'Rīgas satiksmei' šobrīd maksātnespēja nedraud, pārliecināts Saulītis  (166)

Uzņēmumam maksātnespēja šobrīd nedraud, mierināja Saulītis. Drošībā varot dzīvot vēl vismaz mēnesi. Taču līdz ar pilsētas budžetu nepieciešams apstiprināt arī jauno pārvadājuma pašizmaksu, kas būs par aptuveni 20 centiem augstāka, piekodināja Saulītis.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Faļkovs (S) portālam "Delfi" paskaidroja, ka jautājums par pašizmaksas celšanu šodien ir skatīts Licencēšanas komisijā. Taču secināts, ka pie šobrīd spēkā esošā regulējama jautājums nav piekritīgs komisijai.

Gan "Rīgas satiksme", gan mērs Nils Ušakovs (S) iepriekš solīja, ka pašizmaksas tarifa celšana nesadārdzinās braukšanas maksu pasažieriem.

Šogad "Rīgas satiksmei" plānots piešķirt 130 miljonu eiro dotāciju. Budžets ir aprēķināts pēc jaunās brauciena pašizmaksas.

Deputāts Jānis Ozols (JKP) teica, ka opozīcijas deputātiem jau divas nedēļas neizdodas iepazīties ar audita ziņojumu. Tāpēc, viņaprāt, deputātiem nav priekšstata par patieso stāvokli uzņēmumā un nav iespēja adekvāti rīkoties gaidāmajā budžeta sēdē, kur jāapstiprina arī dotācija "Rīgas satiksmei". Deputāts Vilnis Ķirsis (V) gan palielījās, ka auditu šodien ir lasījis. Ar to iepazīties plāno arī virkne citu opozicionāru.

Baiba Broka (NA) vaicāja Saulītim, vai viņam izdevies satikties un pārrunāt aktualitātes ar mēru Ušakovu. Saulītis apstiprināja, ka tikšanās ir bijusi. Ušakovs viņam deleģēja vienu uzdevumu – nodrošināt uzņēmuma maksātspēju.

"Līdz jaunajai valdei ir jābūt skaidrībai, kur ir riski, kā arī, vai ir pamats pret iepriekšējo valdi celt kādas prasības," turpmāko darba plānu ieskicēja Saulītis. "Mūsu uzdevums nav vienkārši kaut ko pētīt. Mūsu uzdevums ir jaunajai valdei sagatavot darba plānu. Priekšā stāv smags darbs ar kreditoriem. Šobrīd mans uzdevums ir 4000 darbiniekiem nodrošināt algas, lai kreditori saņem, kas tiem pienākas, kā arī nodrošināt, ka sabiedriskais transports kursē."

Sēdē deputāti daudzus jautājumus Saulītim adresēja saistībā ar "Ernst & Young" veikto auditu uzņēmumā. Saulītis teica, ka iepazinies tikai ar daļu audita ziņojuma. Viņš piebilda, ka Iepirkuma komisija uzņēmumā ir mainījusies. Saulītis arī uzteica Anrija Matīsa ieguldījumu uzņēmumā.

Ķirsis gan aizrādīja, ka Saulītis jau ir paspējis kritizēt auditu, kaut nav to lasījis. Saulītis iebilda, ka izteicies tikai par pieciem iepirkuma līgumiem, kas auditā nav izvērtēti kontekstā ar iespējamo valdes atbildību. "Neiepazīstoties ar pašiem līgumiem, nav iespējams izteikt kādu viedokli," teica Saulītis, piebilstot, ka viņam ir grūti izskatīt iepriekš uzņēmumā slēgtos līgumus, atrodoties Rīgas domes Portretu zālē.

Vienlaikus Saulītis solīja izvērtēt, vai iepriekšējās uzņēmuma valde ir saucama pie atbildības par šiem līgumiem, tostarp dārgo degvielas piegādi no "RDZ Energy". Saulītim ir plāns veikt cenu aptauju, lai atrastu komersantu, kas varētu to izvērtēt. Lēmums vērsties vai nevērsties pret bijušo valdi gan ir kapitāldaļu turētāja Ušakova pārziņā. Savukārt neizdevīgais līgums ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi" varētu būt labojams, optimizējot "mikriņu" maršrutus. Priekšlikumi tam jau esot sagatavoti, teica Saulītis.

Saulītis teica, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) pret parakstu drīkst braukt uz "Rīgas satiksmes" telpām lasīt "Ernst & Young" ziņojumu. "Man ļoti negribētos, ka komercinformācija mētātos pa kāpnēm," piebilda Saulītis. Ziņots, ka Pūce līdz šim nav saņēmis "Rīgas satiksmes" auditu.

Saulītis atklāja, ka nākotnē cer atgriezties darbā Īpašuma departamentā. Jau šodien plānots izsludināt iepirkumu par personāla atlases kompānijas piesaisti, kas atradīs jauno uzņēmuma valdi un padomi.

"Rīgas satiksmes" sadarbība ar "Rīgas karti" un e–taloniem izveidojās laikā, kad vēl nepastāvēja bezkontakta maksājuma kartes, teica Saulītis. Līgums ar "Rīgas karti" beidzas 2020. gadā. "Iecels jauno valdi un padomi, lai skatās," bilda Saulītis. Viņš maijā gaidāmajai jaunajai valdei pāradresēja arī deputātu jautājumus par iespējamu Skanstes tramvaja novirzīšanu uz Dreiliņiem, kā arī citus ar uzņēmuma attīstību saistītus jautājumus.

