Pasvaldibu-velesanas.JPG
Foto: F64
Tieši pēc 100 dienām Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurās izraudzīsimies tos astoņus deputātus, kuriem mūsu intereses būs jāaizstāv Eiropas līmenī. EP vēlēšanās ne vien Latvijā, bet arī citviet Eiropā, salīdzinot ar pašvaldību un parlamentu vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte ierasts ir zemāka, taču šoreiz aicinājumu doties balsot pauž arī pats EP, sakot – Eiropas nākotne ir mūsu rokās.

EP vēlēšanas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs noritēs no 23. līdz 26. maijam – kā kurā dalībvalstī. 23. tās notiks Nīderlandē, savukārt vienā dienā ar Latviju – 25. maijā – tās notiks Maltā, Slovākijā un Čehijā.

Nākamajā sasaukumā, kas būs pirmais pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit", būs par 46 deputātiem mazāk, proti, no 751 deputāta šajā sasaukumā to skaits saruks līdz 705 nākamajā sasaukumā.

Lai balsotu šajās vēlēšanās, gluži tāpat kā Saeimas un pašvaldības vēlēšanās, jābūt vismaz 18 gadu vecam un uz vēlēšanu iecirkni jādodas ar pasi vai personas identifikācijas apliecību. Kā informē EP birojs Latvijā, balsot varēs noteiktā iecirknī, atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Šajās vēlēšanās tiesības piedalīties ir ne vien Latvijas pilsoņiem, bet arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā, ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas vēlētāju reģistrā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.

Saskaņā ar CVK vēlēšanu kalendāru, noskaidrot un mainīt iecirkni, kurā vēlētājs reģistrēts, varēs no 16. marta. Sākotnēji vēlētāji iekļauti reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošajā iecirknī, bet līdz 7. maijam iecirkni var mainīt pret jebkuru citu iecirkni Latvijā vai ārzemēs. Savukārt iepriekš nobalsot Latvijā varēs no 22. līdz 24. maijam. Šajās trīs dienās balsot varēs jebkurā iecirknī, ja starp šo iecirkni un vēlētāja iecirkni ir nodrošināta tiešsaistes datu apmaiņa, skaidro EP birojs Latvijā.

Pirmo reizi ES iedzīvotāji izraudzīties savus priekšstāvjus EP varēja 1979. gadā, bet Latvijā 2004. gadā.

Kandidātu sarakstus jāiesniedz martā

Tā kā visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, katra partijas vēlēšanām piedāvā vienu kandidātu sarakstu. Lai partija tiktu ievēlēta, gluži tāpat kā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, tai jāiegūst 5% vēlētāju balsu. Saskaņā ar ES likumiem visas valstis izmanto proporcionālo vēlēšanu sistēmu, kas nozīmē, ka ievēlēto deputātu skaits no katras partijas ir atkarīgs no vēlētāju balsīm, ko partija ir saņēmusi. Tā kā Latvija izmanto prioritāro balsošanu, vēlētājiem ir iespēja izvēlētās partijas sarakstā atzīmēt sev tīkamākos kandidātus.

Latvijā kandidātu sarakstus varēs iesniegt no 6. līdz 21. martam. Taču vairākas partijas jau paziņojušas par saviem līderiem vēlēšanās. Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) līderi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis, EP deputāte Sandra Kalniete un Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.

Savukārt partiju apvienības "Attīstībai/Par!" par vienu no saraksta līderiem izvirzījusi politikas zinātnieku Ivaru Ijabu.

Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka partija "KPV LV" biedru sapulcē nākamās nedēļas nogalē plāno diskutēt par virkni jautājumu, tostarp arī par EP vēlēšanām. Šobrīd var pieteikties tie partijas biedri, kuri vēlētos startēt EP vēlēšanās.

Partijas "Saskaņa" saraksta līderis būs Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Izskanējis, ka Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) saraksta līderis būs pašreizējais eiroparlamentārietis Roberts Zīle un kandidēt plāno arī kultūras ministre Dace Melbārde.

Portāls "Delfi", atsaucoties uz ziņu aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, jau vēstījis, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savā kandidātu sarakstā kā pirmo numuru plāno virzīt bijušo finanšu ministri, pašreizējo Saeimas deputāti Danu Reiznieci-Ozolu. Savukārt otrais numurs varētu būt vai nu bijusī veselības ministre, tagadējā Saeimas deputāte Anda Čakša (ZZS) vai iepriekšējās valdības aizsardzības ministrs, pašreizējais deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS).

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji vēl nav paziņojusi par saviem kandidātiem EP vēlēšanās.

Partija "Progresīvie" jau paziņojusi pilnu kandidātu sarakstu, kurā ar pirmo numuru startēs cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča, bet otrais numurs sarakstā ticis partijas priekšsēdētājam Robertam Putnim.

Par dalību EP vēlēšanās paziņojusi arī Centra partija. Tās saraksta līderis būs Normunds Grostiņš.

Tāpat vēlēšanās plāno piedalīties arī Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!