Rosina piemērot naudas sodu par trauksmes celšanas regulējuma neievērošanu  (12)

Valsts kancelejā atzina, ka patlaban netiek paredzēta administratīvā atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem.

"Negatīvās sekas var izpausties, piemēram, kā darbinieka sodīšana, pazemināšana amatā vai pārcelšana citā amatā, darba uzteikums, darba pienākumu neuzdošana vai neizpildāmu darba pienākumu uzdošana, negatīvs darba snieguma novērtējums, atalgojuma izmaiņas, psiholoģiska vai fiziska ietekmēšana," skaidroja Valsts kancelejā.

Tādējādi rosināts noteikt, ka par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam fiziskai personai varētu uzlikt naudas sodu līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai - līdz 14 000 eiro.

Tāpat patlaban nav paredzēts sods personai par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu.

Tādējādi rosināts noteikt, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas ziņojumu, varēs saņemt sodu līdz 700 eiro.

Minētie likuma grozījumi vēl tiks skatīti Ministru kabinetā, bet gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Jau vēstīts, ka Trauksmes celšanas likuma mērķis ir sabiedrības vai tās daļas interesēs veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.

Likums stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā.

Celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus sektorā un konkurences tiesību pārkāpumiem.

Likums paredz, ka ar brīdi, kad persona cēlusi trauksmi, tai un tās radiniekiem būs jānodrošina personu identitātes aizsardzība. Tāpat būs jānodrošina tās personas konfidencialitāte, par kuru trauksme celta.