Neiesniedzot ministrijai pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) audita ziņojumu, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) pārkāpj likumu, pārliecināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir tiesības saņemt audita ziņojumu par finanšu situāciju RS, jo, saskaņā ar likumu, ministrija veic pašvaldību uzraudzības funkciju, un pieprasītās informācijas nesniegšana šo funkciju ierobežo.
Pūce vairākkārtīgi norādīja, ka pieprasījumu saņemt audita ziņojuma kopiju nosūtījis nevis RS, bet gan tieši RS kapitāldaļu turētājam, galvaspilsētas mēram Ušakovam. "Es tiešām aicinātu pašvaldību ievērot likumu, pretējā gadījumā ministrija vērsīsies attiecīgās tiesībsargājošās iestādēs par amatpersonu bezdarbību. [..] Domāju, ka pēdējais, ko vēlas mērs, ir vēl viens kriminālprocess," sacīja ministrs.
Pēc Pūces domām, šodien un iepriekš paustie argumenti audita ziņojuma kopijas nenodošanai VARAM, ir atteikšanās sadarboties, jo, līdz šim no ministrijas neesot noplūdusi jebkāda veida konfidenciāla informācija.
Taujāts par Rīgas domes atlaišanas likumprojekta virzību, Pūce atbildēja, ka ar premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) vienojies par tā "ieturēšanu" Valsts kancelejā līdz brīdim, kad VARAM pabeigs pārbaudes par Rīgas domes darbības likumīgumu. "Pašlaik pakāpeniski iegūstam atbildes, kuras juridiski izvērtējam. Tad arī pieņemsim lēmumu," apgalvoja ministrs, norādot, ka šo likumprojektu pēc vairāku gadu vilcināšanās valdībā iesniedza iepriekšējais VARAM ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Jau ziņots, ka ministrs 15. februārī pieprasīja Ušakovam paskaidrojumus par Valsts kontroles veiktajā pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem transporta infrastruktūras jomā, savukārt 28.februārī Pūce galvaspilsētas mēram nosūtīja vēl divas vēstules, kurās pieprasīja paskaidrojumus par finanšu stāvokli RS, kā arī informāciju par plānoto rīcību tās stabilizēšanai.
Kā ziņots, VARAM pārstāvji ir nobažījušies par šī brīža komunikāciju ar Rīgas domes vadību, kā arī RS audita ziņojuma publiskošanas vilcināšanu, informēja VARAM ministra Pūces pārstāve Agnese Vārpiņa.
Ministra pārstāve neslēpa, ka sadarbība ar Rīgas domi patlaban "ļoti pieklibo", jo atbildes uz visiem jautājumiem un pieprasījumiem tiek sniegtas ļoti formālas. Tāpat arī pats Ušakovs savus personīgos skaidrojumus nesniedzot, lai gan ministrs tos esot pieprasījis vairākas reizes.
Auditoru ziņojumu Rīgas dome sākotnēji sniegt atteikusies. Vārpiņa norādīja, ka Ušakovs uz vienu no ministrijas nosūtītajām vēstulēm februārī atbildējis, ka audita ziņojumā iekļauta konfidenciāla informācija, ko bez kompānijas "Ernst&Young" piekrišanas nedrīkstot izplatīt. Pēcāk, 1. martā, auditoru kompānija VARAM, Rīgas domei un "Rīgas satiksmei" nosūtījusi vēstuli, ka, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kapitālsabiedrība drīkst izgatavot ziņojuma kopiju un nosūtīt to ministrijai.
Otrdien Ušakovs preses konferencē sacīja, ka Rīgas dome šo ziņojumu nodevusi atpakaļ RS ar mērķi izstrādāt visus nepieciešamos priekšlikumus, lai varētu vērsties pret bijušo uzņēmuma valdi. Pēc Ušakova teiktā, pašlaik ziņojuma nosūtīšana VARAM atkarīga tieši no RS lēmuma.
Savukārt jaunais RS valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis žurnālistiem šodien sacīja, ka VARAM ir "netipiskā situācijā" un patlaban būtībā ir "kā privātpersona, jo VARAM nav kompetences pārraudzīt pašvaldības kapitālsabiedrības". Tajā pašā laikā uzņēmuma valde lēmusi, ka ministrijas pārstāvji drīkst nākt uz uzņēmumu un ar ziņojumu iepazīties. Sūtīts pa pastu vai kā citādi šis ziņojums ministrijai netiks, lai nodrošinātu, ka tas netiek nodots citām personām.
Tāpat viņš rosinās izvērtēt, vai auditorkompānijas ziņojumā ir konstatēts pietiekams pamats, lai par zaudējumu nodarīšanu pret bijušo uzņēmuma valdi dome varētu vērsties tiesā.
Tāpat ziņots, ka otrdien RS valdi nolēma pamest līdzšinējais tās priekšsēdētājs Anrijs Matīss. Viņš skaidroja, ka Rīgas dome nesniedzot atbalstu to kapitālsabiedrības problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.