Komitejā deputāti arīdzan balsoja par Jurģa Klotiņa (NA) priekšlikumu par lēmumprojekta sagatavošanu, kas paredz "Rīgas satiksmes" kapitāldaļu turētāja atsaukšanu no kapitāldaļu turētāja pienākumu pildīšanas. Ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu šo priekšlikumu noraidīja.

Ārkārtas Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdi pēc opozīcijas frakciju savāktajiem parakstiem sasauca jau pagājušajā nedēļā, 28. februārī. Tobrīd "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma Anrijs Matīss. Taču viņš aizņemtības dēļ uz komitejas sēdi neieradās, solot uz deputātu jautājumiem atbildēt kādā citā dienā. Šī diena nepienāca, jo otrdienas, 5. martā, rītā Matīss radio ēterā paziņoja par amata atstāšanu.

Mērs Nils Ušakovs (S) pieņēma Matīsa atlūgumu un paziņoja, ka pagaidu valdes priekšsēdētāja grožus pārņems Ernests Saulītis, kurš dažādos amatos pašvaldībā strādā vairāk nekā 20 gadus, karjeru sākot kā pašvaldības policists, bet pēdējos gadus strādājot par Īpašuma departamenta galveno juristu un Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieku.

Ušakovs izraudzījās Saulīti starp palikušajiem četriem pagaidu valdes locekļiem. Viņa alternatīvas bija bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze, kā arī marta sākumā ieceltie pagaidu locekļi Juris Švanders no Rīgas domes Finanšu departamenta un satiksmes eksperts Jānis Meirāns. Taču Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR) pašvaldības galvai rekomendēja Saulīša kandidatūru.

Opozicionārs Vilnis Ķirsis (V) uzskata, ka Saulītis rada priekšstatu par Ušakovam lojālu cilvēku.

Vēstīts, ka "Ernst & Young" auditori veica "Rīgas satiksmes" auditu. Uzņēmums to atsakās publiskot, kā arī nesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, izpelnoties ministra Jura Pūces (A/P) pārmetumus. Audits ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā, kas šobrīd to izvērtē.

Daļu no "Rīgas satiksmes" nedienām nu jau bijušas uzņēmuma pagaidu valdes vadītājs Matīss izklāstīja žurnālam "Ir". Intervijā viņš atklāja, ka bez 37 miljonu eiro papildu dotācijas uzņēmums jau martā varētu kļūt maksātnespējīgs.

"Ir", atsaucoties uz sarunu ar Matīsu, publikācijā norādīja: "Vislielākais "Rīgas satiksmes" naudas izsūcējs ir uzņēmums "Rīgas karte". Tas uztur transporta e–talonu sistēmu, autostāvvietu aparātus un termināļus skolu ēdnīcās, kuros bērni pīkstina savas Rīdzinieku kartes, lai saņemtu bezmaksas pusdienas. Pērn šim sadarbības partnerim "Rīgas satiksme" maksāja 27,7 miljonus eiro, turklāt katru gadu summa arvien pieaug. Piemēram, par e–talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn samaksāti 15 miljoni, lai gan ieņēmumi no biļetēm ir aptuveni 40 miljoni. Tātad gandrīz 40% aiziet sistēmas uzturēšanai, kas turklāt nav mūsdienīga — tā vietā, lai par braucienu tieši norēķinātos ar bezkontakta bankas karti turpat autobusā vai tramvajā, pasažierim biļete iepriekš jāpērk kioskā vai par paaugstinātu maksu pie šofera. Vēl absurdāks piemērs ir termināļi skolu ēdnīcās. Par viena tāda aparāta īri "Rīgas satiksme" maksā "Rīgas kartei" 60 eiro mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šāda iekārta ir nopērkama par 485 eiro."

Tāpat žurnālā minēts, ka daļa no 50 miljonu lielā kredīta, ko "SEB banka" piešķīra 20 zemās grīdas tramvaju iepirkumam, iztērēta algām, jo uzņēmumam vienkārši nebija naudas.

Šo iztrūkumu pagaidu valde segusi ar pērn gada beigās Rīgas domei jau izprasīto papildu dotāciju 17 miljonu eiro apmērā. Nauda atlikta atpakaļ bankas kontā, un nevienam vairs neesot ļauts tai skarties klāt, skaidro Matīss.

Cits piemērs, kuru apraksta žurnāls — aptuveni trīs miljoni eiro gan 2016., gan 2017. gadā pārmaksāti neizdevīgā degvielas iepirkumā. 2015. gada novembrī "Rīgas satiksme" par degvielas piegādi uz pieciem gadiem vienojās ar "RDZ Energy", kuras īpašnieki noslēpti Maltā un tālāk Britu Virdžīnu salās. Aptuveni pusi šīs kompānijas apgrozījuma veido ieņēmumi no "Rīgas satiksmes", bet tās patiesie labuma guvēji nav zināmi.

"Ja patiesā labuma guvēji nav zināmi, tur var būt kāda Eiropas Savienības sankciju sarakstā esoša persona, par ko mums draud ziepes. Tas ir aptuveni 60 miljonus vērts līgums uz pieciem gadiem. Kā var nepārliecināties, kam tas uzņēmums pieder," brīnās Matīss.

Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu saistībā ar trim RS veiktajiem iepirkumiem. Tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

"Delfi" jau ziņoja, ka pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" 2018. gadu noslēdza ar 6 307 382 eiro zaudējumiem. Uzņēmumam šī gada budžetā plānots piešķirt 130 miljonus eiro.