, nevalstisko organizāciju aktīvisti un citas ieinteresētās personas, liecina ieraksts pašvaldības portālā.

No rakstītā vietējos medijos un sociālajos tīklos var spriest, ka Kuldīgas novada iedzīvotājus ilgāku laiku nodarbina fakts, ka viņu novadā uz ielām notvertie kaķi nonāk Saldus dzīvnieku patversmē.

Pērn janvārī Kuldīgas laikraksts "Kurzemnieks" vēstīja, ka daudzus jautājumus iedzīvotājiem radījis Kuldīgas novada domes pērnā rudens lēmums – līgumu par klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu nepagarināt ar vietējo uzņēmēju, patversmes "Mīļās ķepiņas" īpašnieci Maritu Līdaku, bet slēgt ar dzīvnieku ķērāju, kuldīdznieku Aivaru Celitānu un Saldus patversmi.

Līgums ar Saldus dzīvnieku patversmi noslēgts tāpēc, ka tas bijis izdevīgāks. "Saldus uzņēmums piedāvāja zemāku cenu. Pašvaldībai, ievērojot likumu, jāņem izdevīgākais piedāvājums," liecina Kuldīgas pašvaldības pārstāves Kristīnes Duļbinskas teiktais laikrakstam "Kurzemnieks'.

Pēdējās nedēļās satraukums par klaiņojošajiem dzīvniekiem ar jaunu sparu atsācies sociālajos tīklos.

Aicinot adoptēt 10 nesen Saldus patversmē nonākušus kaķus, 1. februārī savā "Facebook" laikajoslā Gita Grantiņa, biedrības "Dzīvnieku SOS" vadītāja rakstīja: "Visu šo kaķu liktenis ir tikai un vienīgi mūsu, sabiedrības, rokās. Kaķi tika noķerti pēc Kuldīgas pašvaldības pavēles. Viss jau būtu labi, ja vien mērķis nebūtu augstāks par egoistisku. Pavēle ir neatgriezt atpakaļ. "Kuldīga ir pilsēta ar dvēseli" – tie ir tukši, maldinoši vārdi. Kuldīgā valda atklāta cietsirdība pret dzīvniekiem. Visi noķertie minči ir mīļi. Tomēr, neskatoties uz to, laiks šajā dzīvē viņiem ir stipri ierobežots – vairs septiņas dienas".

Visticamāk, šajā ierakstā minētās septiņas dienas domātas pāri palikušās dienas no 14, kuru, atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem, laikā – ja nav izdevies atrast dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, patversmes īpašniekam ir tiesības dzīvnieku atdot īpašumā citai personai, paturēt patversmē, nodot turēšanā citai patversmei vai eitanizēt.

Vietējo iedzīvotāju bažas ir par to, ka Saldus dzīvnieku patversmē "Oposums", ar kuru Kuldīgas novada pašvaldībai noslēgts līgums, nelikumīgi tiek notverti un vēlāk nonāvēti četrkājainie draugi, turklāt "visi pēc kārtas" – gan klaiņojošie, gan tie, kuriem ap kaklu piederības siksniņas, tā problēmu portālam "Delfi" iezīmēja biedrības "Dzīvnieku SOS" pārstāvji.

Telefoniski sazinoties ar Saldus dzīvnieku patversmi "Oposums," portāls "Delfi" nesaņēma atbildes uz jautājumiem, vien aicinājumu ierasties klātienē patversmē.

Par notiekošo Kuldīgas novada pašvaldībā skaidro, ka "apkārt klīst nepatiesa informācija".

Pēc Gitas Grantiņas ieraksta sociālajos tīklos sasparojās arī citi lietotāji. "Mīļā Kuldīga, kad tu kļuvi par dzīvniekiem nedraudzīgu pilsētu? Kāpēc ļauj nonāvēt nevainīgus dzīvniekus?" – šāds ieraksts parādījās 3. februārī "Facebook" profilā ar nosaukumu "Eline Tēva meita Bīrone".

