Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Ministru kabineta locekļus aicina godināt karavīrus 16. martā Lestenes Brāļu kapos, nevis pie Brīvības pieminekļa, portālu "Delfi" informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.
"11. novembris ir diena, kad godinām Latvijas karavīrus. Aicināju tos ministrus un Ministru kabineta locekļus, kuri vēlas 16. martā godināt karavīrus, to darīt nevis pie Brīvības pieminekļa, bet Lestenes Brāļu kapos," uzsvēris Kariņš.
16. marts ir diena, kad piemin Latvijas karavīrus, kuri nacistiskās Vācijas armijas sastāvā cīnījās 2. Pasaules kara laikā. Latvijā pirmo reizi 16. martu kā latviešu leģionāru atceres dienu atzīmēja 1990. gadā.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) jau vairākas reizes rosinājusi 16. martu noteikt par atceres un atzīmējamo dienu – "Latviešu nacionālo karavīru atceres diena", taču nesekmīgi.
Jāatgādina, ka 1998. gadā 6. Saeima 16. martu noteica kā oficiālu leģionāru atceres dienu, taču 7. Saeima 2000. gadā 16. martu no atzīmējamo dienu saraksta svītroja.
NA 16. marta nozīmīgumu uzsver ik gadu. 2014. gadā politiskā spēka ministram – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim – Laimdotas Straujumas (V) vadītajā valdībā nācās zaudēt amatu, jo 16. martā devās pie Brīvības pieminekļa.
Straujuma tolaik uzsvēra, ka šādu lēmumu spiesta pieņemt, jo Cilinskis gan viņai personīgi, gan publiski apliecināja, ka neievēros valdības lēmumu, kas noteica valdības amatpersonām nepiedalīties 16. marta gājienos pie Brīvības pieminekļa. Šādi rīkojoties, Cilinskis palielina riskus atsevišķu radikāli noskaņotu grupu provokācijām, pārliecināta bija tā laika Ministru prezidente.