Bedru lāpīšanai piecos gados Rīgas dome iztērējusi astoņus miljonus eiro  (94)

Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdi Rīgas dome sasauca īsi pēc Valsts kontroles publicētā revīzijas ziņojuma, kurā secināts, ka trīs gadu laikā pašvaldība nelietderīgi izmantojusi 5,3 miljonus eiro no transporta infrastruktūras attīstībai paredzētajiem līdzekļiem. Revidenti arīdzan secināja, ka Rīgas domes darbības ir neefektīvas un nerisina jau ilgstoši apzinātas problēmas.

Sēdē ziņot Rīgas dome aicināja Satiksmes departamenta direktora amata pienākumu izpildītāju Emīlu Jakrinu. Vilnis Ķirsis (V) gan bija paguvis iesniegt priekšlikumu par Jakrina atbrīvošanu no amata, taču šo ierosinājumu komitejas deputātu vairākums noraidīja.

Ķirsis sēdes sākumā teica, ka no Valsts kontroles uzzinājis, ka iestādes darbinieki nav saņēmuši aicinājumu sēdi apmeklēt. Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Faļkovs (S) paskaidroja, ka deputātiem jāpielieto pamatskolā apgūtās lasīšanas prasmes un pašiem jāiepazīstas ar revīzijas ziņojumu. Ja neskaidrības domniekiem būs arī pēc tā izlasīšanas, Valsts kontroles darbiniekus tomēr varētu aicināt.

Visticamāk, paredzot ilgu uzstāšanos, mērs Nils Ušakovs (S) pasniedza Jakrinam ūdens pudeli. Jakrins klāstīja, ka Rīgā ir 1778 ielas, kas veido 369 krustojumus. Galvaspilsētā ir 136 tilti un satiksmes pārvadi. Kopējā uzturamā platībā ir ap 10 miljoniem kvadrātmetru.

Infrastruktūru ikdienā deldē ap 280 tūkstoši galvaspilsētā reģistrētu transportlīdzekļu un vēl 170 tūkstoši automašīnu, kas iebrauc pilsētā, aplēsa Jakrins. Tiltus pār Daugavu ikdienas šķērso aptuveni 275 tūkstoši spēkratu.

Infrastruktūras uzturēšanai ik gadu izmanto ap 18 miljoniem eiro, kas ir ap 70% no kopējā departamenta budžeta, turpināja Jakrins.

Jakrins domniekiem arī skaidroja, kā uz ielām veidojas bedres. Jauna iela bez liekiem ieguldījumiem un remontdarbiem spēj nokalpot aptuveni septiņus gadus. Turpmākajos piecos gados pastiprināti veidojas nodilums, asfalts noveco, rodas rises un plaisas, bet atsevišķās vietās – bedres. Ja šajā laikā segumu neatjauno, situācija paliek tikai sliktāka. "Kādā brīdī tiek sasniegts stāvoklis, ka ar bedrīšu lāpīšanu labu efektu vairs nevar sasniegt. Veidojas bedres," teica Jakrins.

Tad viņš pastāstīja par aukstā asfalta metodes izmantošanu bedru lāpīšanā, kas ir vien īstermiņa risinājums. "Bieži novērojam, ka pēc vienas bedres aizlāpīšanas, tiek izveidota nākamā," atklāja Jakrins. Deputātiem viņš apliecināja, ka bedres asfaltā rodas arī Vācijā un ASV. Domniekiem Jakrins demonstrēja video, kā bedrīšu lāpīšana notiek dzīvē.

Piecos gados Satiksmes departaments bedru lāpīšanai iztērējis aptuveni astoņus miljonus eiro. Tā ir summa, kas līdzvērtīga Krasta ielas seguma atjaunošanā veicamajiem ieguldījumiem, paskaidroja Jakrins.

Šogad Satiksmes departaments jau iztērējis vairāk nekā 400 000 eiro bedrīšu lāpīšanā. Tās ir bedrītes aptuveni 14 tūkstošu kvadrātmetru platībā.

Pēc Jakrina prezentācijas beigām pienāca kārta deputātu jautājumiem. Vilnis Ķirsis (V) dalījās atmiņās, ka pēdējo reizi tik sliktus ceļus redzējis pagājušā gadsimta 90. gadu vidū. Jakrins teica, ka tas ir naudas jautājums. "Jo vairāk ieguldīsim Rīgas un valsts ceļos, jo labāki tie būs. Citas atbildes nav," atteica Jakrins.