Ierakstā izskanēja aicinājums citus "Facebook" lietotājus iesaistīties – "rakstam komentārus arī te pie tiem pretīgajiem pašslavinošajiem rakstiem "kuldiga.lv/lv"". Tā ir Kuldīgas pašvaldības mājas lapa. "Vilšanās un rūgtuma sajūta.. Kuldīga, tie ir tavi iedzīvotāji, tie ir tavi dzīvnieki, tev ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi," rakstīts "Eline Tēva meita Bīrone" profilā.

Zem šī ieraksta ievietots fotoattēls ar atkritumu tvertni, kas pilna ar mirušiem kaķiem.

Kā noskaidroja portāls "Delfi," šai fotogrāfijai ar minētajiem notikumiem nav sakara - publikācijā izmantotā fotogrāfija bijusi publicēta vietnē "Funny Junk" jau 2013. gadā. Tiesa, pēc komentāriem zem ieraksta var spriest, ka cilvēki šo attēlu sasaista ar Kuldīgas novada notikumiem. Ar šo "Facebook" ierakstu dalījušies vairāk nekā 1000 cilvēku.

Portāls "Delfi" uzrunāja "Facebook" ieraksta veidotāju ar lūgumu komentēt notikušo, uz ko sekoja atbilde, ka autore tikai "palīdzējusi izplatīt informāciju, jo ļoti pārdzīvo par kaķīšiem".

Dzīvnieku uzņemšanas kārtību, turēšanas prasības un dzīvnieku aprites nosacījumus patversmēs nosaka MK noteikumi "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību", skaidro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Minēto noteikumu 23.2 punktā ir noteikts - ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, patversmes īpašniekam ir tiesības dzīvnieku atdot īpašumā citai personai, paturēt patversmē, nodot turēšanā citai patversmei vai eitanazēt. Lēmumu par dzīvnieka eitanāziju pieņem un veic veterinārārsts, izvērtējot dzīvnieka veselības stāvokli, portālam "Delfi" atklāj PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Ineta Kupča.

5. februārī Dzīvnieku aizsardzības biedrības "Dzīvnieku SOS" pārstāves Baiba Petere un Andra Hartmane nogādāja pašvaldībā iesniegumu, ko parakstījuši 602 cilvēki un kurā iedzīvotāji pauž neapmierinātību ar pašvaldības lēmumu Kuldīgas novadā noķertos bezsaimnieka dzīvniekus nogādāt Saldus dzīvnieku patversmē. Petere tikšanās laikā arī iesniedza biedrības piedāvājumu sadarboties, organizējot "noķer – sterilizē – atlaid" programmu, kā arī izteica gatavību līdzdarboties turpmākajās diskusijās un klaiņojošo dzīvnieku jautājuma risināšanā.

Kuldīgas novada pašvaldībā atzīst, ka apkārt klejo daudz nepatiesas informācijas. "Tas ir ļoti sāpīgi. Kuldīgas novada pašvaldība tikās ar policiju un divām biedrības "Dzīvnieku SOS" aktīvistēm, lai pārrunātu notikušo un plānotu, ko iesākt tālāk. Neviens īsti neklausījās. Tomēr ceru, ka vēlāk mums tomēr izdosies vienoties un noskaidrot patiesību," portālam "Delfi" stāsta Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Kristīne Duļbinska. "Esam dzirdējuši baumas par notiekošo mūsu novadā. Nav tā, ka dzīvnieku ķērājs iet pa ielu un nonāvē dzīvniekus. Tie tiek notverti un nogādāti patversmē, kur tiem tālāk tiek meklētas mājas," papildina pašvaldības pārstāve.

Normatīvie akti pašvaldībai uzdod organizēt klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un nogādāšanu Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) reģistrētā dzīvnieku patversmē, ar kuru konkrētā pašvaldība ir noslēgusi līgumu.

Kuldīgas novada pašvaldība iepirkuma rezultātā, kā to nosaka likumdošana, šobrīd ir noslēgusi līgumu ar Aivaru Celitānu, kurš veic dzīvnieku ķeršanu, un SIA "Oposums" Saldus dzīvnieku patversmi.

