Iestādes steidz dzēst internetā publicētos darbinieku algu sarakstus, vēsta raidījums  (104)

Tiesa secinājusi, ka valsts pamatlikumam neatbilst likuma norma, kas liek katru mēnesi valsts un pašvaldību iestādēm publicēt mājaslapā darbinieku vārdus un viņiem izmaksāto algu. Vienlaikus tā nemaz nav vērtējusi normas būtību, jo konstatēja, ka Saeima lēmuma pieņemšanā pieļāvusi "brāķi". Deputāti paši nemaz neesot vērtējuši normas samērīgumu, turklāt skatījuši likumu vienotā paketē ar nesaistītu jautājumu – valsts budžetu. "Kā jūs varat vērtēt leģitīmo mērķi un ierobežojumu samērīgumu, ja pieņemšanas kārtībā ir būtiskas problēmas?" raidījumam skaidroja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

Tomēr Ziemele bilst, ka, lai arī tiesa normas būtību nevērtēja, to darījušas pieaicinātās personas – Tieslietu ministrija, tiesībsargs un datu aizsardzības speciālisti. "Pieaicinātās personas vairums izteicās pēc būtības un izteicās negatīvi par šo regulējumu."

Norma, kas atzīta par Satversmei neatbilstošu, stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī. Tiesa to atcēlusi ar atpakaļvērstu spēku. Tas nozīmē, ka jādzēš arī iepriekš publicētie algu saraksti. "Iestādes steidz dzēst šo informāciju no iestāžu mājaslapām," raidījumam teica Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes jautājumos Baiba Medvecka.

Šobrīd valsts iestāžu mājaslapās ir informācija, cik pelna, piemēram, iestādes juristi, klientu apkalpotāji vai politikas plānotāji, taču neviens netiek saukts vārdā. Jau rīt Valsts kancelejā notiks sanāksme, kurā tiks vērtēts, vai un kādā apmērā būtu publiskojama papildu informācija. Tomēr diez vai tur parādīsies tik detalizēta informācija kā līdz šim. "Es teiktu, ka šis vēstījums bija gana skaidrs par datu aizsardzības pārkāpumu, līdz ar to atgriezties pie vārda un uzvārda, visticamāk, to mēs nedarīsim," teica Medvecka.

Tieši valdībai izdot noteikumus par to, kā ziņas par ierēdņu algām publiskojamas, iesaka konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. "Tas, ko Satversmes tiesas spriedums netieši pasaka - jums ir jāatrod elegantāks risinājums, kas ņem vērā pasaules praksē skaidri atzīto, ka sabiedrībai ir tiesības zināt nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, it īpaši, ja tas skar augstāka līmeņa amatpersonas. Politiskie karogi, ka mēs tagad visus publiski un bez jebkādām niansēm [publiskojam], tas ir tas, ko tiesa pateica, ka tā tas nevar būt. Jo šajā pašā likumā ir norma, ka Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus, kas niansēti atrunā visus šos jautājumus."

Bijušais hakeris Neo, Ilmārs Poikāns pirms deviņiem gadiem publiskoja datus no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Tādējādi viņš atklāja, ka par spīti krīzei un vispārējai taupībai ierēdņi turpina saņemt "trekno gadu" algas. "Tur, kur ir gaisma, tur tumsai nav vietas. Tiesības uz privātumu beidzas tur, kur sākas citu tiesības skaidri zināt, kur un kā tiek tērēta viņu nodokļos samaksātā nauda," uzskata Poikāns. Viņš uzsver, ka Saeimai savs lēmuma pieņemšanas "brāķis" ir jālabo, bet būtība – detalizēta algu publicēšana – jāatjauno.

Savukārt ierēdņi, kuri ir nemierā ar publicētajām algām un spēj pierādīt sev radušos zaudējumus, teorētiski var vērsties tiesā pret valsti. Tādas sūdzības gan vismaz pagaidām nav saņemtas.