Strādājot ar brāķīgo likumu, ko iepriekšējā Saeima ir atstājusi šai Saeimai mantojumā, cilvēki ir apzinājušies absurdumu par divu grozu sistēmu. To kā netaisnību novērtē aizvien vairāk cilvēku, raidījumā "Rīta Panorāma" trešdien pauda Veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
"Nodokļu maksātāji piespiedu kārtā iedalīti "pareizajos un nepareizajos". Ārstiem jāizvēlas, kurā brīdī cilvēkam jāsniedz pakalpojums. Karstākās debates, manuprāt, ir un būs par izmaiņām, kas nepieciešamas, lai problēmu risinātu," atklāja ministre.
"Man ir pārliecība, ka nozaru greizsirdības mēs varēsim pārvarēt un sapratīsim, ka galvenais ir slimais bērniņš un viņa ģimene. Valstij ir jāspēj pārkāpt nozaru robežas, lai ģimene nejustu, kurā brīdī par palīdzību ir atbildīga VM vai LM," par paliatīvo bērnu aprūpi pauda Viņķele.
Tāpat veselības ministre trešdien paziņoja, ka vēlas mainīt pastāvošo mediķu atalgojuma sistēmu, pakāpeniski ejot uz to, ka adekvāti tiek novērtēta un palielināta atalgojuma nemainīgā daļa, kā arī skaidri noteikta piemaksu sistēma, tā intervijā aģentūrai LETA norādīja ministre.
Viņa sacīja, ka atalgojuma sistēma var atšķirties pat vienas iestādes ietvaros - kādam maksā pēc stundu likmes, kādam pēc slodzēm. Tāpat ir ļoti dažāda piemaksu sistēma, turklāt nevienlīdzība manāma pat vienas iestādes ietvaros.
Kā vienu no smagākajiem mantojumiem Viņķele min vēstījumu par mediķu atalgojuma palielināšanu par vidēji 20%, kas "priekšvēlēšanu gaisotnē par atalgojuma palielinājumu ticis vai nu tīšām, vai netīšām neprecīzi izteikts".
Viņa sacīja, ka vēstījums kopumā sabojā labo ziņu. "Labā ziņa ir tā, ka šā gada budžetā papildu atalgojumam ir 86 miljoni eiro, bet šis neprecīzi sniegtais vēstījums radīja sajūtu, ka par 20% atalgojuma pieaugums tiks nodrošināts katrai ārstniecības personai. Labā ziņa ir tā, ka, jā, atalgojuma palielinājums būs. Jūtamāks tas būs cilvēkiem ar zemākām algām," skaidroja Viņķele.
Viena no visbiežāk minētajām problēmām veselības aprūpes nozarē ir mediķu trūkums. Viņķeles ieskatā, lai risinātu šo problēmu, būtu aktīvāk jāizmanto jaunākās tehnoloģijas, jāseko telemedicīnas attīstībai un, iespējams, primārās aprūpes sniegšanā pilnvērtīgāk un plašāk būtu jāiesaista farmaceiti un aptiekas, paredzot arī citus atlīdzības modeļus par pakalpojumiem.
Tāpat Viņķele saskata, ka mediķu trūkuma risināšanā nepieciešama kooperācija starp lielajām universitātes klīnikām un reģionālajām slimnīcām. Visdrīzāk mēs neizvairīsimies arī no inteliģentas imigrācijas politikas, piebilda veselības ministre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
