No policista par 'Rīgas satiksmes' šefu – kas ir Saulītis  (127)

Saulīša CV lasāms, ka viņš 1994. gadā Latvijas Universitātē ieguva bakalaura grādu biznesa vadībā. 10 gadus vēlāk viņš Latvijas Universitātē izmācījās par juristu.

Izglītoties Saulītis turpināja biznesa augstskolā "Turība", kur ieguva profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē. Bet 2016. gadā viņš "Turībā" ieguva doktora zinātnisko grādu Juridiskajā zinātnē. Saulīša promocijas darbu "Publisko personu īpašums un īpašuma tiesības realizācijas formas" vadīja Lauris Leja.

Līdzšinējās Saulīša darba gaitas saistītas tikai ar Rīgas pilsētas pašvaldību. No 1992. līdz 2000. gadam viņš ieņēma dažādus amatus Rīgas pašvaldības policijā, tostarp strādājot par policistu.

Bet kopš 2000. gada viņš pildīja dažādus amatus un pienākumus Īpašuma departamentā. Pēdējos gados viņš bija departamenta galvenais jurists un Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks. Viņš darbojās arī Vidi degradējošo būvju komisijā un Publiskā iepirkuma komisijā.

Kopš 2009. gada Saulītis "Turībā" docē studiju kursu "Publisko iepirkumu tiesības".

Saulīša amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu lasāms, ka viņš ir lektors arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijā.

Saulītim pieder dzīvoklis Rīgā, bet kopīpašumā viņam galvaspilsētā pieder arī zeme. Viņa īpašumā ir 2009. gada automašīna "Subaru Impreza".

Saulītis bezskaidrā naudā uzkrājis aptuveni 12 305 eiro, aptuveni trešo daļu no šīs summas "Citadele banka" glabājot Austrālijas dolāros. Viņa parādsaistības 2017. gadā bija 16 413 eiro.

Par darbu Īpašuma departamentā Saulītis nopelnīja 27 793 eiro. Gandrīz 500 eiro viņam samaksāja "Turība", bet 750 eiro honorāru piepulcēja Grāmatvežu asociācija. Vēl 115 eiro viņš saņēma procentu maksājumos no bankām.

Saulītis vēl nav iesniedzis valsts amatpersonas deklarāciju par 2018. gadu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Partiju finanšu datubāzē nav atrodama informācija, ka Saulītis būtu ziedojis kādai no partijām.

Raidījums "TV3 Ziņas" vēsta, ka Saulīša kandidatūru "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētāja amatam ieteica vicemērs Oļegs Burovs (GKR), kurš ilgu laiku bija Īpašuma departamenta direktors.

"Krīze paver milzīgas karjeras iespējas," Saulītim teica Burovs. Mērs Ušakovs "Rīgas satiksmes" pagaidu valdē Saulīti iecēla vien piektdien, 1. martā.

Vēstīts, ka Matīss izlēmis otrdien pamest pagaidu valdes priekšsēdētāja amatu "Rīgas satiksmē". Lēmumu viņš pamato ar akcionāra, proti, Ušakova sniegtā atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā. Lai gan sākotnēji akcionārs paudis atbalstu pārmaiņām, pēc Ušakova paziņojuma par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās pretimnākšana pagaisusi.

Kā vienu no aiziešanas iemesliem Matīss minēja arī "iesūtītu valdes locekli", kuram uzticēts torpedēt uzņēmuma sakārtošanu. Bijušais valdes priekšsēdētājs gan neprecizēja, par kuru valdes locekli ir runa.

Matīss jau pagājušajā nedēļā teica, ka varētu darbu uzņēmumā pamest. Taču pēc tikšanās ar Ušakovu ceturtdien, 28. februārī, viņš nolēma darbu turpināt, lai gan problēmu uzņēmumā esot daudz un "situācija ir ļoti bēdīga".

Uzņēmuma valdē darbu turpina bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze, kā arī marta sākumā ieceltie pagaidu locekļi Juris Švanders no Rīgas domes Finanšu departamenta, kā arī satiksmes eksperts Jānis Meirāns.

Lai gan "Rīgas satiksmē" veikto auditu uzņēmums nepublisko, Matīss intervijā žurnālam "Ir" atklāja, ka uzņēmums bez 37 miljonu eiro papildu dotācijas jau martā varētu kļūt maksātnespējīgs.

"Ir", atsaucoties uz sarunu ar Matīsu, publikācijā norādīja: "Vislielākais "Rīgas satiksmes" naudas izsūcējs ir uzņēmums "Rīgas karte". Tas uztur transporta e–talonu sistēmu, autostāvvietu aparātus un termināļus skolu ēdnīcās, kuros bērni pīkstina savas Rīdzinieku kartes, lai saņemtu bezmaksas pusdienas. Pērn šim sadarbības partnerim "Rīgas satiksme" maksāja 27,7 miljonus eiro, turklāt katru gadu summa arvien pieaug. Piemēram, par e–talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn samaksāti 15 miljoni, lai gan ieņēmumi no biļetēm ir aptuveni 40 miljoni. Tātad gandrīz 40% aiziet sistēmas uzturēšanai, kas turklāt nav mūsdienīga — tā vietā, lai par braucienu tieši norēķinātos ar bezkontakta bankas karti turpat autobusā vai tramvajā, pasažierim biļete iepriekš jāpērk kioskā vai par paaugstinātu maksu pie šofera. Vēl absurdāks piemērs ir termināļi skolu ēdnīcās. Par viena tāda aparāta īri "Rīgas satiksme" maksā "Rīgas kartei" 60 eiro mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šāda iekārta ir nopērkama par 485 eiro."

Tāpat žurnālā minēts, ka daļa no 50 miljonu lielā kredīta, ko "SEB banka" piešķīra 20 zemās grīdas tramvaju iepirkumam, iztērēta algām, jo uzņēmumam vienkārši nebija naudas.

Šo iztrūkumu pagaidu valde segusi ar pērn gada beigās Rīgas domei jau izprasīto papildu dotāciju 17 miljonu eiro apmērā. Nauda atlikta atpakaļ bankas kontā, un nevienam vairs neesot ļauts tai skarties klāt, skaidro Matīss.

Cits piemērs, kuru apraksta žurnāls — aptuveni trīs miljoni eiro gan 2016., gan 2017. gadā pārmaksāti neizdevīgā degvielas iepirkumā. 2015. gada novembrī "Rīgas satiksme" par degvielas piegādi uz pieciem gadiem vienojās ar "RDZ Energy", kuras īpašnieki noslēpti Maltā un tālāk Britu Virdžīnu salās. Aptuveni pusi šīs kompānijas apgrozījuma veido ieņēmumi no "Rīgas satiksmes", bet tās patiesie labuma guvēji nav zināmi.

"Ja patiesā labuma guvēji nav zināmi, tur var būt kāda Eiropas Savienības sankciju sarakstā esoša persona, par ko mums draud ziepes. Tas ir aptuveni 60 miljonus vērts līgums uz pieciem gadiem. Kā var nepārliecināties, kam tas uzņēmums pieder," brīnās Matīss.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar trim RS veiktajiem iepirkumiem. Tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

"Delfi" jau ziņoja, ka pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" 2018. gadu noslēdza ar 6 307 382 eiro zaudējumiem.