Gūzma iebildumu pirms izšķiršanās Saeimā, vai ļaut pusaudžiem medībās šaut  (186)

Tiesa, lai arī pēc iespējamu "zemūdens akmeņu" identificēšanas likumprojekta redakcija uzlabota, vairākas valsts pārvaldes iestādes un nevalstiskās organizācijas uzskata, ka šis priekšlikums nav pietiekami izdiskutēts, lai to pieņemtu.

Intervijā portālam "Delfi" bijusī Satversmes tiesas tiesnese, kādreizējā Saeimas deputāte un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne atzina, ka priekšlikumam joprojām publiski neesot pieejama pietiekama argumentācija par tā ietekmi uz pusaudžiem, un labai likumdošanas praksei neatbilst tas, ka likumdevējs neņem vērā būtiskus tiesībsarga un citu institūciju iebildumus.

Valsts Kontrolei rūp kvalitatīvs likumdošanas process, norāda iestādē. "Plānotās izmaiņas Ieroču aprites likumā ir virzītas bez pietiekama ietekmes izvērtējuma. Pret normu argumentē arī Veselības ministrija (VM), tiesībsargs un nevalstiskās organizācijas. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kompetencē ir nodrošināt to, lai likuma izmaiņas nebūtu sasteigtas, bet rūpīgi izvērtētas un pamatotas," "Delfi" skaidro Valsts Kontroles pārstāvis Reinis Grāvītis.

Viņš piebilst, ka arī starptautiskajās tiesībās ieroču lietošana nepilngadīgām personām ir jūtīgs jautājums un pieaugušo atbildība ir pieņemt pārdomātus lēmumus bērnu vislabākajās interesēs.

Ar kritiku un atbalsta vēstulēm, kas adresētas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija var iepazīties šeit.

Jau vēstīts, ka 31. janvārī pēc kaismīgām debatēm, kurās izteicās katrs trešais deputāts, Saeima otrajā lasījumā lēma atbalstīt priekšlikumu, kas paredzēja to, ka "Fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci". "Par" nobalsoja 51 deputāts, "pret" 37, atturējās četri.

Tiesa, pēc šī balsojuma tika koriģēta priekšlikuma redakcija. LNT ziņu raidījums vēstīja, ka, Valsts policijas ieskatā, likums iecerētajā redakcijā, kas attiecas uz 16 gadu vecumu sasniegušām personām, dotu iespējas pie ieročiem ķerties arī tiem, kam savulaik kādu pārkāpumu dēļ ieroča nēsāšanas un lietošanas atļauja anulēta. Piemēram, par auto vadīšanu reibumā.

"Vai šeit kaut kur ir noteikts galējais slieksnis? Es šādu slieksni neredzu likuma pašreizējā redakcijā. Tas nozīmē, ka no 16 gadiem līdz absolūtam sirmumam, kamēr vien mamma ir dzīva, bez Valsts policijas saskaņojuma, ar mammas mutisku vai rakstisku atļauju, ieroča īpašnieka vadībā, ir tiesības medībās izmantot ieroci," atbildīgās komisijas sēdē norādīja Lauris Arājs, Valsts policijas pārstāvis.

Pēc iebildumiem Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija priekšlikuma redakciju mainījusi, un tā tagad uz trešo lasījumu skan šādi: "Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, bet nav sasniegusi 18 gadu vecumu, kurai ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība un uz kuru neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ar vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanu un Valsts policijas atļauju ieroča īpašnieka tiešā klātbūtnē ir tiesības individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra ieroci)".

Tāpat kā iepriekš minēts, ka par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs ieroča īpašnieks.

Pirms Saeima skatīja priekšlikumu otrajā lasījumā, lielākos iebildumus pret priekšlikumu ļaut pusaudžiem medībās šaut, kaut arī uzraudzībā, no valsts iestādēm pauda Tiesībsarga birojs un VM. Ministrija uzsvēra, ka šaujamieroču lietošanā nepieciešams psihiskais briedums un atbildības uzņemšanā.

Pēc otrā lasījuma bažas pauda arī virkne citu valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju. Piemēram, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV.LV) vēstulē atbildīgajai komisijai uz trešo lasījumu norādīja, ka "Apvienoto Nāciju Organizācijas bērnu tiesību komiteja, kura nodrošina konvencijas ieviešanas dalībvalstīs uzraudzību, arī Latvijai adresētajos noslēguma apsvērumos mudinājusi aizliegt šaujamieroču izmantošanu bērniem organizētās aktivitātēs". Komiteja jau 2016. gadā paudusi bažas par to, ka Jaunsardzes programma ietver bērnu līdzdalību darbībās, kas saistītas ar ieročiem un militāro apmācību.

Labklājības ministre neatbalstot šobrīd aktuālo priekšlikumu attiecībā uz pusaudžu tiesībām šaut medībās, "ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības, būtiskos riskus drošībai un bērna pilnvērtīgai attīstībai, kas varētu rasties, ja bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai tiktu radīta piekļuve šaujamieroča lietošanai medībās, un ievērojot bērnu labāko interešu nodrošināšanas prioritātes principu".

Arī vairākas nevalstiskās organizācijas – nodibinājums "Centrs Dardedze", organizācija
"Skalbes", Latvijas Cilvēktiesību centrs, biedrība "Centrs Marta" un biedrība "Latvijas ainavas" – iesniedza visām Saeimas frakcijām, kā arī atbildīgajai komisijai iesniegumu ar kategorisku prasību nepieļaut izmaiņas līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, iebilstot pret vecuma cenza pazemināšanu no 18 uz 16 gadiem. Viņu argumenti lasāmi šeit.

