Varētu šķirties Brandava un 'Gods kalpot Rīgai' ceļi  (25)

Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesā par trim "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļu iepirkumiem aizturēja GKR biedru Aleksandru Krjačeku, partija apturēja viņa darbību politiskajā spēkā. Gailītis pastāstīja, ka Krjačeks ir izslēgts no partijas.

Kopš 2012. gada Brandavs "Gods kalpot Rīgai" biedra naudas veidā samaksājis 101 090 eiro. Pēdējo maksājumu Brandavs veica 2018. gada aprīlī, atvēlot partijai 20 000 eiro.

"Gods kalpot Rīgai" valdē Brandavs strādāja no 2012. gada maija līdz 2017. gada novembrim.

Pēc izglītības Brandavs ir kordiriģents. Viņš diriģējis kori gan "Gods kalpot Rīgai" kongresā, gan Pasaules koru olimpiādē.

Iepriekš Brandava ceļi mijušies arī ar ekspolitiķi Aināru Šleseru. 2009. gada pašvaldību vēlēšanās viņš no "LPP/LC" saraksta centās iekļūt Rīgas domē, taču netika ievēlēts. No "Latvijas Pirmās partijas" saraksta Brandavs startēja arī 2005. gada pašvaldību vēlēšanās, 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Brandavs savulaik strādājis par parlamentāro sekretāru kopā ar īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas jautājumos Nilu Muižnieku.

Taču pēdējos gados Brandavs un Šlesers bija konkurenti cīņā par tiesībām nodrošināt mikroautobusu pārvadājumus galvaspilsētā. Proti, jau 2016. gadā sāktajā un vairākkārt koriģētajā "Rīgas satiksmes" konkursā par paaugstināta servisa pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā maršrutu tīklā pieteicās divi komersanti – "Rīgas mikroautobusu satiksme", kur Brandavs ir patiesā labuma guvējs, un "Liepājas autobusu parks" kopā ar "Nordeka". "Liepājas autobusu parks" pastarpināti pieder ekspremjera Šķēles ģimenei.

Iepirkuma laikā "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka" sešas reizes apstrīdēja kvalifikācijas prasības, bet vēlāk vairākkārtīgi apstrīdēja arī nolikumā ietvertos vērtēšanas kritērijus.

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja un tiesas norādījumiem, pērn septembrī "Rīgas satiksme" veica pēdējos grozījumus nolikumā, pēc kā sūdzības par nolikumu vairs netika saņemtas, un minētajai sarunu procedūrai pieteicās viens pretendents – "Rīgas mikroautobusu satiksme". Brandavam piederošais uzņēmums tika pie 96 miljonus eiro vērta līguma, kas "Rīgas satiksmei" gada laikā rada aptuveni septiņus miljonus eiro lielus zaudējumus.

2013. gadā "Rīgas mikroautobusu satiksme" līdzīgā "Rīgas satiksmes" "mikriņu" iepirkumā tika pie 25 miljonus latu vērta līguma. Tolaik Brandavs presei teica, ka nevar prognozēt, vai šī līguma slēgšana konkursa uzvarētājam vispār būs izdevīga, jo darījuma summa esot aprēķināta, vadoties pēc līdzšinējās pieredzes mikroautobusu pārvadājumu biznesā Rīgā, kas nebūt nav tā labākā. Brandavs gan vairākkārt uzsvēra, ka ir mazsvarīgi, kuram pieder konkrēts uzņēmums, jo galvenais ir, lai rīdziniekiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un profesionāli mikroautobusu pārvadājumu pakalpojumi.

Vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien, 5. martā, sāka kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma "Rīgas karte" amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka kriminālprocess nav saistīts ar auditoru "Ernst & Young" ziņojumu par situāciju "Rīgas satiksmē". Vēstīts, ka KNAB šobrīd izvērtē "Rīgas satiksmes" auditu.

Krimināllietas materiāli satur ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.

Kriminālprocesa ietvaros KNAB lidostā "Rīga" aizturēja Brandavu.

SIA "Rīgas karte" valdē strādā trīs personas – Aleksandrs Brandavs, Pāvels Tulovskis un Francijas pilsonis Ēriks Fransuā Morizūrs. 51% uzņēmuma akciju pieder pašvaldības SIA "Rīgas satiksme".

Brandavs ir patiesā labuma guvējs uzņēmumā "Rīgas mikroautobusu satiksme", liecina "Lursoft" pieejamā informācija. Iepriekš viņš bija arī Rīgā pie varas esošās partijas "Gods kalpot Rīgai" valdes loceklis. "Rīgas satiksmē" Brandavs strādaja par Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītāju, bet uzņēmuma pagaidu valde viņu ceturtdien, 7. martā, no šī amata atstādināja.

Nu jau bijušais "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss pēc nākšanas amatā atsauca atļauju Brandavam apvienot amatus "Rīgas satiksmē" un "Rīgas kartē", uzdodot izvēlēties vienu no darbavietām. Kopš tā laika Brandavam esot izņemta darba nespējas lapa.

Bijušais "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss žurnālam "ir" norādījis, ka "Rīgas karte ir "vislielākais uzņēmuma naudas izsūcējs".

"Tas uztur transporta e–talonu sistēmu, autostāvvietu aparātus un termināļus skolu ēdnīcās, kuros bērni pīkstina savas Rīdzinieku kartes, lai saņemtu bezmaksas pusdienas. Pērn šim sadarbības partnerim "Rīgas satiksme" maksāja 27,7 miljonus eiro, turklāt katru gadu summa arvien pieaug. Piemēram, par e–talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn samaksāti 15 miljoni, lai gan ieņēmumi no biļetēm ir aptuveni 40 miljoni. Tātad gandrīz 40% aiziet sistēmas uzturēšanai, kas turklāt nav mūsdienīga — tā vietā, lai par braucienu tieši norēķinātos ar bezkontakta bankas karti turpat autobusā vai tramvajā, pasažierim biļete iepriekš jāpērk kioskā vai par paaugstinātu maksu pie šofera. Vēl absurdāks piemērs ir termināļi skolu ēdnīcās. Par viena tāda aparāta īri "Rīgas satiksme" maksā "Rīgas kartei" 60 eiro mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šāda iekārta ir nopērkama par 485 eiro," žurnālam teica Matīss.

Savukārt ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi" noslēgts līgums, kas "Rīgas satiksmei" gadā varētu radīt aptuveni septiņus miljonus eiro lielus zaudējumus. Jaunais līgums ir spēkā no pagājušā gada decembra. Viena pasažiera pārvadāšana mikroautobusā tagad izmaksā 1,34 eiro, bet pasažieriem biļetes cena nemainās – par braucienu jāmaksā 1,15 eiro. Starpību jāpiemaksā pasūtītājam jeb "Rīgas satiksmei".

Turklāt pašvaldība ir atļāvusi 14 mikroautobusu maršrutos braukt arī skolēniem un pensionāriem, par kuru braucieniem maksā pilsēta. Ieņēmumi no šiem pasažieriem iet secen "Rīgas satiksmes" kasei, tāpēc uzņēmuma zaudējumi no apakšuzņēmuma darbības esot vēl lielāki.

Brandava amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu rodams, ka "Rīgas kartē" viņš atalgojumā saņēma 147 740 eiro. Bet "Rīgas satiksmē" – 31 400 eiro.

Brandavam pieder zeme Rīgā un Rojā, kā arī būve galvaspilsētā. Viņš bezskaidrā naudā uzkrājis ap 800 tūkstošiem eiro, aizdevis aptuveni 1,4 miljonus eiro, bet viņa parādsaistības ir 103 366 eiro.