Rīgas dome trešdien atbalstīja Rīgas izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanas pasākumus, kas paredz slēgt vienu skolu, apvienot astoņas vispārizglītojošās skolas, kā arī apvienot vairākas pirmskolas, interešu izglītības centrus un divas sporta skolas.
Lēmums paredz Rīgas Ezerkrastu pamatskolas apvienošanu ar Rīgas Juglas vidusskolu, Rīgas 60. vidusskolas apvienošanu ar Rīgas Klasisko ģimnāziju un Rīgas 5. internātpamatskolas-attīstības centra pievienošanu Rīgas Sanatorijas internātpamatskolai, vienlaikus nododot pirmsskolas izglītības vajadzībām ēku Stokholmas ielā 24. Tāpat paredzēts apvienot arī Rīgas 94. vidusskolu ar Rīgas Ziepniekkalna sākumskolu. Mācības gan arī turpmāk notiks šo skolu pašreizējās telpās.
Domes pieņemtās izmaiņas paredz Rīgas 153. pirmsskolas izglītības iestādi apvienot ar Rīgas 4. speciālo internātpamatskolu, bet Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi "Sapņudārzs" ar Strazdumuižas internātvidusskolu - attīstības centru vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem.
Tāpat pieņemts lēmums apvienot Rīgas 162. pirmsskolas izglītības iestādi "Saulīte" un Rīgas 145. pirmsskolas izglītības iestādi, piešķirot tai Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes "Pienenītes" nosaukumu. Rīgas 139. pirmsskolas izglītības iestāde tiks apvienota ar Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi "Mārītes", piešķirot nosaukumu - Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Bizmārītes". Arī pēc iestāžu apvienošanas, pirmsskolas grupas darbosies iestāžu pašreizējās ēkās.
Akceptētais plāns paredz arī Rīgas 29. vidusskolas slēgšanu un tās izglītības programmas nodošanu Rīgas 46. vidusskolai, kas atrodas Vecmīlgrāvī un kura apkaimē ir pieejama plaša interešu, kā arī profesionālās ievirzes mūzikas izglītība.
Lai nodrošinātu plašākas iespējas interešu izglītības programmu realizācijai, iecerēts pilnveidot arī bērnu un jauniešu interešu centrus (BJC). Tiks apvienoti BJC "Altona", "Kurzeme" un "Zolitūde". BJC "Mīlgrāvis" apvienosies ar BJC "Laimīte", bet BJC "Bolderāja" apvienosies ar Rīgas 19. vidusskolu. Bērnu un jauniešu vides izglītības centru "Rīgas Dabaszinību skola" tiks apvienots ar Rīgas Jauno Tehniķu centru, taču nodarbības tikts turpinātas līdzšinējās telpās.
Apvienots tiks arī Bērnu un jaunatnes sporta skola "Rīdzene" un Rīgas 3. Bērnu un jaunatnes sporta skola, saglabājot līdzšinējās nodarbību norises vietas.
Visas izmaiņas stāsies spēkā ar 2019. gada 1. septembri.
Rīgas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis deputātiem skaidroja, ka Rīgas skolu tīkla pilnveide notiek, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību, attīstītu skolu mācību vides modernizēšanu, veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu vidusskolās, kā arī vienlaikus risinātu pirmsskolas izglītības pieejamību apkaimēs.
"Skolu tīkla sakārtošanu mēs īstenojam jau kopš 2010. gada un, manuprāt, līdz šim visi veiktie pasākumi tiešām sevi ir attaisnojuši. Iespējams ieguvumi nav redzami pirmajā brīdī, taču, pēc zināma laika vērtējot sasniegto, līdz šim viss tiešām ir bijis pozitīvi," sacīja Balamovskis, stāstot, ka visām izmaiņām pamatā ir bijis smags darbs gan ar skolu vadītājiem un pedagogiem, gan skolēnu vecākiem.
Kopumā Rīgas domnieki pret skolu apvienošanu iebildumu neizteica, taču interesējās pēc kādiem kritērijiem lēmumi tiek pieņemti.
"Kādus vēl kritērijus jūs ņemat vērā, neskaitot ekonomiskos aprēķinus?" taujāja deputāte Iveta Ratinīka (LA). Balamovskis skaidroja, ka vispārējā līmenī tiek sekots līdzi pilsētas attīstības dokumentiem un tam, lai izglītības infrastruktūra tiktu izmantota racionāli. Patlaban gan sevišķa uzmanība pievērsta tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgas izglītības iespējas apkaimju kontekstā. "Tāpat mēs pievēršam uzmanību administratīvajiem resursiem, proti, skatāmies, lai varam nodrošināt skolu vadītājus, pedagogus," teica ierēdnis.
Viņš skaidroja, ka situācijā, kad tiek apvienotas divas skolas, departamentā tiek izveidota komisija, kura izvērtē, kurš no līdzšinējiem direktoriem ir atbilstošāks ieņemamajam amatam. Viņš gan neslēpa, ka ir arī situācijas, kad kāds no līdzšinējiem vadītājiem darbu turpināt vairs nevēlas un tad par apvienotās iestādes direktoru automātiski tiek iecelts otrs kandidāts.
Deputāts Ansis Ansbergs (LA) taujāja, vai departaments vērtē arī izglītības kvalitāti skolās. "Šajā kontekstā ir svarīgi, kas tiek domāts ar izglītības kvalitāti. Valstiskā līmenī tie ir centralizēto eksāmenu rezultāti, taču es tam nepiekrītu. Manuprāt, kvalitāte ir ikdienas darbs, un tas visvairāk saistās ar pedagoģisko resursu un izglītības programmām," skaidroja Balamovskis.
Vienlaikus viņš atzina, ka vispārēja pētījuma, kurā balstīta skolu tīkla optimizācija, neesot.
Tikmēr Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (GKR) sacīja, ka departamenta ekspertu ieguldītais darbs skolu tīkla sakārtošanā esot ļoti apjomīgs un grūts, un darbinieki nepārtraukti tiekoties gan ar skolu vadību, gan vecākiem, lai skaidrotu izmaiņu nepieciešamību. Vienlaikus viņa kritizēja izglītības reformas valstiskā līmenī, ka "ik pēc četriem gadiem reformas tiek svītrotas un izdomātas no jauna, un rezultātā neviena reforma nav novesta līdz galam".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
