Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa daļēji apmierinājusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" - prasību un no Kultūras ministrijas (KM) par labu būvniekiem piedzinusi 9 272 319 eiro, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.
Tiesa nosprieda prasību apmierināt daļēji. Tiesa nosprieda piedzīt no Kultūras ministrijas par labu pilnsabiedrībai "Nacionālā būvkompāniju apvienība" parādu 9 272 319 un tiesas izdevumus 60 083 eiro. Kopumā tas veido aptuveni 9 332 403 eiro, nosakot atbildētājai sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Savukārt pilnsabiedrības prasību pret Kultūras ministriju daļā par aptuveni 2 862 213 eiro piedziņu noraidīt. Šī summa sastāv no 927 232 eiro līgumsoda, likumiskajiem nokavējuma procentiem 1 816 317 eiro apmērā un procentiem par laikā nesamaksātajiem procentiem - 118 663 eiro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
"Šis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums nekad un ne pie kādiem apstākļiem nestāsies spēkā. KM vērsīsies nākamajā tiesu instancē, pārsūdzot to," tiesas spriedumu portālam "Delfi" komentēja KM valsts sekretāre Daces Vilsone.
Viņa pauda, ka KM pozīcija nav mainījusies. "Turpinām pastāvēt uz to, ka būvnieka - pilnsabiedrības "Nacionālā Būvkompāniju apvienība" - tiesā iesniegtā prasība par vairāk nekā 12 miljoniem eiro ir nepamatota un nav taisnīga," norādīja Vilsone.
KM valsts sekretāre arī pauž, ka saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu un pušu noslēgto līgumu tika panākta vienošanās par būvniecības izmaksu indeksāciju resursu pamatgrupās. Pirmos trīs gadus būvnieki indeksāciju resursu pamatgrupās piemēroja, un tad rosināja aizstāt ar citu, sev izdevīgāku indeksu.
Ministrijas ieskatā valsts ir pilnībā izpildījusi līgumu, tostarp pilnībā norēķinājusies par LNB ēkas būvniecību, astoņos gados būvniekam samaksājot 195,6 miljonus eiro.
KM ieskatā būvnieks nodokļu maksātājiem izvirzījis un tiesa pirmajā instancē ir apmierinājusi nepamatotas prasības, proti, papildu finansējuma pieprasījumu, kas starp KM un būvnieku noslēgtā līguma ietvaros nav nedz pamatots, nedz apmierināms. Tāpat valsts sekretāre atgādina, ka pirms ikviena maksājuma veikšanas būvniekam, starptautisks inženieris "Hill International" pārbaudījis veiktos būvdarbus, par tiem iesniegto dokumentāciju. Visus norēķinus par LNB būvniecību KM veikusi saskaņā ar noslēgto līgumu un inženiera atzinumiem, uzsver Vilsone.
Jau ziņots, ka šā gada sākumā tiesā nonāca pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" prasība par 11,45 miljonu eiro piedziņu no valsts. Savukārt iepriekšējā tiesas sēdē prasītāji lūdza palielināt no KM piedzenamo naudas apjomu līdz aptuveni 12,06 miljoniem eiro. Savukārt atbildētājs – KM – tiesai iesniedza lūgumu atstāt lietu bez virzības.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskatīja, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.
KM pārstāve Lita Kokale iepriekš paudusi pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga "Hill International" izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016. gada 31. decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību. Ministrijas pārstāve iepriekš arī norādīja, ka valsts par LNB ēkas būvniecību astoņu gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro.
Savukārt "Nacionālā būvkompāniju apvienība" iepriekš norādījusi, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.
Tā prasa valsti izpildīt savas saistības un norēķināties par paveikto darbu. Apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns iepriekš pauda, ka būvnieku prasība nepārsniedz LNB kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu, kā arī neesot papildu samaksa jau nolīgtajai.
Latvijas Nacionālo Būvkompāniju apvienību veido trīs Latvijas būvkompānijas: SIA "Re&Re", AS "RBSSkals" un SIA "Skonto Būve".
"Lursoft" datu bāze liecina, ka uzņēmuma "Re&Re" īpašnieki ir Marģers Bitmetis, Egīls Bērzups, Ainārs Pauniņš un Didzis Putniņš, savukārt "RBSSkals" akcionāri ir SIA "OLIVERS EPSILONS" un SIA "RBSSkals Holding". "Olivers Epsilons" ir likvidēts 2017. gada 4. augustā, bet "RBSSkals Holding" pieder Mārim Saukānam un Andrim Treijam.
Savukārt "Skonto būve" īpašnieki ir SIA "Grif 1", kas pieder SIA "GRF" un SIA "M investīciju fonds", kura vienīgais dalībnieks ir Ivars Millers. SIA "GRF" īpašnieks ir Guntis Rāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!