Delfi foto misc. - 65706
Foto: F64

Rīgas dome šobrīd neplāno lauzt līgumu ar SIA "Rīgas karte", kurai par e–talonu sistēmas uzturēšanu ik gadu maksā ap 27 miljoniem eiro, žurnālistiem teica Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Uzņēmumu "Rīgas karte" dibināja 2007. gada beigās. Vairākuma akcionārs uzņēmumā ir pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", kam pieder 51%, bet pārējās daļas pieder ASV tehnoloģiju kompānijai "Conduent", kas agrāk bija pazīstama ar zīmolu "Xerox".

2008. gadā "Rīgas satiksme" ar "Rīgas karti" noslēdza 12 gadus ilgu līgumu, kas uzdeva uzņēmumam ieviest galvaspilsētā e–talonu sistēmu un to pārvaldīt. 2020. gada beigās, kad iztecēs līguma darbības laiks, "Rīgas satiksme" kļūs par sistēmas īpašnieku.

Ušakovs ceturtdien, 7. martā, žurnālistiem stāstīja, ka līgums ar "Rīgas karti" "nav īpaši grozāms un atceļams". Rīgas dome līgumu pirms termiņa neplāno lauzt, jo neesot pārliecības, ka tas tiesiskā ceļā ir izdarāms bez augstām kompensācijām.

Mērs pastāstīja, ka mazākuma akcionāram līgumā ir atvēlētas "ļoti plašas tiesības jebkādu lēmumu pieņemšanā". Lai no valdes atceltu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto Aleksandru Brandavu, akcionāriem jāpieņem vienprātīgs lēmums. Ziņots, ka "Rīgas satiksmes" pagaidu valde vēlas sasaukt "Rīgas kartes" akcionāru ārkārtas sapulci, lai lemtu par Brandava atbrīvošanu no amata.

Ušakovs atgādināja, ka devis "Rīgas satiksmes" pagaidu valdei esošā "Rīgas kartes" līguma ietvaros optimizēt izmaksas.

Bijušais "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss žurnālam "Ir" norādījis, ka "Rīgas karte ir "vislielākais uzņēmuma naudas izsūcējs".

"Tas uztur transporta e–talonu sistēmu, autostāvvietu aparātus un termināļus skolu ēdnīcās, kuros bērni pīkstina savas Rīdzinieku kartes, lai saņemtu bezmaksas pusdienas. Pērn šim sadarbības partnerim "Rīgas satiksme" maksāja 27,7 miljonus eiro, turklāt katru gadu summa arvien pieaug. Piemēram, par e–talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn samaksāti 15 miljoni, lai gan ieņēmumi no biļetēm ir aptuveni 40 miljoni. Tātad gandrīz 40% aiziet sistēmas uzturēšanai, kas turklāt nav mūsdienīga — tā vietā, lai par braucienu tieši norēķinātos ar bezkontakta bankas karti turpat autobusā vai tramvajā, pasažierim biļete iepriekš jāpērk kioskā vai par paaugstinātu maksu pie šofera. Vēl absurdāks piemērs ir termināļi skolu ēdnīcās. Par viena tāda aparāta īri "Rīgas satiksme" maksā "Rīgas kartei" 60 eiro mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šāda iekārta ir nopērkama par 485 eiro," žurnālam teica Matīss.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka "Rīgas karte" 2017. gadā apgrozīja 21 miljonu eiro, gadu noslēdzot ar četru miljonu eiro peļņu.

Vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien, 5. martā, sāka kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma "Rīgas karte" amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka kriminālprocess nav saistīts ar auditoru "Ernst & Young" ziņojumu par situāciju "Rīgas satiksmē". Vēstīts, ka KNAB šobrīd izvērtē "Rīgas satiksmes" auditu.

Krimināllietas materiāli satur ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.

Kriminālprocesa ietvaros KNAB lidostā "Rīga" aizturēja Brandavu.

"Rīgas satiksmes" pagaidu valde Brandavu atbrīvojusi no amata uzņēmumā, bet "Gods kalpot Rīgai" drīzumā lems par dāsni ziedojušā biedra nākotni politiskajā spēkā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!