Dzīvnieku ķērājs, kā skaidro Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve, strādā tikai saskaņā ar Kuldīgas novada pašvaldības policijā reģistrētajiem iedzīvotāju ziņojumiem. 2018. gadā pašvaldības policijā reģistrēti 355 zvani par dzīvnieku jautājumiem. Salīdzinājumam – 2016. gadā reģistrēti 107 zvani par šādu tēmu, tādējādi var secināt, ka iedzīvotāju aktivitātei, ziņojot par klaiņojošiem dzīvniekiem, ir tendence pieaugt, portālam "Delfi" stāsta Duļbinska.

Kuldīgas novada pašvaldība, kā skaidro Duļbinska, jau ir iepazinusies ar Liepājas pilsētas pašvaldības pieredzi līdzīgas programmas īstenošanā un izpētīs arī citu pašvaldību darbību šajā jautājumā. "Iedzīvotāju iesniegtajā iesniegumā bija citāts par dzīvnieku tiesībām dzīvot. Iedzīvotāji ir pret dzīvnieku ievietošanu Saldus patversmē, to mēs sapratām," atklāj Kuldīgas novada pašvaldībā.

"Šai problēmai pievērsāmies, kad cilvēki no Kuldīgas sāka mums lūgt palīdzību, jo Kuldīgā esot kaķu ķērājs, kurš ķerot visus kaķus pēc kārtas – mājas, klaiņojošos, sterilizētus, kastrētus ar visām kaklu siksniņām. Lielākā sāpe iedzīvotajiem bija tā, ka kaķi, kuriem pēc 14 dienām patversmē netiek atrasti saimnieki, tiek eitanazēti. Mums, kā dzīvnieku aizsardzības biedrībai, tas nav pieņemams," atklāja biedrībā "Dzīvnieku SOS".

Pēc "Dzīvnieku SOS" paustā, daudzi kuldīdznieki interesējušies, kādēļ klaiņojošie suņi un kaķi tiek vesti uz Saldu, bet ar Kuldīgas patversmi "Mīļās ķepiņas" līgums neesot pagarināts. Tāpat arī organizācijai no novadniekiem bija pienākušas ziņas, ka "pašvaldības nolīgtajam dzīvnieku ķērājam maksā par katru vienību. Ķērājs ejot pa pagalmiem un ķerot visus pēc kārtas. Tiesa, kad tikāmies ar Kuldīgas novada pašvaldību, policijas pārstāvji mums rādīja, ka ir piefiksēti izsaukuma zvani par klaiņojošajiem kaķiem, tomēr tie visi bija anonīmi..un policijas priekšnieks ir nolīgtā kaķu ķērāja draugs".

Organizācija "Dzīvnieku SOS", kā apstiprina tās pārstāvji, sazinājusies ar Saldus dzīvnieku patversmi, kur apstiprināts: "Kuldīgas un tās apkaimes ievestie kaķi tiek ievesti ar pavēli – kaķus atpakaļ neatgriezt."

Kuldīgas novada domē portālam "Delfi" pastāstīja, ka šobrīd jau sešiem no desmit kaķiem pieteikušies adoptētāji "Desmit kaķi, kuri nesen nogādāti Saldus patversmē un kuri turp tika aizvesti pēc konkrētu iedzīvotāju zvaniem, kas reģistrēti pašvaldības policijas žurnālā, tiks sterilizēti un nogādāti atpakaļ vidē, no kuras tie nākuši, vai arī pie adoptētājiem," portālu "Delfi" informēja Kuldīgas novada pašvaldībā.

PVD portālam "Delfi" skaidro, ka PVD nav saņemtas sūdzības nedz par Kuldīgas novada pašvaldību, nedz par tās darbībām, kas saistītas ar dzīvnieku izķeršanu.Tāpat PVD nav saņemtas arī sūdzības par dzīvnieku patversmes SIA "Oposums" darbību.