Vērs vaļā Saeimas vēlēšanu likumu  (4)

AT 31. oktobra spriedumā skaidrots, ka Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka vēlēšanu iecirkņu lēmumus var apstrīdēt tikai kandidātu sarakstu iesniedzēji. Taču sākotnējā – 1995. gada – likuma redakcija paredzēja, ka lēmumus apstrīdēt var arī pieteiktie kandidāti. Lai gan Saeimas deputāta kandidāti iecirkņu lēmumus apstrīdēt nevar, to var pašvaldību deputāta amata kandidāti, kā arī Eiropas Parlamenta deputāta amata kandidāti.

AT savā 31. oktobra spriedumā konstatēja, ka Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais ierobežojums pieteiktajiem kandidātiem apstrīdēt vēlēšanu iecirkņu komisiju lēmumus par balsu skaitīšanas rezultātiem neatbilst Satversmē noteiktajām vēlēšanu tiesībām un tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Nu spriedums nonācis arī Saeimā. Otrdien, 12. martā, ar to iepazinās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti. Komisijas parlamentāriešos iezīmējas atbalsts, ka Saeimas vēlēšanu likums ir jāgroza un tajā jānosaka, ka arī Saeimas deputāta amata kandidāti iecirkņu lēmumus var apstrīdēt. Atbalstu grozījumiem pauda arī Tieslietu ministrija, vienlaikus pieļaujot, ka grozījumi būtu vien formāli.

Nedēļas laikā Saeimas Juridiskajam birojam sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) jāsagatavo grozījumi Saeimas vēlēšanu likumam atbilstoši AT spriedumā konstatētajam.

Visticamāk, konkrēto grozījumu izstrādāšana mudinās deputātus plašāk vērtēt Saeimas vēlēšanu likumu. Komisijas sēdē tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) atzina, ka būtu nepieciešams izveidot īpašu darba grupu, kas varētu plašāk vērtēt likumā nepieciešamās izmaiņas.

Arī ZZS deputāts Viktors Valainis uzskata, ja Saeimas vēlēšanu likums tiek atvērts, nepieciešamie grozījumi likumā būtu jāvērtē daudz plašāk. Piemēram, kā sēdē atzīmēja ZZS deputāts Viktors Valainis, šobrīd ārzemēs dzīvojošo tautiešu balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, taču, viņaprāt, šī sistēma ir jāmaina.