'KPV LV' kvoruma trūkums – rets, bet ne unikāls gadījums  (56)

Sestdien, 23. februārī, "KPV LV" biedri sanāca uz sapulci, taču jau tās sākumā partijas līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš paziņoja, ka tai nav kvoruma un būs jāsasauc jauna divu nedēļu laikā. Viņš gan steidza biedrus mierināt, ka "tas nav nekas traģisks", kā arī "panikai nav nekāda pamata".

Plānotās sanāksmes sākumā bija reģistrējušies 220 biedri, savukārt kvorumam bija nepieciešami 334 biedri. Arī pēc nenotikušās sapulces Kaimiņš žurnālistiem pauda, ka kvoruma trūkums nav viņam nekāds pārsteigums. Savukārt "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs vēlāk portālam "Delfi" vien noteica, ka notikušo pieņem zināšanai: "Tas nav ne pārsteigums, ne kāda cita emocija."

Versijas, kāpēc biedri neieradās kuplākā skaitā, Kaimiņš nesteidza virzīt, taču vienlaikus pieļāva, ka pie vainas varētu būt arī "tehniski iemesli" –, proti, uzaicinājuma uz sapulci nokļūšana e-pasta mēstuļu sadaļā.

"Es neredzu pilnīgi nekādu paniku un ja jūs tagad to uzsēdināsiet uz nots, ka "KPV LV" irst, jūs maldīsities – 100%," pauda "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Kaimiņš.

Tikmēr Latvijas Universitātes profesors un politologs Jānis Ikstens uzskata, ka "kvoruma nesanākšana nav laba zīme". "Tas acīmredzami norāda uz biedru intereses strauju samazinājumu. Parasti šādas situācijas notiek tad, kad partija lemj mainīt savu politisko kursu vai zaudē atbalstu sabiedrības acīs. Tuvākā līdzība, kas nāk prātā, ir notikumi ar Zatlera reformu partiju. Arī toreiz bija izveidojusies līdzīga situācija ar kvoruma trūkumu," portālam "Delfi" norādīja Ikstens.

Politologs gan atklāja: "Lai saprastu, vai uz partijas sanāksmēm apzināti neierodas Gobzema vai Kaimiņa spārna piekritēji, būtu jāveic padziļināta analīze. Pēc tās arī varētu saprast, vai partija varētu sašķelties."

Jāpiebilst, ka starp 13. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem partijai "KPV LV" pēcvēlēšanu laiks ir nesis visievērojamāko reitinga kritumu, liecina SKDS dati. Kā portālam "Delfi" atzina Zakatistovs: "Pilnīgi noteikti partija ir cietusi no tās ažiotāžas, kas ir bijusi ap Kaimiņa kungu un Gobzema kungu."

Pirms biedru sapulces gan sociālajos tīklos, gan klātienē Kongresu namā tika izplatīta atklāta vēstule. Tajā bija kritizēts partijas līderis – Kaimiņš:

"Bet pēc vēlēšanām viss mainījās. Mēs nesapratām, kas notiek ar daudzu vēlētāju favorītu un cerību Artusu Kaimiņu? Bija iestājies dīvains klusums daudzu nedēļu garumā. Izrādījās, ka tas bija klusums pirms vētras. [..] Kaimiņa izturēšanās bija mainījusies. Tas vairs nebija mums visiem pazīstamais un aktīvais deputāts Kaimiņš, [..]. Tas bija cits Artuss Kaimiņš, mums svešs un nepazīstams. Tāds, kuram visu laiku bijusi apslēpta otra, cita īstā seja. Šis Kaimiņš veikli sadarbojās ar izdevīgiem ļaudīm, veikli tika vaļā no sava drauga, jau traucējošā [Alda] Gobzema... veikli, kā izrādās vasarā, iznācis no KNAB cietuma Septītajās debesīs, sadziedājās kopā ar ietekmīgiem sponsoriem, partiju finansētājiem un veikli iesēdās vecās "Vienotības" un tās atlūzu kamanās, kuras pats iepriekš bija kritizējis un nicinājis."

Vēstules izskaņā kongresā aicināts izvērtēt 11 "KPV LV" Saeimas deputātu "darbības atbilstību partijas uzstādītajiem jaunas politikas ideāliem un partijas programmai". Tieši šie 11 politiķi, kuri atbalstīja Krišjāņa Kariņa (JV) valdību, ir cilvēki, kuru rīcības dēļ "KPV LV" strauji zaudē savu vēlētāju uzticību, skaidrots vēstulē.

Pēc kongresa Kaimiņš pauda izbrīnu par šo vēstuli. Iepriekš tā nebija nokļuvusi viņa redzeslokā. Partijas biedru aktivitātes sociālajos tīklos tiks vētītas Ētikas komisijā. "Mēs attīrīsim partiju rindas, ja mēs redzēsim, ka partiju biedri izturas nievājoši sociālajos tīklos," solīja "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs. Politiķis atzina, ka provokācijas ir "KPV LV" ikdiena: "Mēs neesam 50 eiro banknote, kas visiem patīk."

Iespējams, partijas sapulces izplēnēšana nesusi vēl lielāku neapmierinātību partijas biedru rindās. Par sestdien notikušo dažādās "Facebook" domubiedru grupās tiek veltīta liela kritika. Daļa partijas biedru īpašu sašutumu pauduši par to, ka nav nodrošināts tā dēvētais "brīvais mikrofons". Proti, publiski nebija iespējams izklaušināt partijas vadītājus.

Jāatgādina, ka kvoruma trūkums savulaik skāris arī ZRP un "Jauno laiku". Piemēram, 2012. gadā kvoruma trūkuma dēļ ZRP kopsapulcē nebija izdevies sapulcināt pietiekamu biedru skaitu. Arī divus gadus vēlāk, kad partijai bija jālemj par politiskā spēka turpmāko pastāvēšanas formu, ZRP neizdevās sapulcināt pietiekamu biedru skaitu.

Līdzīga situācija 2011. gadā skāra arī "Jauno laiku", kad kvoruma trūkuma dēļ politiskā spēka biedru kopsapulcē nebija iespējas lemt par partijas reorganizāciju un iekļaušanos topošajā partijā "Vienotība". Tā laika "Jaunā laika" un "Vienotības" loceklis Edgars Jaunups pauda, ka ar šādu iznākumu – kvoruma neesamību – politiskais spēks bija rēķinājies.

Abi politiskie spēki nu jau ir likvidēti.