Tāpat dienests var piedāvāt pansijas pakalpojumu, dzīvokļa pabalstu un cita veida palīdzību. "Taču katrs gadījums ir jāvērtē individuāli. Un, lai mēs to varētu izdarīt - cilvēkiem ir jānāk pie mums pēc palīdzības, mēs nevaram viņiem neko aizteleportēt," atzina Alksnis.
Patlaban ēkā esot deklarēti 24 cilvēki. No 15 namā esošajiem dzīvokļiem, apdzīvoti ir septiņi. Apsekojot mājokļus, dienesta pārstāvji satikuši gan ģimenes ar maziem bērniem, gan vientuļos pensionārus, gan cilvēkus ar invaliditāti. "Visiem satiktajiem mēs pastāstījām par Rīgas Sociālā dienesta sniegto palīdzību, atstājām nepieciešamos kontaktus un paskaidrojām, kas jādara, lai saņemtu palīdzību. Līdz šim gan pie mums ir vērsusies tikai viena ģimene, lūdzot piešķirt maznodrošināto statusu," sacīja Sociālā dienesta vadītājs.
Savukārt Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko pastāstīja, ka departamentā interesi par pretendēšanu uz pašvaldības dzīvokļiem izrādījušas astoņas ģimenes. Divām no tām kritēriju neatbilstības dēļ pašvaldības dzīvokļi atteikti un Aļeksejenko spriež, ka tāds pat scenārijs sagaida arī pārējās sešas ģimenes.
"No šiem 24 cilvēkiem trim ir potenciālas iespējas tikt iekļautiem rindā uz pašvaldības mājokli, taču tas notiks tikai tad, ja viņi atbildīs izvirzītajiem kritērijiem. Viens no tiem ir maznodrošinātā statuss, kas nozīmē, ka sākotnēji viņiem jāvēršas Labklājības departamentā un tikai tad jānāk pie mums," atzina departamenta vadītājs.
Sanāksmes vadītājs Oļegs Burovs (GKR) atkārtoti mudināja iedzīvotājus pašiem apzināties savu atbildību šajā situācijā un nekavējoties vērsties pašvaldības atbildīgajos dienestos. "Kā jau iepriekš solījām - līdz 1.jūlijam pajumte un komunālie pakalpojumi jums tiks nodrošināti, taču pēc tam jums šīs telpas ir jāatbrīvo," rezumēja deputāts.
Kā ziņots, minētajā ēkā pēdējās desmitgades atradies VUGD depo un virs tā telpām vairākus gadu desmitus bez tiesiska pamata dzīvojuši arī cilvēki. Līdz ar plānoto VUGD pārcelšanos uz jaunām telpām - bez pajumtes paliks arī namā mītošie iedzīvotāji.
Saskaņojot ar pašvaldību, 1993.gadā šai ēkai tika piemērots dienesta viesnīcas statuss un uz līguma pamata tur izmitināti dienesta darbinieki. Viesnīcas statuss tika anulēts 2002.gadā un jau tobrīd tur tiesisks pamats atrasties bijis vien divu dzīvokļu iedzīvotājiem, taču tagad arī šie cilvēki tur vairs nedzīvojot.
Juridiski vērtējot, kopš 2002.gada nevienam no pašreizējiem nama iedzīvotājiem nav tiesības tur atrasties. Lai risinātu radušos situāciju, Rīgas dome iedzīvotājiem ēkā atļāvusi uzturēties līdz 1.jūlijam, nodrošinot visus komunālos pakalpojumus. Līdz šim brīdim iemītniekiem nams ir jāatstāj, pretējā gadījumā pašvaldība vērsīsies tiesā par izlikšanu no telpām.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs šodien plkst.13 sasaucis atbildīgo pašvaldības iestāžu sanāksmi, lai informētu par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo ēkā Akmeņu ielā 17 mītošajiem iedzīvotājiem paredzēto pašvaldības palīdzību, aģentūru LETA informēja domē.
Paredzēts, ka sanāksmē piedalīsies Rīgas domes Īpašuma departamenta, Mājokļu un vides departamenta un Labklājības departamenta pārstāvji.
Kā ziņots, Rīgas dome februāra sākumā sprieda par to, kas notiks ar Akmeņu ielas 17 nama iedzīvotājiem pēc tam, kad tur esošais ugunsdzēsēju depo pārcelsies uz jaunām telpām. Patlaban VUGD pēc aiziešanas apņēmies iedzīvotājiem atslēgt siltumu, elektrību un visus citus komunālos pakalpojumus un nodot namu tā īpašnieka - Rīgas domes - pārziņā.
Nams vēsturiski piederējis pašvaldībai, taču pēdējos vismaz 70 gadus tur saimniekojuši ugunsdzēsēji.
Kopš padomju laikiem ēkā atradušies 15 dienesta dzīvokļi, no kuriem deviņi esot apdzīvoti joprojām. Saskaņojot ar pašvaldību, 1993.gadā šai ēkai tika piemērots dienesta viesnīcas statuss un uz līguma pamata tur izmitināti dienesta darbinieki. Viesnīcas statuss tika anulēts 2002.gadā un jau tobrīd tur tiesisks pamats atrasties bijis vien divu dzīvokļu iedzīvotājiem, taču tagad arī šie cilvēki tur vairs nedzīvojot.
Juridiski vērtējot, kopš 2002.gada nevienam no pašreizējiem nama iedzīvotājiem neesot bijušas tiesības tur atrasties, iepriekš informēja Rīgas domē.
VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Vasiļevskis iepriekš norādīja, ka no VUGD puses gan iedzīvotāji, gan pašvaldība esot savlaicīgi informēta par to, ka depo tiks pārcelts uz jaunām telpām. "Līdz šim iedzīvotāji mums ir maksājuši uzturēšanas maksu par apkuri, kanalizāciju, ūdens apgādi. Taču atsevišķa īres vai nomas maksa viņiem nebija izdalīta," sacīja Vasiļevskis, norādot, ka dienests telpas atstāšot laika posmā no 1.marta līdz 1.aprīlim.