Kur varētu pārcelties Latvijas Zinātņu akadēmija  (76)

Portāls "Delfi" turpina rakstu sēriju par Latvijas Zinātņu akadēmiju, kuras lietderību nesen auditā izvērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas nolīgtā SIA "CSE COE". Pirmajā rakstā lasāmi galvenie auditoru secinājumi, tostarp fakts, ka LZA savām vajadzībām izmanto vien aptuveni trešdaļu ēkas un tās apsaimniekošanā iesaistīti divreiz vairāk darbinieki, nekā pamatfunkciju pildīšanā. Bet otrajā rakstā lasāms, ko potenciālie investori varētu iesākt ar "Staļina torti", ja tagadējie iemītnieki nolemtu pārvākties. Ar pienācīgu ieguldījumu tā varētu kļūt par viesnīcu vai biroju centru, uzskata nekustamo īpašumu vērtētāji.

Lai gan LZA prezidents Ojārs Spārītis portālam "Delfi" atteicās komentēt audita secinājumus, intervijā Latvijas Radio viņš teica, ka valstij nav nevienas citas adekvātas ēkas vai telpu, ko ierādīt Zinātņu akadēmijai tās reprezentatīvo un administratīvo funkciju veikšanai.

Par Latvijas zinātnes mājām tuvākajā laikā varētu kļūt Torņakalns, kur LU par aptuveni 200 miljoniem eiro būvē Akadēmisko centru. 2015. gadā atklātajai Dabas mājai nupat piepulcējās Zinātņu māja, bet tuvākajā nākotnē sāksies Rakstu mājas celtniecība, kas nozīmē, ka ceļā uz Torņakalnu ar dabaszinātņu un eksakto zinātņu studentiem 2022. gadā dosies arī humanitāro zinātņu studenti.

Vēsturiskajā ēkā Raiņa bulvārī paliks rektorāts un Juridiskā fakultāte. Taču LU rīcībā ir 62 nekustamie īpašumi ar vairāk nekā 100 ēkām, kuru apsaimniekošanu iepriekš kritizējusi Valsts kontrole, pārmetot universitātei gandrīz pusmiljonu eiro negūtajos ienākumos.

Ministru kabinetā pērn apstiprināja "Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018. – 2023. gadam", tādējādi ļaujot LU izsolē pārdot astoņus nekustamos īpašumus, tostarp vairākas tagadējo fakultāšu ēkas. Piemēram, Fizikas un matemātikas fakultātes ēku Zeļļu ielā, Sociālo zinātņu fakultātes ēku Lauvas ielā, Biznesa vadības un ekonomikas fakultāti Aspazijas bulvārī, kā arī citus īpašumus. Šeit vari lasīt detalizētāku rakstu par LU īpašumiem, kas nonāks zem izsoles āmura.

LU plānā paredz, ka atsavināšanā gūto līdzekļu apmērs būs ap 26,9 miljoniem eiro. Šo summu universitāte plāno novirzīt Rakstu mājas būvniecības atmaksai, kuras kopējās izmaksas plānotas 44,4 miljonu eiro apmērā.

LU pārstāve Sindija Iesalniece portālam "Delfi" stāsta, ka LZA telpas Torņakalnā neatradīsies, jo Akadēmiskais centrs būs optimāli iekārtots tikai universitātes vajadzībām. Taču pārcelšanās atbrīvojusi vairākas LU telpas, ko tā potenciāli varētu piedāvāt LZA, ja akadēmija izrādītu interesi pārvākties prom no Akadēmijas laukuma.

"Lai izvērtētu iespējamo sadarbību ar LZA, ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori, kas būtu jāizsver atsevišķā sarunu procesā starp LZA un LU. Piemēram, būtu jāizrunā jautājumi par nomas termiņiem, nepieciešamo aprīkojumu, LZA budžetu telpu nomai, vēlamo atrašanās vietu, nepieciešamo telpu platību. Tikai tad LU varētu lemt par sadarbību ar LZA," skaidroja Iesalniece.

Gana plašs telpu piedāvājums šobrīd rodams arī tirgū, portālam "Delfi" pastāstīja nekustamo īpašumu tirgus uzņēmumos "Arco Real Estate" un "Latio". Piemērotāko piedāvājumu atrast sarežģī tas, ka nav zināmas LZA vajadzības un rocība.

"Rīgas centrā šobrīd ir pieejamas vairāk nekā 10 biroju telpas, kuru platība ir no 2000 līdz 3000 kvadrātmetriem. Vērtējot pēc nomas maksas apmēra, pieejamās telpas var dalīt līdzīgās daļās. Puse no tām ir par nomas maksu, kas ir piecu līdz sešu eiro robežās par kvadrātmetru. Bet otra puse ir 10 līdz 15 eiro robežās par kvadrātmetru," norāda "Arco Real Estate" Komercplatību pārdošanas un nomas nodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.

