Līdzīgi kā katru gadu, arī šogad gaidāmie 16. marta pasākumi "zināmā mērā sapurina policiju" – pasākums ir īpatnējs ar to, ka tā norisi ir diezgan grūti prognozēt, jo spontāni var rasties dažādas situācijas, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Policija jau nedēļu vai pusotru monitorē situāciju, pēdējās detaļas būs zināmas dienu pirms pasākuma. Patlaban policijai jau ir skaidrs, ko un kā likumsargi darīs. Policija ir tikusies ar pasākumu organizētājiem, kā arī izstrādājusi dažādus scenārijus.
Šogad ir pieteikti trīs pasākumi – divi no kuriem ir vienas pārliecības, viens – pretējās. Dome pieņēmusi lēmumu, ka viens no pasākumiem, kas ir pretpasākums, tiek novirzīts tālāk, taču šis pašvaldības lēmums ir apstrīdēts tiesā. Tagad VP gaida tiesas lēmumu, kas arī būs pēdējais "punktiņš uz i" šajā situācijā, sacīja Ķuzis.
Viņš sacīja, ka ir jāņem vērā, ka ir eiroparlamenta vēlēšanas, tāpēc šie riski ir nedaudz augstāki, nekā citus gadus. VP gan šobrīd nav informācijas, kas dotu pamatu kādām bažām saistībā ar iespējamo radikāļu iebraukšanu Latvijā.
"Delfi" jau rakstīja, ka Valsts drošības dienests (VDD) prognozē, ka 16. marta pasākumos piedalīsies arī radikāli noskaņotas personas, cenšoties realizēt savas personiskās intereses.
Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad 16. martā Rīgas centrā norisināsies pasākumi, kas pulcēs pretēju viedokļu paudējus, līdz ar to pastāv viedokļu sadursmes riski. VDD prognozē, ka pasākumos piedalīsies arī radikāli noskaņotas personas, cenšoties realizēt savas personiskās intereses.
VDD vērš uzmanību, ka 16. martā kā ik gadu iespējamas dažādas provokatīvas aktivitātes, kuru mērķis ir piesaistīt Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzmanību un diskreditēt Latvijas valsts tēlu.
VDD atbilstoši savai kompetencei izvērtē potenciālos riskus un pievērš pastiprinātu uzmanību sabiedrībā un virtuālajā vidē norisošajiem procesiem saistībā ar šajā dienā plānotajiem pasākumiem.
16. martā biedrība "Latvijas Antinacistiskā komiteja" rīkos sapulci "Waffen SS" upuru piemiņai no pulksten 9 līdz pulksten 13 Bastejkalnā. Šajā pasākumā plānotais dalībnieku skaits ir 100.
Biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa" tradicionāli gājienu rīkos no pulksten 11 līdz 13. Gājiena maršruts ir Rīgas Sv.Jāņa baznīca-Kaļķu iela-Brīvības laukums, kur tas noslēgsies ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Plānots, ka pasākumā piedalīsies 100 cilvēki.
Tāpat biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam" no pulksten 7 līdz 13 rīkos sapulci Brīvības laukumā. Tās mērķis ir atgādināt par 1944. gada 16. martā noritējušajām Latviešu leģiona kaujām un skaidrot Latvijas un Latviešu leģiona 2. Pasaules kara vēsturi garāmejošiem interesentiem. Plānots, ka šajā pasākumā piedalīsies 20 cilvēku.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa sabiedrības uzskata, ka šie cilvēki cerēja cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bija fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
