Smagos noziegumos apsūdzētais Rimšēvičs ieradies darbā  (308)

Rimšēvičam plānotas darba sarunas un sanāksmes par neskaidrajiem jautājumiem, tostarp par darba organizāciju.

Kā trešdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš, viņa iestāde turpinās sadarboties ar Latvijas Banku. Ja Rimšēvičam būs spēkā visas pielaides, FKTK ar viņu strādāšot tā pat kā līdz šim. "Strādāsim ar to cilvēku, kas būs bankas priekšgalā," sacīja Putniņš.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka par Rimšēviču nevarot neko sliktu teikt un nekāda negatīva pieredze sadarbībā iepriekš viņam neesot bijusi. Putniņš gan netieši apstiprināja, ka ir liecinājis šajā lietā: "Es tiku uzaicināts un tur biju", tiesa, sīkāk skaidrot to gan nevēlējās: "Nē, neteikšu! Negribu, vienkārši negribu!" kategorisks bija Putniņš.

Centrālajā bankā portālam "Delfi" uzsvēra, ka Latvijas Bankas uzdevumu izpilde nav ietekmēta. Banka darbojas ierastajā darba režīmā, pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildot uzticētos uzdevumus, tostarp starpbanku maksājumu infrastruktūras uzturēšanu, tautsaimniecības, uzņēmēju un iedzīvotāju nodrošināšanu ar skaidru naudu, Latvijas valūtu un zelta ieguldījumu apsaimniekošanu u.c. uzdevumus.

"Delfi" jau ziņoja, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu par ierobežojumiem attiecībā uz amata pienākumu pildīšanu, kas nozīmē, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs darbā var atgriezties "kaut vai šodien", otrdien žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Valsts amatpersonas tā reaģēja uz situāciju, kas radusies saistībā ar otrdienas EST spriedumu atcelt lēmumu par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atstādināšanu no amata.

ES Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu. Līdz ar to ES Tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.

Savukārt Latvijas puse šo neveiksmi tiesā lielā mērā skaidroja ar pieredzes trūkumu.

"Delfi jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

Lietu uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma, liecina LETA arhīvs.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.