Satiksmes departamenta speciālisti ir aprēķinājuši – ja ik gadu tiktu piešķirts finansējums 74 miljonu eiro apmērā, septiņu gadu laikā Rīgā varētu veikt visa ielu tīkla seguma atjaunošanu.

"Jūs labāk kā jebkurš rīdzinieks zināt projektu problemātiku. Gan Krasta iela, gan Brasas tilts šogad tiks realizēti," Ķirša pārmetumiem par nerealizētajiem projektiem atbildēja Jakrins. Ķirsis, savukārt, iebilda, ka viņam rodas "deja vu" sajūta, jo līdzīgus solījumus no Jakrina viņš dzird regulāri.

Bijušais Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks (S) interesējās, vai departamentam valsts sniegtais ieguldījums Rīgas ielās šķiet pienācīgs. Jakrins teica, ka tas ir politisks jautājums. "Protams, ir virkne galvaspilsētu Eiropā, kur ir atsevišķs finansējums galvaspilsētu funkciju nodrošināšanai satiksmes infrastruktūrā. Piemēram, Berlīnas metro ir federālā budžeta sastāvdaļa un berlīnieši maksā tikai par cilvēkresursiem, nevis infrastruktūru. Ņemot vērā Rīgas proporciju pret ieguldījumu valsts ekonomikā, manuprāt, būtu lietderīgi investēt lielākus līdzekļus infrastruktūrā," teica Jakrins.

Ansim Ansbergam (LA) Jakrins teica, ka Rīgas ielu segumu būvnieki atjauno, nomainot trīs kārtas. Ja gribētu "rakt dziļāk", augtu darbu izmaksas un būtu jāmaksā arī par apakšzemes komunikāciju maiņu. Viņš arīdzan noraidīja Ansberga pesimistisko prognozi, ka pēc laika Rīgā transportlīdzekļus vairs nevarēs izmantot pavisam.

"Šogad budžetā prasīsim vairāk naudas ceļu remontiem. Varbūt tā jāizceļ par prioritāti, atjaunojot atsevišķas joslas, ne visu segumu. Ilgtermiņā tas neatrisina situāciju, bet to ievērojami uzlabos," teica Jakrins. Viņš prognozēja, ka šāds risinājums varētu kalpot aptuveni trīs gadus.

"Jebkurš naudas daudzums par tiem diviem miljoniem, kas bedrīšu atjaunošanai ir šogad, būtu labi," teica Jakrins, prognozējot, ka astoņi miljoni būtu "labs ielāps".

Trīs kritiskākās vietas Rīgā šobrīd ir Čaka iela, Krasta iela un Zemitāna tilts, atklāja Jakrins. Pirmos divus Satiksmes departaments ir apņēmies labot šogad, vispirms mainot ūdens un siltumvadus, bet vēlāk arī segumu. Nākamgad Satiksmes departaments cer sākt arī Zemitāna tilta atjaunošanu, lai gan iepriekš tika prognozēts, ka darbi nesāksies ātrāk par 2021. gadu.

Jakrins teica, ka esošā finansējuma ietvaros Satiksmes departaments nevar atteikties no kādiem darbiem, piemēram, sniega tīrīšanas vai ceļa zīmju uzturēšanas, lai novirzītu finansējumu ielu seguma atjaunošanai. "Ja gribam lāpīt vairāk bedru, kaut kas ir jādara mazāk. Tad ko darīt mazāk?" deputātam Ansbergam vaicāja Jakrins.

"Pirmā prioritāte ziemā ir notīrīt ielas. Otrais jautājums ir salāpīt visas bedres pavasarī. Tas vienmēr tiek izdarīts. Maijā parasti vairs nav neviena neaizlāpīta bedre. Jānotīra pa ziemu sakrājušies netīrumi no ielām. Tāpat mums ir svarīgi nopļaut zāli, atjaunot līnijas, nomainīt ceļa zīmes un spuldzītes luksoforiem. Mums ir optimāls modelis. Tad jāatsakās, vai vispār nekrāsojam līnijas, vai nekaisām ielas," paskaidroja Jakrins.

