VDD uzmana Ķīnas izlūkošanas aģentu iespējamās aktivitātes Latvijā  (97)

Jau ziņots, Lietuvas izlūkdienesti secinājuši, ka Lietuvā aktīvi darbojoties divi Ķīnas izlūkdienesti - Valsts drošības ministrija un Militārās izlūkošanas direktorāts. brīdinājuši, Ķīnas aktivitātes kaimiņvalstī rada apdraudējumu nacionālajai drošībai, un ārvalsts specdienestu interese ir gan par iekšlietu un aizsardzības jautājumiem, gan par Lietuvas uzņēmumu un personu ekonomiskajām aktivitātēm, sadarbības projektiem ar Ķīnu un nākotnes plāniem.

VDD neatklāj, vai saņēmis brīdinājumus no Lietuvas kolēģiem. Latvijas specdienests LNT skaidro, ka pēdējo gadu laikā ir konstatēts Ķīnas izlūkdienestu aktivitāšu pieaugums Rietumvalstīs, kas liek pievērst lielāku uzmanību Ķīnas aktivitātēm arī Latvijā. "VDD regulāri sniedz valsts amatpersonām informāciju par pretizlūkošanas riskiem. Tāpat VDD nepārtraukti uztur kontaktus ar saviem ārvalstu partnerdienestiem par dažādiem jautājumiem, tai skaitā valstu, kas neietilpst ES vai NATO, radītajiem pretizlūkošanas riskiem. Ņemot vērā, ka dienestu starptautiskā sadarbība ir valsts noslēpuma objekts, no plašākiem komentāriem atturēsimies. Papildus varam norādīt, ka VDD ieskatā naidīga ārvalstu iejaukšanās Latvijas iekšpolitikā ir šo valstu centieni ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu pretrunā Latvijas nacionālajām drošības interesēm," paudis VDD.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) redzeslokā Ķīna neesot nonākusi, jo primārie draudi tiek saskatīti no Krievijas. "Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu specdienesti. Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu īstenotās aktivitātes ir agresīvas un rada būtisku apdraudējumu gan NATO, gan ES dalībvalstu interesēm un kolektīvajai drošībai. Citu valstu specdienestu pret Latviju vērstās aktivitātes SAB vērtē kā mērenas un tiešu apdraudējumu valsts drošībai tie 2018. gadā nav radījuši," LNT skaidrojis SAB.

Bijušais premjers un šī brīža Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) arī nav informēts par Ķīnas izlūkdienestu iespējamiem riskiem, tāpēc aicina Ķīnu uztvert kā ekonomiskās sadarbības partneri.

Turpretī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas eksperte Nora Vanaga uzsver, ka Ķīna tieši cenšas iemidzināt ES modrību, iepludinot naudu investīciju objektos, par ko eiropieši priecājas, taču aiz tā visa stāv ES ietekmes zudums ilgtermiņā. "Ķīna ieguvusi milzīgu dominanci Āfrikā, bet lielākajās ES ostās, piemēram, Vācijā un Nīderlandē uzpērk teritorijas ostu terminālos. Ir jāsaprot, ka eiropieši var nonākt pašu radītā kapitālisma slazdā, ja mēs visu nopārdodam ķīniešiem," savu vērtējumu sniegusi eksperte.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis LNT uzsvēris, ka uzmanība jāpievērš Ķīnas militārajiem partneriem, piemēram, Krieviju. "Ķīnas pēdējo gadu darbība liecina, ka Ķīna nostiprinās arī militāri, un Latvijai negatīvi ir tas, ka Ķīna militāri sadarbojas ar Krieviju. 2017. gadā un 2018. gadā Krievijai ar Ķīnas Tautas Republiku bija vairākas kopējas flotes mācības. Latvijai uz to ir jāraugās ar zināmu piesardzību," skaidroja Cepurītis.

Viena no valsts iestādēm, kam ir ļoti cieša un regulāra sadarbība ar Ķīnu, ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Arī tās atsevišķi darbinieki ir devušies Ķīnas apmaksātos mācību braucienos. LIAA pārstāvji gan uzsver, ka spiediens no Ķīnas puses izjusts netika.

LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme, kas bijusi mācībās Ķīnā, uzsver, ka aģentūras darbiniekiem esot kritiskā domāšana, lai ķīniešu aktivitātes vērtētu piesardzīgi. "Es personiski un aģentūra kopumā neesam jutuši kaut kādu ietekmi vai mūsu viedokļa maiņu, vai ietekmēšanu. Nevarētu teikt, ka esam izjutuši Ķīnas vēlmi mūsu viedokļus ietekmēt ne tur uz vietas Ķīnā esot, ne arī šeit Latvijā, uz vietas strādājot ar Ķīnu un tās uzņēmējiem," vērtējusi LIAA pārstāve.