Ar otro numuru EP vēlēšanās no JKP kandidēs 13. Saeimas deputāts Gatis Eglītis un ar trešo parlamentāriete Linda Ozola.
Tāpat EP vēlēšanās no JKP saraksta kandidēs: Ilze Zilgalve, Toms Bordāns, Dāvis Stalts, Indulis Tupesis, Zigmārs Vestfāls, Jānis Butāns, Druvis Kleins, Santa Suhaka, Raitis Sijāts, Rolands Repša, Agnese Villere, Ieva Tikuma un Anita Svece.
Kā padomes sēdē skaidroja partijas vadītājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, JKP biedri "nav rāvušies" kandidēt EP vēlēšanām. Viņš skaidroja, ka viņa vadītais politiskais spēks ir konservatīvs un tā biedri apzinās, ka "daudz kas ir darāms mājās". Vienlaikus Bordāns uzsvēra, ka JKP apzinās, ka Latvijai ir jāaizstāv savas intereses Eiropas Savienībā (ES).
Bordāns ir parliecināts, ka JKP varētu iegūt vairākas vietas EP vēlēšanās.
Saskaņā ar partijas statūtiem JKP padome ir biedru pārstāvniecības lēmējinstitūcija kopsapulču starplaikā. Padomē pārstāvēti biedri un šādas amatpersonas: valdes, Ētikas komisijas, Uzraudzības komisijas locekļi, kanclers, teritoriālo nodaļu vadītāji, jaunatnes nodaļas vadītājs un partijas biedri, kuri ir Saeimas deputāti, ministri un pašvaldību domju vadītāji.
Padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse amatpersonu.
Vēstīts, ka sestdien JKP biedri pulcējās uz politiskā spēka padomes sēdi, kurā lemj par Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstu, kā arī partijas vadību.
JKP dibināta 2014. gada maijā. JKP plašāku atpazīstamību guva 2017. gadā, kad tai pievienojās korupcijas apkarotāji – Juta Strīķe un Juris Jurašs.
Politiskais spēks ir pārstāvēts 13. Saeimā ar 16 vietām. JKP frakcija ir otra lielākā frakcija Saeimā aiz "Saskaņas" frakcijas. Valdībā JKP pārstāv tieslietu ministrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
EP vēlēšanas Latvijā norisināsies 25. maijā. Latvijā kandidātu sarakstus varēs iesniegt no 6. līdz 21. martam.
Tā kā visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, katra partijas vēlēšanām piedāvā vienu kandidātu sarakstu. Lai partija tiktu ievēlēta, gluži tāpat kā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, tai jāiegūst 5% vēlētāju balsu.
Lai balsotu šajās vēlēšanās, jābūt vismaz 18 gadu vecam un uz vēlēšanu iecirkni jādodas ar pasi vai personas identifikācijas apliecību. Balsot varēs noteiktā iecirknī, atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Šajās vēlēšanās tiesības piedalīties ir ne vien Latvijas pilsoņiem, bet arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā, ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas vēlētāju reģistrā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.