Viesturs Zeps (LA) taujāja, kā var zināt, vai šis modelis ir "maksimāli optimāls". Sarunā iesaistījās Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters. Viņš teica, ka darāmie darbi ir ierakstīti investīciju plānā, ko apstiprina deputāti. "Lai saprastu, ka Čaka ielā vajadzīgs remonts, nav nepieciešama modelēšana. Ja ielu stāvoklis 90% gadījumu būtu labs, tad varētu taisīt modeļus neierobežota finansējuma ietvaros. Šobrīd mēs ņemam ielas, kas ir kritiskākajā stāvoklī, sastādām rīcības plānu un katru gadu to aktualizējam. Bedrīšu lāpīšana nav investīciju plānā, tas ir ikdienas darbs," paskaidroja Valpēters.

Pēc Čaka ielas, Krasta ielas un Zemitāna tilta iestāsies dilemma – ik gadu atjaunot aptuveni divu ielu segumus, vai šo naudu iztērēt ziemā, lāpot bedres. Lai uzturētu ielas "tonusā", ik gadu vajadzētu piecus miljonus eiro, teica Valpēters. Taču tas var novest pie situācijas, kad uz ielas bedrīšu ir vairāk par sākotnējo segumu. Par to plašākas diskusijas sāksies, kad noritēs darbs pie investīciju plāna izstrādes 2021. – 2027. gadam.

Valters Bergs (JKP) vaicāja, kad noslēgsies Salu tilta remontdarbi. Pēc līguma tiem jānoslēdzas nākamajā gadā, bet, iespējams, ka tie noslēgsies jau šogad. Vanšu tilta kāpņu atjaunošanai klāt ķersies aprīļa sākumā vai marta beigās.

Jurģis Klotiņš (NA) interesējās par satiksmes drošību galvaspilsētā, vaicājot, kā risinās situāciju Pils laukumā, kur nav gājēju pārejas un rodas bīstamas situācijas. Valpēters atbildēja, ka ar Vanšu tilta pārbūvi Satiksmes departaments mēģinās sakārtot arī tuvējo apkārtni.

Debašu sesijā deputāts Ķirsis pārmeta Satiksmes departamenta vadībai klusēšanu un žēlošanos par naudas trūkumu, nevis aktīvu līdzekļu prasīšanu budžeta izstrādes laikā. Viņš arīdzan pārmeta departamentam nespēju īstenot savus ambiciozos plānus. Jakrinam viņš ierosināja strādāt Potjomkina sādžā.

Koalīcijā strādājošais Baraņņiks norādīja, ka galvenais ir nauda. "Kur to ņemt? Rīgai pienākas 21,4% mērķdotācija. Rīgā dzīvo trešdaļa valsts iedzīvotāju. Pa ielām pārvietojas vairāk nekā puse Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu. Tas, maigi sakot, ir maz. Šos Ministru kabineta noteikumus pieņēma 2008. gadā. Gadu vēlāk tos grozīja," atminējās Baraņņiks. Grozījumi bija 30% summas pārskaitīšana. Deputāts to saistīja ar līdzekļu "apgriešanu" pēc Ušakova nākšanas pie varas. "Kolēģi, jūs visi esat no Saeimas pozīcijas. Kad jūs atgriezīsiet Rīgai pienākošos piecus miljonus eiro gadā?" vaicāja Baraņņiks.

Baraņņiks arī aicināja opozicionārus ļaut Satiksmes departamentam uzlabot grūto situāciju. Bet Ķirsim viņš piedāvāja ekskursiju pa Rīgas mēra kabinetu, lai pierādītu, ka tur nestāv naudas drukāšanas aparāti. "Naudas ir tik daudz, cik tās ir. Līdz ar to mēs varam pārplānot un ieplānot, bet operēt varam tikai ar to naudu, kas ir departamenta rīcībā," klāstīja Baraņņiks.

Pēc stundu ilga pārtraukuma debates atsāka deputāts Ansbergs, kurš aicināja apzināties, ka galvaspilsētas satiksmes infrastruktūrai ir problēmas. "Šobrīd mēs lakojam pūstošiem pirkstiem nagus, nevis saprotam, kāpēc mums pūst pirksti. Skaidrs, ka par dažām ielām iedzīvotāji būs sašutuši vairāk par citām, bet realitātē līdzekļi ir tik ierobežoti un situācija tik kritiska, ka jābūt skaidram algoritmam, kā izvērtēt finansiāli visizdevīgākos uzdevumus situācijas uzlabošanai," teica Ansbergs.

Jānis Ozols (JKP) norādīja, ka pa vieniem ceļiem brauc gan pozīcija, gan opozīcija. Pirmais darāmais darbs, viņaprāt, ir Satiksmes departamenta vadības maiņa. "Sliktam dejotājam bikses spiež. Naudas ir vairāk, nekā departaments spēj jēdzīgi ieguldīt ceļos," teica Ozols.