Skaidrojot savu lēmumu atstāt "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot "Rīgas satiksmes" un "Rīgas mikroautobusu satiksmes" maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.
"Daudzas lietas nav tikai "Rīgas satiksmes" kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi"," uzsvēra Matīss, "tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man."
Matīsa vērtējumā, smaga sadarbība veidojas arī ar domes institūcijām, piemēram, Licencēšanas komisiju un departamentiem. "Ar jaunās pašizmaksas saskaņošanu cīnāmies jau divus mēnešus. Katru reizi mums prasa kaut kādus jaunus dokumentus klāt un tas neliecina par atbalstu. Agrāk to apstiprināja uzreiz, bet tagad mums iet kā pa celmiem," stāstīja "Rīgas satiksmes" pagaidu vadītājs.
Kopumā Matīss "Rīgas satiksmi" gan novērtēja kā ļoti labu uzņēmumu, kuru ir iespējams savest kārtībā, "izrevidējot visas pēdējos gados sastrādātās lietas", taču to varot izdarīt tikai roku rokā ar pašvaldību un tās vadību.
Aizvadītajā nedēļā Rīgas mērs un "Rīgas satiksmes" akciju turētājs Ušakovs paziņoja, ka "Rīgas satiksmei" no pašvaldības puses šogad tiks piešķirta 130 miljonu eiro dotācija, kas esot pietiekami, lai uzņēmumam nedraudētu maksātnespēja. Toreiz Matīss pauda, ka ar šo naudu šogad pietiks un papildus līdzekļus prasīt domei nevajadzēs, taču tagad viņš apgalvo, ka uzņēmuma finanšu stabilizēšana būs iespējama, tikai veicot visus rosinātos optimizācijas pasākumus.
"Ja lemtos optimizācijas pasākumus atliks, tad, visticamāk, jau šogad būs jāprasa papildu finansējums. Piemēram, sakārtojot sadarbību ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi", plānojām, ka mēnesī ietaupīsim ap 350 000 eiro. Šie plānotie ietaupījumi ir ierēķināti, prasot dotāciju. Ja šos pasākumus atliks, vajadzēs vēl līdzekļus," skaidroja Matīss.
Komentējot savu turpmāko profesionālo darbību, Matīss norādīja, ka pēc pēdējo trīs mēnešu saspringtā darba nolēmis nedaudz atpūsties, taču vēlāk "raudzīsies pēc jauniem izaicinājumiem".
Matīss šajā amatā viņš tika iecelts pērn 13. decembrī, ieņemot no amata atstādinātā bijušā vadītāja Leona Bemhena vietu, kuram ir piemērots aizdomās turētā statuss Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietvedībā esošajā kriminālprocesā par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem.
Reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvajām darbībām, visi RS valdes locekļi iesniedza atlūgumus. Savukārt Ušakovs iecēla pagaidu valdi triju cilvēku sastāvā, par tās vadītāju izvēloties Matīsu, kā arī tajā iekļaujot Edmundu Zivtiņu un Jāni Geduševu.
Aizvadītajā nedēļā Zivtiņš un Geduševs tika nomainīti ar jauniem valdes locekļiem - Rīgas domes Īpašumu departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieku Saulīti, Rīgas domes Finanšu departamenta Administratīvās pārvaldes priekšnieku, departamenta direktora vietnieku Juri Švanderu, kā arī satiksmes ekspertu Jāni Meirānu. Tāpat darbu valdē turpina bijušais Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krauze.
Matīss ir izteicies, ka divi no trim ieceltajiem cilvēkiem esot vērtējami kā profesionāļi, bet trešais gan esot "iesūtīts, lai torpedētu procesu". Šī valdes locekļa vārdu Matīss atteicās nosaukt, bet viņa pirmais uzdevums esot bijis sagatavot atrunas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kāpēc tai nevar atklāt "Rīgas satiksmes" audita rezultātus.
Jau 19. februārī "Rīgas satiksmes" pagaidu valde bija vērsusies pie akcionāra, jo uzņēmumam bija vērojamas maksātnespējas pazīmes. 1.martā tika sasaukta RS akcionāru sapulce un rasti pagaidu risinājumi līdz Rīgas budžeta apstiprināšanai. Jau pirms šīs akcionāru sapulces Matīss tika pieļāvis iespēju atkāpties, sakot, ka "nav nekāds mēslu izvedējs", kurš varētu izstrēbt visu, kas "Rīgas satiksmē" sadarīts, tomēr pēc tikšanās ar Ušakovu tika paziņots, ka Matīsam esot viss Ušakova atbalsts un viņš turpināšot vadīt uzņēmumu. Jau pēc piecām dienām Matīss tomēr pieņēma lēmumu darbu uzņēmumā neturpināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
