Vilciena mašīnistam ir mazāk iespēju nekā automašīnas vadītājam – var tikai bremzēt, skaļi taurēt un gaidīt, vai gājējs pamanīs vilcienu un pamuks malā. Ja neuzmanās, jo īpaši ziemā, vilciens varot piezagties nemanot. "Sniegs tā kā klusina skaņu," novērojis uzņēmuma "Pasažieru vilciens" mašīnists Ivans Lukjanovs (56).
Pērn Latvijā uz sliedēm gāja bojā 16 cilvēki, aizpērn 23. Pirms 15 gadiem krietni vairāk – 44. Tiesa, arī šogad izskanējušas ziņas par atsevišķiem traģiskiem negadījumiem, vienā no tiem gāja bojā pusaudzis, kuram, kā zina stāstīt valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Dzelzceļš", ejot pāri sliedēm, uz ausīm bija austiņas un rokā viedtālrunis.
Brīdi, kad, braucot, piemēram, ar 80 vai 100 kilometriem stundā, pa 230 tonnas smagā elektrovilciena logu mašīnists ierauga uz sliedēm cilvēku, iedarbina bremzes un skaņas signālu un saprot, ka var notikt nelaime, katrs, iespējams, izjūt nedaudz citādi. Pirms deviņiem gadiem intervijā laikrakstam "Diena" kāds mašīnists aprakstīja savas izjūtas: "Spriedze ir nenormāla. (..) Kādas ir sajūtas? Tev izkalst ap lūpām, sirdsdarbība paātrinās, auksti sviedri, iziet cauri karstuma vilnis. Tās ir šausmas – gaidot to sitienu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
