Tituls 'slepkavas meita' bija ārkārtīgi sāpīgs, norāda Cukura meita  (237)

85 gadus vecā Antinea Doloresa Cukurs-Risoto šobrīd par savām mājām sauc Latviju, uz šejieni no Brazīlijas viņa pārcēlusies pirms desmit mēnešiem.

Cukura ģimene prokuratūrā esot vērsusies jau deviņdesmito gadu sākumā, taču lēmums pieņemts tikai tagad. "Es visu laiku zināju, ka mans tēvs ir nevainīgs," raidījumam norādījusi Cukurs-Risoto.

Sieviete neslēpj gandarījumu par prokuratūras lēmumu: "Mēs visus šos gadus no 1950. gada – tas ir 69 gadi vai vairāk – esam pazīstami kā slepkavas ģimene. Es esmu slepkavas meita. Šo titulu nēsāju ar paceltu galvu. Tas ir ārkārtīgi sāpīgi. Tas, ko mums izdarīja, tā ir tāda morāla slepkavība pret ģimeni. Un tagad šis vārds ir notīrīts."

Lietu izmeklēja prokurors Monvīds Zelčs LNT ziņām atzinis, ka nevar noliegt Cukura dalību Arāja komandā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā. Cukurs bijis tehniskās daļas priekšnieks, atbildējis par autoparku un bruņojumu. Taču Cukura dalība genocīdā nav pierādāma, noziedzīga nodarījuma sastāvs nav konstatējams. Visas pret Cukuru vērstās apsūdzības lielā mērā balstītas uz baumām. "Ja Cukurs būtu dzīvs, vai es varētu uz tiem materiāliem tagad celt apsūdzību, sūtīt uz tiesu lietu? Tas ir praktiski neiespējams," atzinis Zelčs.

Šī lieta ir ar 80 gadu vēsturi, turklāt nav jau arī vairs cilvēku, ko pratināt, norādījis prokurors.

Izskatot lietu, vairākām valstīm tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi. Visas atbildēja, izņemot Izraēlu. Tur prokurors vērsās saistībā ar Antona Kincles grāmatu "Rīgas bendes nāve". Autors balstījies uz dokumentāliem faktiem, apgalvojot, ka Cukuru 1965. gadā Urugvajā nogalināja Izraēlas specdienesta "Mossad" aģenti, uzskatot, ka Cukurs piedalījies 30 tūkstošu ebreju iznīcināšanā. Zelčs atzīst, ka atbilde nav saņemta: "Tā tas arī palika, nācās pieņemt faktu: vai nu viņiem nav ko izsniegt, vai arī viņi nevēlas."

Cukura tuvinieki vairākkārt izteikuši vēlmi tēva pīšļus no Brazīlijas pārvest uz Latviju, lai apglabātu Brāļu kapos, jo Cukurs bija Brīvības cīņu dalībnieks. Pretrunīgo viedokļu dēļ šis jautājums vienmēr atlikts. Taču Cukura meita ir pārliecināta, ka viņas tēvs to ir pelnījis.

Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis LNT ziņām norādījis, ka rīkoties sāks, "kad visi papīri būs kārtībā". Tikmēr Latviešu virsnieku apvienība pirms nedēļas šo jautājumu jau skatījusi un devusi zaļo gaismu. "Virsnieku apvienības valdes vārdā es pasaku, ka mēs atbalstām Cukura pārapbedīšanu," LNT ziņām apliecinājis Latvijas Virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš.

Arī Cukura meita ir pārliecināta, ka prokuratūras lēmums tēva lietā noņem morālas dabas šķēršļus tēva pīšļu pārvešanai uz Brāļu kapiem.

Vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra izbeigusi 2006. gadā sākto kriminālprocesu par latviešu aviatora Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā.