Ārste Liepājas slimnīcā atsakās veikt rentgenu un palaiž mājās ar plaušu karsoni, šokēta māmiņa  (76)

Kad parādījās pirmie saslimšanas simptomi, Elīna aizveda meitu pie ārstes, pediatres Liepājā. Tā kā šī Aurēlijai bija jau otrā saslimšanas mēneša laikā, ārste bērnam izrakstīja ne tikai klepus sīrupu un deguna pilienus, bet arī antibiotikas, "lai viss neaizietu tālāk uz plaušām", stāsta meitenes mamma. Tomēr arī pēc pacietīgas zāļu lietošanas bērna temperatūra turpināja pieaugt, līdz pat 39,4 grādiem.

Meitenes mamma sazvanījās ar ārsti, kura ieteica doties uz slimnīcu, veikt analīzes un rentgenu. Pēc aptuveni divu stundu gaidīšanas pacientu uzņemšanas nodaļā Liepājas reģionālajā slimnīcā Aurēliju uz apskati pieņēma slimnīcas pediatre. "Viņa man lika sajusties tā, it kā es pati būtu izfantazējusi visus bērna simptomus un sarunu ar otru dakterīti," stāsta Aurēlijas mamma.

Ārste paziņoja, ka bērnam veiktās analīzes ir iepriecinošas, neesot vajadzīgs veikt rentgenu. Tāpat daktere nesaskatīja jēgu lietot klepus sīrupu, vienu no iepriekš izrakstītajiem deguna pilieniem un antibiotikas. Daktere Aurēliju kopā ar mammu aizsūtīja mājās, stāsta Elīna.

Tās dienas vakarā meitenes mammai tomēr atsākās bažas par meitas veselību, tāpēc viņa nolēma, ka vēlreiz mēģinās ar meitu tikt uz rentgenu. Elīna gan uzzināja, ka viņu ģimenes ārsts jau ilgus gadus ir Aizputē, tāpēc nebija iespējas tikt pie nosūtījuma tik ātri, cik nepieciešams. Vēlāk sieviete noskaidroja, ka Liepājas poliklīnikā Aldaru ielā ir iespējams pieteikties uz vizīti pie plaušu ārsta, kurš meitai veiktu rentgenu bez nosūtījuma.

Aldaru ielā gan Elīnai paziņoja, ka rentgena apskati neveiks, sievietei esot jāvēršas Liepājas slimnīcā un jāuzstāj, lai veic apskati. Meitenes mamma tā arī rīkojās: "Nomocītu, noraudājušos viengadnieku atkal vedām uz slimnīcas uzņemšanu, kur mums beidzot uztaisīja rentgenu. Tavu brīnumu! Plaušas tiešām neizskatījās labi.."

25. februārī Elīna saņēma rentgena aprakstu, kura slēdzienā rakstīts – "abpusēja pneimonija". "Tas pierāda tikai to, ka mēdz būt gadījumi, kas nav klasiski. Es ceru, ka tas liks aizdomāties ne tikai citām mammām, bet arī ārstiem," pauž Aurēlijas mamma.

"Sēžu slimnīcā un domāju, kas īsti notiek? Es nesaku, ka visi ārsti Latvijā ir slikti un medicīna ir slikta, tomēr kāpēc ir tik grūti pārbaudīt visu līdz galam, lai izslēgtu visus iespējamos variantus? Kāpēc jāriskē ar bērna veselību? Kāpēc vēršoties pēc palīdzības pie cilvēka, kurš pats ir izvēlējies mediķa profesiju, ir jābaidās par to, ka viss netiks izdarīts līdz galam?" sašutusi jautā Aurēlijas mamma Elīna. "Mīļie cilvēki, nestrādājiet darbu, kuru jūs nemīlat, nebūsiet laimīgi jūs un arī citi. Un, mīļās mammas, esiet neatlaidīgas, nepaļaujaties uz viena ārsta teikto, pārbaudiet visas aizdomas. Tāpat iesaku arī skatīties televīziju, lasīt rakstus internetā, jo no citu negatīvās pieredzes ir vērts mācīties, bet no pozitīvās – uzņemt spēkus," stāsta Elīna.

Liepājas reģionālās slimnīcas pārstāve Indra Grase skaidro, ka konkrētajā gadījumā māmiņas satraukums ir saprotams.

Tomēr tāpat slimnīcas pārstāve uzsver, ka slimnīcai nav pamata neuzticēties pieredzējuša ārsta viedoklim. "Bērnu Liepājas Reģionālās slimnīcas Uzņemšanas nodaļā izmeklēja pieredzējis, sertificēts bērnu ārsts, tāpēc slimnīcai nav pamata neuzticēties viņa viedoklim," klāstīja Grase.

Savukārt Veselības inspekcija aicina ar sūdzībām un iesniegumiem par veselības aprūpi vispirms vērsties ārstniecības iestādē.

"Ikvienā ārstniecības iestādē no 2017. gada 1. oktobra ir izveidota pacientu sūdzību un ierosinājumu analīzes sistēma, lai nodrošinātu iespēju pacientiem iesniegt ārstniecības iestādē sūdzību vai ierosinājumu attiecībā uz ārstniecības pakalpojumu ar mērķi noteikt sūdzības iemeslu, analizēt cēloņus, pilnveidot ārstniecības iestādes procesus un veicināt uz pacientu un viņa vajadzībām vērstu pieeju, kā arī sniegt pacientam atbildi uz viņa sūdzību vai ierosinājumu," portālu "Delfi" informē Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Saiva Luste.

Tāpat Luste skaidro, ka pacientu ierosinājumi un sūdzības ir būtisks ieguldījums ārstniecības iestādē sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā komunikācijai starp ārstniecības personām un pacientiem.

"Savlaicīgs un lietišķs situācijas izklāsts ārstniecības iestādes vadībai par ārstniecības procesā konstatētiem trūkumiem laikā, kad pacients vēl atrodas ārstniecības iestādē, ir ātrākais veids, kā efektīvi atrisināt radušās neskaidrības un problēmas, iespējams, pat nenonākot līdz sūdzībai," Veselības inspekcijas pārstāve papildina.

Tomēr, ja pacients nepiekrīt ārstniecības iestādes sniegtajam skaidrojumam un piedāvātajam risinājumam, tad pacientam ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā, kas veiks konkrētā gadījuma pārbaudi un sniegs atbildi pacientam, informē Luste.

Elīna portālam "Delfi" pauž, ka par savu negatīvo pieredzi Liepājas slimnīcā ir sagatavojusi un nodevusi rakstisku iesniegumu Veselības inspekcijai.