Bezvienošanās 'Brexit' gadījumā prognozē Latvijas muitas zonu pārslodzi  (14)

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbritānijas kā tirgus. "Brexit" dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā (ES) būs pārāk apgrūtinoša: "Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās."

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklarācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

"Gadījumā, ja tā krava līdz mums pati neatnāk, šis galvojums tiek pārskaitīts ES budžetā. Tiek zaudēts galvojums pilnā apmērā," precizēja Knoka.

Tikmēr uzņēmums "ebaypiegade.lv", kas no Lielbritānijas uz Latviju ved dažādu internetveikalu preču pasūtījumus, jau ir sagatavojis rezerves plānu bezvienošanās "Brexit" - abās valstīs ir atrasti muitas brokeri, kas sagatavos kravas tranzītam.

Skeptiski gan tiek vērtēta varbūtība, ka pēc "Brexit" cilvēki Latvijā pārtrauktu preču pasūtījumus no Lielbritānijas tikai tāpēc, ka saņēmējiem var nākties maksāt Latvijas PVN vai ievedmuitas nodokli. Uzņēmuma vadītājs Dairis Dimants raidījumam norāda, ka procedūra pēc "Brexit" varētu būt tāda pati, kāda tā ir šobrīd, saņemot preces no ASV vai Ķīnas.

VID uzsver - pēc ES noteikumiem Latvijas ieņēmumu dienestam jāpievērš uzmanība katras preces vērtībai, un beigās viss var sanākt dārgāk nekā cerēts.

Knoka norāda, ka summa, no kuras sāk piemērot nodokļus par komerciālajiem sūtījumiem, ir 22 eiro. "Vispirms ir pievienotās vērtības nodoklis no 22 līdz 150 eiro. Tālāk – ja preces vērtība pārsniedz 150 eiro, ir jāmaksā gan muitas nodoklis, gan pievienotās vērtības nodoklis," skaidroja Knoka.

Sekas tiks izjustas arī otrā virzienā, piemēram, latviešu pārtikas preču veikaliņos Lielbritānijā, ja pēc "Brexit" Lielbritānija uzliks ievedmuitas tarifus precēm no ES. Kā LNT Ziņām skaidro Anglijas pilsētā Bostonā esošās latviešu pārtikas vairumtirdzniecības bāzes "Ambersea" vadītājs Aivars Sangelis - ja tautieši Lielbritānijā arī turpmāk vēlēsies ēst Latvijā ražoto pārtiku, nāksies maksāt vairāk.

"Es nezinu, cik tās ievedmuita būs, bet runā, ka kādi 20%. Tas nozīmē, ka gala pircējs varētu beigās maksāt pat par 30% vairāk nekā šobrīd. Nekas lētāks tāpat vairāk nedabūs. Latviešu pārtikas preču pārdevējiem Lielbritānijā apgrozījums varētu būt mazāks," pieļāva Sangelis.

Latviešu preču vairumtirdzniecības bāzes Anglijā vadītājs skaidro – tā kā iebraukšanai Lielbritānijā būs garas rindas muitas kontroles dēļ, daudzas Latvijā ražotās preces tautiešiem vispār vairs nevestu: "Ja muitā būs jāstāv pa trim vai četrām dienām, nebūs jēgas vest produktus ar īsiem termiņiem. Tad Anglijā varēs aizmirst par latviešu olām, par latviešu gaļām, kam termiņš ir līdz mēnesim. Lai tālāk pārdotu citiem veikaliem Lielbritānijā, paliek vairs divas nedēļas. Tik maza plaukta dzīve padara produktus mazāk interesantus."

Tiesa gan, LNT Ziņu uzrunātie uzņēmēji skeptiski vērtē iespēju, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās. Cerību noregulētam "Brexit" vai ilgākam pārejas periodam dodot tas, ka mēnesi pirms izstāšanās datuma Lielbritānijas ostās nav sākta fiziska gatavošanās tranzīta muitas ieviešanai.