Situācija Latvijas augstskolās atgādina 1996. gada krīzi, kad notika bankas "Baltija" krahs, – vispārējs apjukums, gatavība strādāt par nožēlojamiem grašiem, ko kontrolē vadība, miglā tītas projektu finansējuma shēmas. Ir arī spilgti izņēmumi, tomēr, ja sistēma netiks mainīta, Latvija zaudēs gudro jaunatni un kļūs par pensionāru paradīzi. Igaunija neveidoja "mersedesa un cūkas hibrīdu", bet jau no pirmās dienas ķērās pie izglītības sistēmas pārveidošanas pēc labākajiem Rietumu paraugiem. Šobrīd igauņu augstskolas ir pasaules topu augšpusē, bet valsts ekonomika piedzīvojusi jaudīgu lēcienu uz priekšu. Tā "Delfi" intervijā pastāstīja bioloģijas doktors, Tartu Universitātes profesors, Daugavpils Universitātes pētnieks un Latvijas Universitātes asociētais profesors Indriķis Krams.
"Es ļoti mīlu Latviju un no sirds pārdzīvoju par tās nākotni, taču, piedodiet, runāšu atklāti, kā to dara igauņi," sarunas sākumā brīdina zinātnieks. "Ja visu laiku mānīsim sevi, nekas nemainīsies. Gandrīz 20 gadus strādāju Tartu, un visas mūsu izglītības sistēmas kļūdas man ir redzamas kā uz delnas. Tās ir steidzami jālabo, uz spēles ir manas valsts liktenis, tās nākotne."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
