ES Tiesa atceļ lēmumu par Rimšēviča atstādināšanu no Latvijas Bankas prezidenta amata  (322)

Paziņojumā presei tiesa norāda, ka ar 2018. gada 19. februāra lēmumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēvičam piemēroja vairākus drošības līdzekļus, tostarp aizliegumu pildīt savus LB prezidenta pienākumus, drošības naudu, kā arī aizliegumu izbraukt no valsts bez iepriekšējas atļaujas. Šie drošības līdzekļi pagaidu kārtā tika piemēroti Rimšēvičam pirmstiesas kriminālizmeklēšanā saistībā ar aizdomām par korupcijas faktiem un tirgošanos ar ietekmi.

Prasības, kuras par šo lēmumu ir cēlis Rimšēvičs un Eiropas Centrālā banka (ECB), ir pirmās lietas, kurās ES Tiesai jālemj par lēmumiem, ar kuriem dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir atbrīvoti no amata.

Šī kompetence ES Tiesai ir piešķirta, lai nodrošinātu valstu centrālo banku vadītāju neatkarību. Ja viņi vada tādas dalībvalsts centrālo banku, kuras valūta ir eiro, kā tas ir Latvijas gadījumā, viņi ir arī ECB Padomes sastāvā. Savā spriedumā ES Tiesa vispirms nospriež, ka pat pagaidu aizliegums valsts centrālās bankas vadītājam pildīt savus pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata ECBS un ECB statūtu izpratnē. Tātad ES Tiesas kompetencē ir šī pasākuma kontrole.

Tālāk spriedumā ir norādīts, ka ECBS un ECB statūtu paredzētās prasības mērķis ir panākt, lai ES Tiesa atceltu valsts tiesību aktu, kas pieņemts, lai atbrīvotu valsts centrālās bankas vadītāju no amata. Tāpat ES Tiesa izvērtē prasības pamatotību. Šajā ziņā ES Tiesa precizē, ka tai, izskatot prasību saskaņā ar ECBS un ECB statūtiem, nav jāaizstāj valsts tiesas, kuru kompetencē ir lemt par apsūdzētā vadītāja kriminālatbildību, un tāpat nav jāiejaucas iepriekšējā kriminālizmeklēšanā, ko attiecībā uz viņu veic kompetentās administratīvās vai tiesu iestādes.

ES Tiesa norāda, ka šādas izmeklēšanas vajadzībām, tostarp lai nepieļautu, ka attiecīgais vadītājs liek tai šķēršļus, varētu būt nepieciešams pieņemt lēmumu par šī vadītāja pagaidu atstādināšanu no viņa amata. Savukārt ES Tiesai jāpārliecinās, ka lēmums par valsts centrālās bankas vadītāja atbrīvošanu no amata tiek pieņemts tikai tad, ja pastāv pietiekami elementi, kas liecina, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu, kas varētu attaisnot šādu pasākumu.

Rimšēvičs tiesvedībā ES Tiesā apgalvojis, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi ECB uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus šiem nodarījumiem. ES Tiesa norāda, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā ES Tiesā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā. Turklāt tiesas sēdē ES Tiesas priekšsēdētājs lūdzis Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt ES Tiesai dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu. Tomēr neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi pēc tiesas sēdes, neietver pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Līdz ar to ES Tiesa konstatē, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu. Līdz ar to ES Tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.

Prasības ES Tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan Eiropas Centrālā banka (ECB) par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru Rimšēvičs tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

"Delfi jau ziņoja, ka , Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

Lietu uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma, liecina LETA arhīvs.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.