"Latio" Nekustamo īpašumu aģents Artis Ramutis paskaidro, ka 24 LZA pamatfunkcijas pildošajiem darbiniekiem katram būtu nepieciešama 10 kvadrātmetru platība, bet "coworking" telpās uz vienu cilvēki rēķina astoņus kvadrātmetrus. "Privātais bizness domātu par 250 – 300 kvadrātmetru plašām darbavietām, "šika" gadījumā izvēloties ap 500 kvadrātmetriem plašas telpas. Ja LZA nepieciešama papildus funkcija, piemēram, konferenču telpas un arhīvs, tad jāskatās pēc vajadzības," komentēja Ramutis.

Ramutis arīdzan pastāsta par aktuālajiem piedāvājumiem A un B1 klases telpām, ko "Latio" nesen piedāvāja investoram no Lielbritānijas, kas meklēja telpas 70 – 100 darbinieku lielam kolektīvam.

Piemēram, "Astras biroju centrā" par 10 eiro kvadrātmetrā pieejamas 1177 kvadrātmetrus plašas telpas. Ernesta Birznieka-Upīša ielā plašas "coworking" telpas pieejamas par 12 eiro kvadrātmetrā. Pavasarī Bukultu ielā durvis vērs "Red line" biroju centrs, kur telpas pieejamas par 11 eiro kvadrātmetrā. Kronvalda bulvārī 3 biroju telpas pieejamas par 12 eiro kvadrātmetrā. Interesenti var ievākties arī biroju telpās Mednieku ielā, topošajā "Origo" piebūvē, Skanstes ielā, "Business Garden Riga" netālu no lidostas, Krišjāņa Valdemāra ielā 62, Vienības gatvē 109 un citviet.

Telpas LZA vajadzībām atrast varētu arī pašvaldība, portālam "Delfi" saka Rīgas vicemērs un Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR): "Rīgas pašvaldība šobrīd nav saņēmusi lūgumu no LZA par jaunām telpām vai ēkām, kurā nodrošināt iestādes funkciju. Protams, ja šāds lūgums tiks izrādīts, Rīgas pašvaldība no savas puses būs iespēja sagatavot LZA piemērotu piedāvājumu. Tomēr, uzskatu, ka šobrīd ekonomiskā situācija un plānotās turpmākās investīcijas zinātnē, nebūtu lietderīgi iztērēt jaunu telpu piemērošanā vai jaunas ēkas būvniecībā. Manuprāt šie "sapņu pils" līdzekļi ir jāiegulda zinātnieku pētījumos un viņu zināšanās.

LZA vajadzības apjaust sarežģī tas, ka publiski nav pieejama informācija par ēkas apsaimniekošanas izmaksām. LZA Lietu pārvaldnieks Vitālijs Kozlovskis portālam "Delfi" šādus datus atteicās sniegt, norādot uz informācijas komercnoslēpuma statusu.

Vairāk nekā 200 lapaspuses biezajās LZA gadagrāmatās nav atrodama informācija arī par LZA gūtajiem ienākumiem no brīvo "Staļina tortes" telpu iznomāšanas. Vien uzskaitīti dažādi remontdarbi, ko akadēmija veikusi par gūtajiem līdzekļiem.

2018. gadā Izglītības un zinātnes ministrija LZA piešķīra 1 000 250 eiro. Pozīcijā par infrastruktūras izdevumiem valsts piešķīra 19 233 eiro. Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka lielāko daļu no valsts saņemtajiem līdzekļiem LZA novirza emeritēto zinātnieku grantiem.

Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis intervijā Latvijas Radio uzteica LZA spēju apsaimniekot namu, atsaucoties uz VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 2017. gadā veikto auditu. Taču VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis portālam "Delfi" precizē, ka valdības uzdevumā veikta vien ēkas sākotnējā vizuālā apskate, ko nevar saukt par auditu.

"Tika secināts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija no ieņēmumiem, kuri gūti iznomājot telpas privātajam sektoram, spēj nodrošināt ēkas apsaimniekošanu bez papildu valsts budžeta līdzekļu piesaistes. Atbilstoši tā brīža valsts budžeta iespējām valdībā tika lemts saglabāt esošo ēkas valdītāju – Izglītības un zinātnes ministriju," norāda Neimanis.

Viņš piebilda, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par LZA ēkas nodošanu VNĪ pārvaldībā, VNĪ vērtētu patreizējo situāciju un piedāvātu ēkas tālākai attīstībai valstij visizdevīgākos scenārijus.