"Nav cilvēka, nav problēmu. Tas man kaut ko atgādina," opozīcijas aicinājumus atlaist Jakrinu debatēs komentēja Mihails Kameņeckis (S).

Uz sēdi apmeklētāja lomā bija ieradies arī bijušais Rīgas domnieks un tagadējais Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš (JKP), kurš nekautrējās deputātus aicināt atsākt runāt par bedrēm tajā brīdī, kad Ķirsis sāka ar Baraņņiku un Kameņecki debatēt par likumdošanu Saeimā, darbu koalīcijā ar Zaļo un zemnieku savienību, naudas plūsmām uz Ventspili un citām tēmām, kas neatbilda nospraustajai dienaskārtībai. Arī Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš (NA) piebilda, ka sēde sāk izvērsties par tērzēšanu kafejnīcā.

Klotiņš turpināja, ka Rīgā ir vairāki departamenti, kur vadībā ilgstoši strādā cilvēki, kas amatus atraduši ārpus atklāta konkursa kārtības. Viņaprāt, tas ir viens no iemesliem tagadējiem notikumiem Rīgas ielās. Finansējumu ielu remontam viņš ieteica novirzīt no maksas autostāvvietu ieņēmumiem.

Debatēm noslēdzoties, komitejas vadītājs Vadims Faļkovs (S) pieņēma Jakrina ziņojumu zināšanai un aicināja atskaitīties par Valsts kontroles veikto revīziju.

"No revīzijas vairāk nekā 70% neattiecas uz Satiksmes departamentu. Vēlos uzsvērt, ka sadarbība ar Valsts kontroli mums bija pozitīva. Kopumā astoņi revidenti revidēja visu darbības laukumu, struktūras, programmas. Kopumā mēs absolūti saprotam viens otru. Jau procesa gaitā daudzas nianses labojām un ir labi, ka kāds no malas ieskatās sistēmā. Augstu vērtējam Valsts kontroles ieguldīto darbu," teica Jakrins.

Viņš teica, ka ziņojuma būtība ir atspoguļota uz divām no kopumā 157 revīzijas ziņojuma lapaspusēm, kur izklāstīti Valsts kontroles ieteikumi. "Vēlos uzsvērt, ka šīm lietām daudzās diskusijās gan pirms ziņojuma publicēšanas, gan pēc esam stundām debatējuši. Esam sameklējuši risinājumus, kam piekrīt abas puses un formulējuši laika grafiku ieteikumu ieviešanai," turpināja Satiksmes departamenta vadītājs. Viens no vērā ņemtajiem ieteikumiem ir būvuzraudzības kvalitātes uzlabošana. Nākotnē Satiksmes departaments ciešāk sadarbosies ar Pilsētas attīstību departamentu jautājumos par investīciju projektiem.

Ķirsis aicināja Jakrinu izklāstīt Valsts kontroles pārmetumus Satiksmes departamentam. Jakrins aicināja uzdot konkrētus jautājumus, jo Valsts kontroles pārmetumus ikviens var izlasīt pats.

Tad Ķirsis jautāja par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro, kas izlietoti neīstenotos projektos. "Protams, ka nav patīkami ieguldīt dārgā projektā un to nerealizēt," atbildēja Jakrins. Viņš paskaidroja, ka daļa projektu sadārdzinājās tik ļoti, ka pašvaldībai tie vairs nebija izdevīgi un tāpēc tika atmesti. "Tikai pēc projekta izstrādes var konstatēt reālās būves izmaksas un lemt par tālāko virzību. Tāpat kā valdība lemj par sporta būvju projektu apturēšanu," piebilda Jakrins.

Ķirsis pievērsās lemšanai par prioritāri remontējamajām ielām. Jakrins atbildēja, ka plānošanas periodos departaments mēģina realizēt lielos projektus, kas lielākoties ir Eiropas Savienības līdzfinansēti. Seguma atjaunošanas programmu departaments uzskata par liela apjoma remontu, nevis investīciju programmu. Jakrina vietniece Diāna Šmite piebilda, ka seguma atjaunošanas programmas neskata tā pašvaldības darba grupa, kas lemj par nākotnes lielajiem investīciju projektiem.

