Saulīti Ušakovs izraudzījās starp "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes locekļiem. Drīzumā mērs izraudzīsies arī jaunu pagaidu valdes locekli. Tāpat noritot darbs arī pie atklāta konkursa izsludināšanas – šonedēļ konkursā plānots piesaistīt atlases kompāniju, kas vienlaikus meklēs gan "Rīgas satiksmes" valdes, gan padomes locekļus.
Sagaidāms, ka pieteikšanās vakancēm notiks aprīlī, bet padomes un jaunās valdes apstiprināšana gaidāma maijā.
Anrija Matīsa lēmumu pamest amatu Ušakovs nodēvēja par emocionālu. Viņš pastāstīja, ka šobrīd ir grūti vērtēt notikušo, jo par Matīsa soli uzzinājis vien no intervijas radio. Matīsa atlūgumu mērs ir pieņēmis, bet vēl nav paguvis ar viņu pārrunāt šorīt sperto soli.
"Pieņemu, ka strādāt šajā uzņēmumā ir liels izaicinājums. Matīsa kungam noteikti ir visaptverošs politisks spiediens atlaist Rīgas domi un mani," teica mērs.
Turpmākie "Rīgas satiksmē" veicamie darbi ir "Rīgas mikroautobusu satiksmes" maršrutu optimizēšana un trūkumu novēršana sadarbībā ar "Rīgas karti". Mērs gan nav nospraudis konkrētus termiņus šo darbu veikšanai. "Rīgas satiksmes" valdei arīdzan jālemj par audita publiskošanu un nodošanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Uzņēmuma valdē darbu turpina bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze, kā arī marta sākumā ieceltie pagaidu locekļi Juris Švanders no Rīgas domes Finanšu departamenta, kā arī satiksmes eksperts Jānis Meirāns.
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) tviterī paziņojis, ka Ušakovs apzināti mēģina novest "Rīgas satiksmi" līdz maksātnespējai. Ministrs arīdzan gaida iespēju satikties ar Ušakovu.
Vēstīts, ka Matīss izlēmis otrdien pamest pagaidu valdes priekšsēdētāja amatu "Rīgas satiksmē". Lēmumu viņš pamato ar akcionāra, proti, Ušakova sniegtā atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā. Lai gan sākotnēji akcionārs paudis atbalstu pārmaiņām, pēc Ušakova paziņojuma par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās pretimnākšana pagaisusi.
Matīss jau pagājušajā nedēļā teica, ka varētu darbu uzņēmumā pamest. Taču pēc tikšanās ar Ušakovu ceturtdien, 28. februārī, viņš nolēma darbu turpināt, lai gan problēmu uzņēmumā esot daudz un "situācija ir ļoti bēdīga".
Lai gan "Rīgas satiksmē" veikto auditu uzņēmums nepublisko, Matīss intervijā žurnālam "Ir" atklāja, ka uzņēmums bez 37 miljonu eiro papildu dotācijas jau martā varētu kļūt maksātnespējīgs.
"Ir", atsaucoties uz sarunu ar Matīsu, publikācijā norādīja: "Vislielākais "Rīgas satiksmes" naudas izsūcējs ir uzņēmums "Rīgas karte". Tas uztur transporta e–talonu sistēmu, autostāvvietu aparātus un termināļus skolu ēdnīcās, kuros bērni pīkstina savas Rīdzinieku kartes, lai saņemtu bezmaksas pusdienas. Pērn šim sadarbības partnerim "Rīgas satiksme" maksāja 27,7 miljonus eiro, turklāt katru gadu summa arvien pieaug. Piemēram, par e–talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn samaksāti 15 miljoni, lai gan ieņēmumi no biļetēm ir aptuveni 40 miljoni. Tātad gandrīz 40% aiziet sistēmas uzturēšanai, kas turklāt nav mūsdienīga — tā vietā, lai par braucienu tieši norēķinātos ar bezkontakta bankas karti turpat autobusā vai tramvajā, pasažierim biļete iepriekš jāpērk kioskā vai par paaugstinātu maksu pie šofera. Vēl absurdāks piemērs ir termināļi skolu ēdnīcās. Par viena tāda aparāta īri "Rīgas satiksme" maksā "Rīgas kartei" 60 eiro mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šāda iekārta ir nopērkama par 485 eiro."
Tāpat žurnālā minēts, ka daļa no 50 miljonu lielā kredīta, ko "SEB banka" piešķīra 20 zemās grīdas tramvaju iepirkumam, iztērēta algām, jo uzņēmumam vienkārši nebija naudas.
Šo iztrūkumu pagaidu valde segusi ar pērn gada beigās Rīgas domei jau izprasīto papildu dotāciju 17 miljonu eiro apmērā. Nauda atlikta atpakaļ bankas kontā, un nevienam vairs neesot ļauts tai skarties klāt, skaidro Matīss.
Cits piemērs, kuru apraksta žurnāls — aptuveni trīs miljoni eiro gan 2016., gan 2017. gadā pārmaksāti neizdevīgā degvielas iepirkumā. 2015. gada novembrī "Rīgas satiksme" par degvielas piegādi uz pieciem gadiem vienojās ar "RDZ Energy", kuras īpašnieki noslēpti Maltā un tālāk Britu Virdžīnu salās. Aptuveni pusi šīs kompānijas apgrozījuma veido ieņēmumi no "Rīgas satiksmes", bet tās patiesie labuma guvēji nav zināmi.
"Ja patiesā labuma guvēji nav zināmi, tur var būt kāda Eiropas Savienības sankciju sarakstā esoša persona, par ko mums draud ziepes. Tas ir aptuveni 60 miljonus vērts līgums uz pieciem gadiem. Kā var nepārliecināties, kam tas uzņēmums pieder," brīnās Matīss.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar trim RS veiktajiem iepirkumiem. Tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
"Delfi" jau ziņoja, ka pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" 2018. gadu noslēdza ar 6 307 382 eiro zaudējumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
