Levits vēlētos būt visas koalīcijas Valsts prezidenta amata kandidāts  (122)

"Es negribētu un nevarētu būt kādas partijas kandidāts. Koalīcijas kandidāts stāv pāri partijām," sacīja Levits, piebilstot, ka, ja viņa kandidatūru neatbalstīs visa koalīcija, tad tai nāksies meklēt citu pretendentu uz augsto amatu.

Levits arī pauda, ka Valsts prezidenta amats Latvijā nepiešķir lielu varu, taču pašreizējais modelis mūsu valstij kā parlamentārai republikai ir atbilstošs un pareizs, līdz ar to arī prezidenta pilnvaru paplašināšana nav nepieciešama. Pēc viņa domām, Valsts prezidenta sasniegumi ir atkarīgi no konkrētās personas, kas šo amatu ieņem.

Kā ziņots, politiskie spēki pagaidām nesteidz atklāt iespējamos kandidātus Valsts prezidenta amatam, līdz ar to pagaidām ir grūti prognozēt, vai Levita kandidatūra varētu gūt Saeimas vairākuma atbalstu, ja viņš tiks izvirzīts šim amatam.

Par iespējamiem prezidenta kandidātiem pirmdien, 18. februārī, koalīcijas partijas diskutēs iknedēļas sanāksmē. "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis sacīja, ka būtu labi, ja koalīcija vienotos par vienu prezidenta amata kandidātu. Viņš pagaidām nekomentēja konkrētas kandidatūras, norādot, ka pirmdien tiks uzklausīts koalīcijas partneru viedoklis un tad tiks lemts par turpmāko.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijā ir principiāla vienošanās atbalstīt Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam, pavēstīja JKP politiķe, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla. Viņa norādīja, ka sagaidāms, ka Levita kandidatūru izvirzīs nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA).

Beitnere-Le Galla uzskata, ka ir jāieklausās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) viedoklī, ka koalīcijai būtu jāvienojas par vienu kandidātu. Vaicāta, vai koalīcija varētu vienoties par kādu citu, nevis minēto kandidātu, Saeimas priekšsēdētājas biedre to apšaubīja, norādot, ka šajā amatā būtu jāapstiprina Levits, jo "Latvija ir pelnījusi izcilu Valsts prezidentu".

Saņemot Levita piekrišanu, NA, visticamāk, lemtu par viņa kandidatūras virzīšanu Valsts prezidenta amatam. NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava skaidroja, ka neredz pamatu ES Tiesas tiesneša kandidatūras nevirzīšanai, ja Levits piekristu šādai iespējai. Viņš akcentēja, ka būtu bijis labi, ja Levits būtu ievēlēts par prezidentu jau pirms četriem gadiem. Sākotnēji gan ir jāsaņem atbilde no paša tiesneša, piebilda politiķis.

"KPV LV" politiķis, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens pieļauj, ka koalīcijai izdosies vienoties par vienu kandidātu uz Valsts prezidenta amatu. Politiķis norādīja, ka "KPV LV" pagaidām vēl nav pārrunājusi jautājumu par iespēju virzīt savu pretendentu.

Vaicāts par iespēju atbalstīt Levita iespējamo kandidatūru, Ģirģens atbildēja, - ja kāds politiskais spēks Levitu virzīs, tad gan viņš, gan, iespējams, citi kandidāti tiks aicināti uz frakciju, lai uzzinātu pretendentu redzējumu par veicamajiem darbiem valsts augstākās amatpersonas amatā.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) valdes loceklis, Saeimas frakcijas deputāts Andris Skride pauda, ka AP februārī plāno pieņemt lēmumu jautājumā par iespējamā kandidāta izvirzīšanu. Pašlaik politiskajā spēkā notiek iekšējas diskusijas par to, kā rīkoties. Vaicāts par iespēju atbalstīt Levita kandidatūru, Skride norādīja, ka Levits ir vērtējams kā ļoti cienījams iespējamais kandidāts. Politiķis skaidroja, ka pirms AP diskusijas beigām netiek izslēgta nedz iespēja virzīt savu kandidātu, nedz arī iespēja paust atbalstu kādam no izskanējušajiem pretendentiem.

"Attīstībai/Par!", vērtējot iespējamos kandidātus, raudzīsies uz personas iepriekš paveikto, pieredzi, valodas zināšanām, spējām atbilstoši pārstāvēt Latviju ārpolitikā un iekšpolitikā, lai par Valsts prezidentu tiktu apstiprināts cilvēks, par kuru nav jākaunas, norādīja AP valdes loceklis. Skride prognozē, ka koalīcija spēs vienoties par vienu, spēcīgu Valsts prezidenta amata kandidātu.

Zaļo un zemnieku savienība vēl nav lēmusi par Valsts prezidenta amata kandidātiem un diskusija par šo jautājumu arī nav paredzēts februāra darba kārtībā, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Vaicāts par iespēju atkārtoti virzīt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, kurš nācis no ZZS rindām, kandidatūru, politiķis apgalvoja, ka ZZS nav apspriedusi nevienu iespējamo pretendentu. Politiķis piebilda, - lai virzītu kādu kandidātu, sākumā ir jāsaņem viņa piekrišana. Runājot par izvēles kritērijiem, Krauze pauda, ka Valsts prezidentam ir jāpārstāv un jācīnās par nacionālajām interesēm un vērtībām.

Ņemot vērā "jauno, it kā caurspīdīgo vēlēšanu kārtību", tagad vairs nebūšot iespēja deputātiem par Valsts prezidentu balsot pēc savas sirdsapziņas, bet izvēle tiks izdarīta atbilstoši koalīcijas partiju disciplīnai, norādīja Krauze. ZZS politiķis arī saskata risku, ka varētu tikt ieguldīti lieli, nezināmas izcelsmes līdzekļi reklāmas kampaņā kāda kandidāta atbalstam, lai ietekmētu sabiedrības viedokli un tādējādi panāktu attiecīgajam pretendentam labvēlīgu balsojumu Saeimā. ZZS valdes loceklis norādīja, ka medijiem, sabiedrībai un drošības iestādēm būtu jāseko līdzi, vai neparādās šāda riska pazīmes.

"Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs pauda, ka pie politiskā spēka vēršas dažādi cilvēki, mudinot uzrunāt vai izvirzīt konkrētus prezidenta amata kandidātus. Viņš piebilda, ka "Saskaņa" izvērtēs iespēju izvirzīt savu prezidenta kandidātu, taču arī uz koalīcijas piedāvātajiem pretendentiem šis politiskais spēks "skatīsies bez dusmām". Urbanovičs gan nav pārliecināts, ka koalīcijai izdosies vienoties par prezidenta kandidātu.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks pavasara otrajā pusē.