Deputāts Zeps jautāja par departamenta pasūtītajiem pētījumiem, kuru rezultāti tālāk netiek izmantoti. Jakrins skaidroja, ka tikai daži no Valsts kontroles uzskaitītajiem pētījumiem ir Satiksmes departamenta pasūtīti. Savukārt Satiksmes departamenta pasūtītie pētījumi visbiežāk kalpo informācijas noskaidrošanai, uz kuru departaments vēlāk neatsaucos, nevis neņem vērā nemaz.

Šai sēdes daļai rūpīgi gatavojies bija komitejas vadītājs Vadims Faļkovs. Viņš deputātiem rādīja prezentāciju, kurā centās argumentēt, ka Valsts kontroles revīzija neatspoguļo reālo situāciju galvaspilsētas transporta infrastruktūras jomā. Faļkovs kritizēja medijus, kas rakstus par Rīgu pasniedz ar "dzelteniem" virsrakstiem.

Viņš enerģiski iztirzāja arī satiksmes drošību Rīgas ielās, Austrumu maģistrāles projektu un 52 metrus augsta tilta vīziju, "Park and ride" sistēmu, kā arī citus jautājumus. Viņš arhīvos rodamās avīzēs izpētīja, ka cilvēki ar tramvajiem nebija apmierināti arī pirms 80 gadiem. Bet jau 1936. gadā avīzēs bija lasāms, ka ceļu satiksmes negadījumu skaitu mazina satiksmes noteikumu ievērošana. "Jo vairāk kopā turēsimies, jo stiprāka būs mūsu valsts," kādreizējo sabiedrisko lietu ministrs Alfreds Jēkabs Bērziņš.

Pēc uzstāšanās Faļkovs izsludināja sēdes pārtraukumu līdz trešdienai, 20. februārim. Līdz ar to pagaidām neskatīts palika opozīcijas priekšlikums par Jakrina atlaišanu no amata.

Opozīcijas deputāts Viesturs Zeps (LA) četras dienas pirms sēdes iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja uz sēdi aicināt arī pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pagaidu valdes priekšsēdētāju Anriju Matīsu. Viņu opozicionārs mudinātu skaidrot situāciju ar mikroautobusu pārvadājumiem galvaspilsētā.

Matīss uz sēdi neieradās, taču "Rīgas satiksmes" pārstāvis deputātiem solīja sīkāku informāciju par šo jautājumu sniegt marta sākumā.

Vēstīts, ka Valsts kontrole publicējusi revīziju par Rīgas transporta infrastruktūras attīstību, secinot, ka no 2014. līdz 2017. gadam dažādos projektos nelietderīgi izmantoti vairāk nekā 5,3 miljoni eiro, kā arī atklājot citus trūkumus.

Satiksmes departaments revīzijas ziņojumu kritizēja, norādot, ka Valsts kontrole pievērsusies vien pašvaldības darbībai atsevišķās jomās un projektos, bet nav ņēmusi vērā veiksmīgi realizētos darbus.

Vēstīts, ka Ušakovs, izturot nu jau trešo uzticības balsojumu trīs mēnešu laikā, iepriekš domē sacīja, ka katrai bedrei Rīgas ielās pretī var likt sakārtotus bērnudārzus un citas iestādes. Tāpat mērs par bedrēm runāja piketā, kas tika organizēts viņa aizstāvībai pirms uzticības balsojuma. Tolaik, kā novēroja "Delfi", Ušakovs solīja bedru problēmu novērst. Tiesa gan, nesolot konkrētu novēršanas laiku un citus rīcības plāna soļus.

"Jā, mums ir bedres. Bet pretī katrai bedrei mēs varam likt sakoptu pagalmu, sakoptu skolu, jaunu stadionu, jaunu bērnudārzu, sakoptus citus objektus. Pretī katrai bedrei mēs varam likt vai nu atbalstu pensionāriem, vai nu bērniem, vai nu sociālās programmas," no tribīnes Rīgas domē teica Ušakovs.

Portāls "Delfi" aprēķināja, ka tādā gadījumā Rīgā nedrīkst būt vairāk par 541 bedri.

Rīgas ielas un to bedrainais stāvoklis šoziem kļuvis par plaši apspriestu tematu. Soctīklos rodamas fotogrāfijas ar ceļmalā stāvošām automašīnu virtenēm, kas bedrēs pārsitušas riteņus. Bet Rīgas domes Satiksmes departaments bīstamo bedru dēļ vairākās ielās un Zemitāna tilta ieviesis atļautā ātruma ierobežojumu.