Lietas izskatīšanas sākumā Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (S), kurš bija viens no iesnieguma ST autoriem, uzskatīja virkni iemeslu, kāpēc iesniedzēju ieskatā Saeimā apstiprinātās Izglītības likuma normas nav atbilstošas Satversmei, uzsverot, ka reforma skar vairākas fundamentālas tiesības.
Atbildot uz ST priekšsēdētājas Inetas Ziemeles jautājumu par mazākumtautību tiesībām un to, vai reforma skar visas mazākumtautības, kā norāda pieteicējs, Cilevičs atzina, ka krievu minoritāte ir lielākā grupa, ko skars ierobežojumi, "bet ne tikai". "Zināmā mērā tas var attiekties arī uz, piemēram, romiem, ebrejiem," sacīja Cilevičs.
"Krievvalodīgo grupa ir skaitliski lielākā. Tas izraisa politisku sensitivitāti. Drošības vai ģeopolitiski apstākļi nevar būt par apstākli, lai ierobežotu mazākumtautības tiesības," uzsvēra Cilevičs.
Saeimas viedokli ST sēdē pārstāvēja Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Ilze Tralmaka. Viņa akcentēja, ka pērn apstiprinātā reforma ir gadiem ilguša jautājuma noslēgums, atgādinot, ka pirmie mēģinājumi regulēt izglītības valodas iegūšanu notikuši vēl pagājušajā gadsimtā, savukārt bilingvālās izglītības ieviešana bijis tikai pārejas posms, kas ievilcies.
Latvijas Universitātes prorektore, profesore Ina Druviete pauda, ka uz sēdi aicināta, lai vērtētu reformas ietekmi uz socio-lingvistiskiem procesiem. Druviete norādīja, ka Izglītības likumu var traktēt ne tikai kā tiesību aktu, bet arī kā instrumentu valsts valodas politikas īstenošanai. Lai izvērtētu grozījumu nozīmību, būtu jāvērtē valodas situācijas attīstība sabiedrībā ilgtermiņa perspektīvā un vēsturiskā griezumā.
Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins sacīja, ka jebkura reforma jānodrošina ar resursiem un šai reformai tādi neesot nodrošināti. Viņš uzsvēra, ka trūkst latviešu valodas skolotāju, un augstskolas absolvē ļoti maz latviešu valodas skolotāju, kas radot negatīvu dinamiku. Kļukins brīdināja, ka reforma var veicināt lielāku noslāņošanos, jo reforma daļu bērnu var demotivēt mācīties.
Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore Svetlana Semenko norādīja, ka, lai izpildītu reformas prasības, nepieciešamas vairākas lietas, tostarp resursi pedagogiem. Viņa uzsvēra, ka reformas problēma ir tās straujums. "Mums apkārt ir krievu bērnu dārzi, un nāk skolēni, kas vispār burtus nezina," teica Semenko, uzsverot, ka apstiprinātā valodas proporcija jau sākumskolā nav iespējama.
Lietas izskatīšana tiks turpināta trešdien, 27. februārī, pulksten 10.
Jau vēstīts, ka lieta ierosināta pēc "Saskaņas" 12.Saeimas frakcijas deputātu Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Ivara Zariņa, Romana Miloslavska, Jeļenas Lazarevas, Jūlijas Stepaņenko, Andra Morozova, Jāņa Urbanoviča, Raimonda Rubika, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova, Mihaila Zemļinska, Igora Zujeva, Sergeja Mirska un Sergeja Dolgopolova iesnieguma.
Iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas diskriminē mazākumtautības, jo tās nepamatoti ierobežo dzimtās vai ģimenes valodas lietojumu izglītībā. Apstrīdētās normas paredzot vienādu izglītības ieguves valodu gan personām, kuras pieder pie pamatnācijas, gan personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, neparedzot izņēmumus, kas ļautu īstenot saprātīgus izglītības pielāgošanas pasākumus mazākumtautību izglītojamajiem. Apstrīdēto normu pieņemšanas procesā likumdevējs neesot pārliecinājies par to nepieciešamību, kā arī neesot ņēmis vērā pie mazākumtautībām piederošu personu un tās pārstāvošo organizāciju iebildumus. Turklāt ar apstrīdētajiem aktiem esot paredzēts noteikt iespēju iegūt izglītību svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu apguvi. Tādējādi esot nepamatoti pieļauta atšķirīga attieksme pret mazākumtautībām, kuru dzimtā valoda nav kāda no ES oficiālajām valodām.
Deputāti arī norādījuši, ka apstrīdētās normas būtiski ierobežo izglītojamo un viņu vecāku iespēju izvēlēties, pēc viņu ieskata, atbilstošāko izglītības formu. Tās liedzot mazākumtautību valodu pilnvērtīgu lietošanu mācību satura apguvē, kā arī ierobežojot izglītojamo un pedagogu akadēmisko brīvību.
Ņemot vērā valsts iespējas un sabiedrībā esošo pieprasījumu pēc mazākumtautību izglītības sistēmas, apstrīdētās normas nenodrošina pie mazākumtautībām piederošām personām pienācīgu iespēju saglabāt un attīstīt savu valodu un identitāti, skaidrots iesniegumā ST.
Saeima 2018.gada martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
