Zolitūdes traģēdijas krimināllietā veiks papildu būvkonstrukcijas sadaļas ekspertīzi  (22)

Papildu ekspertīzi tiesa uzdeva veikt ekspertiem Kasparam Kurtišam un Gatim Vilkam. Viņi jau iepriekš bija iesaistīti ekspertīžu veikšanā šajā lietā.

Tiesa norādīja, ka ekspertīzes veikšanai prognozējamais laiks ir no divām līdz trīs nedēļām un to, ka šodien uz tiesas sēdi slimības dēļ nebija ieradusies apsūdzētā Marika Treija tiesa lietas izskatīšanu atlikta līdz 12.martam plkst.10.

Apsūdzību uzturošās prokuroru grupas pārstāvis Agris Skradailis teica, ka tiesa ir pieņēmusi šādu lēmumu un nekādas pretenzijas un iebildumi vairs nevarot būt. "Gaidīsim rezultātu un cerams, ka uz nākamo tiesas izskatīšanas brīdi to saņemsim," norādīja prokurors.

Skradailis skaidroja, ka parasti šādas kategorijas ekspertīzi veic viena mēneša laikā, taču viņš pauda cerību, ka šis termiņš netiks pārsniegts.

Pēc ekspertīzes rezultātu saņemšanas tiesa varētu lemt jautājums pa tiesas izmeklēšanas pabeigšanu un pāriešanu pie tiesu debatēm.

Jau ziņots, ka lūgumu par ekspertīzi, proti, par virsbetona biezuma atbilstību normatīvajiem regulējumiem tiesai pieteica apsūdzētā Staņislava Kumpiņa aizstāvji Juris Dzelme un Raivis Grīnbergs. Savu lūgumu advokāti pamatoja ar to, ka no lietā esošā ekspertu atzinuma neesot skaidrs, cik biezam bija jābūt virsbetona klājumam virs sabrukušās ēkas daļas. Aizstāvji norādīja, ka ekspertu atzinumā ir aprakstīts "ideālais biezums", kas esot 7,4 centimetri, savukārt faktiskais biezums bijis 9,3 centimetri. Aizstāvju ieskatā, nav saprotams, kā ir nonākts pie "ideālā biezuma" un no lietas materiāliem neesot saprotams, vai faktiskais biezums bijis neatbilstošs normatīvajiem aktiem.

Savukārt prokuratūra tiesai lūdzu šo lūgumu noraidīt, skaidrojot, ka tas nav pamatots un visas nepieciešamās ekspertīzes ir veiktas atbilstoši Kriminālprocesa normām. Prokuratūra arī norādīja, ka tai nav skaidrs, kādu tieši ekspertīzi aizstāvība vēlas veikt.

Tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.