"Likumdevējam skaidri jāapzinās, ka ar šādas normas pieņemšanu tiek akceptēts, ka šaut Direktīvas sugu savvaļas dzīvnieku mazuļus un pavasarī grūsnas vilku un lūšu mātes Latvijā likumīgi drīkstēs arī bērni! Jautājums, vai mūsu sabiedrībai tas ir pieņemami? Vai sabiedrība to vispār apzinās un akceptē? Vai sabiedrības viedoklis vispār šajā jautājumā ir noskaidrots? Vai likumdevēja pienākums nav rūpēties un uzņemties atbildību par sociālā miera un drošības saglabāšanu sabiedrībā?" portālam "Delfi" norādīja biedrības "Ainavas" valdes locekle Astrīda Notte.

Par priekšlikuma virzīšanu, neraugoties uz daudzajiem iebildumiem, "Delfi" vaicāja komisijas vadībai. "Mēs uzklausījām pretējo pusi. Bet kāpēc mēs nolēmām virzīt kā virzījām? Tāpēc, ka tie argumenti "pret," maigi izsakoties, nebija pārliecinoši. Respektīvi neviens no pretinieku puses nespēja izskaidrot un pamatot, ar ko mūsu jaunieši, kas sasnieguši 16 gadu vecumu, būtu psiholoģiski nenobriedušāki par 14 gadus veciem jauniešiem Skandināvijas valstīs, kam tas ir atļauts, vai 16 gadus veciem jauniešiem Lielbritānijā, Vācijā vai Spānijā," norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP).

Viņš uzsver, ka vismaz astoņās Eiropas Savienības valstīs šaujamieročus medībās atļauts lietot jauniešiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu. "Skandināvijas valstīs, kur šāda prakse bijusi jau ilgstoši, nekādas negatīvas sekas nav novērotas," skaidroja Rancāns.

Kā vēsta Eiropas Savienības medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija vēstulē komisijai, no Ziemeļvalstīm Dānijā medībās lietot šaujamieroci atļauts no 16 gadu vecuma, savukārt Somijā vecuma limits medību eksāmenam pat neesot noteikts, proti, līdz 15 gadu vecumam var medīt kāda uzraudzībā, bet no 16 gadiem jaunietis viens pats var doties medībās.

Tiesa, jānorāda, ka plašākā nozīmē ieroču pieejamības jautājums, piemēram, Somijas medijos ticis vairākkārt plaši apspriests. Piemēram, iztirzāts fakts, ka Somija Eiropas Savienībā ir topa līderos ne tikai šaujamieroču nēsātāju skaita, bet arī šaujamieroču izraisītu nāves gadījumu, arī pašnāvību, skaita ziņā. Problēma īpaši aktualizēta un likumi pārskatīti pēc asiņainām apšaudēm Somijā, ko pirms vairākiem gadiem sarīkoja atsevišķi jaunieši neilgi pēc pilngadības vecuma pārsniegšanas. Piemēram, divos gadījumos Somijas izglītības iestādēs un vienā gadījumā uz ielas.

Uzmanību uz būtiskiem riskiem, lemjot par medību ieroču atļaujas izmantošanu no 16 gadu vecuma, gan vērš biedrība " Latvijas Skolu psihologu asociācija". Tā nosūtījusi vēstuli Saeimas frakcijām.

Citējot pētījumus, biedrība vēstulē norāda, ka "pusaudžu vecumā galvas smadzeņu limbiskā sistēma (kas atbild par emocijām) ir attīstījusies, apsteidzot prefrontālo reģionu, kas atbild par sociālo uzvedību, personības izpausmēm, kompleksu kognitīvu uzvedību un lēmumu pieņemšanu. Tas nozīmē, ka pusaudža, it īpaši 16 gadīga pusaudža rīcība ir riska zonā, jo tā smadzeņu daļa, kas atbild par lēmumu pieņemšanu, objektīvi nav nobriedusi". Tāpat arī skolu psihologiem bažas ir par to, ka palielinoties ieroču pieejamībai sabiedrībā, palielinās arī nāves gadījumu skaits no ieroču lietošanas, proti, negadījumi un pašnāvības.

"Vēlos uzsvērt, ka neesmu eksperte ne pusaudžu psiholoģijā, ne medību norisē, bet es pārzinu medību tiesisko regulējumu un procesuālo kārtību likumprojektu izskatīšanā un izvērtējumā," vispirms norāda bijusī Satversmes tiesas tiesnese, kādreizējā Saeimas deputāte un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne.

Čepāne atgādina, ka izmaiņu Ieroču aprites likumā galvenais mērķis bija saistīts ar Eiropas Savienības direktīvas ieviešanu terorisma draudu novēršanai un pastiprinātai ieroču aprites uzraudzībai. 2018. gada augusta beigās iepriekšējā valdība akceptēja Iekšlietu ministrijas (IeM) virzīto likumprojektu, un vienlaikus protokollēmumā ieteica IeM sadarbībā ar virkni citu ministriju izvērtēt iespēju atļaut fiziskai personai, kas sasniegusi 14 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroču īpašnieka vadībā medībās izmantot medību šaujamieročus.

Likumprojekts pēcāk nonāca Saeimā un iepriekšējais parlaments pirmajā lasījumā to pieņēma bez lielām debatēm.

"Uz otro lasījumu šo strīdīgo priekšlikumu, es uzsvēršu, bez anotācijas – iesniedza viens no bijušajiem ZZS deputātiem un mednieku organizāciju pārstāvji, kam gan nav likumdošanas iniciatīvas tiesības," norāda Čepāne. Vēlāk, priekšlikumam pārtopot par pašas komisijas priekšlikumu, uz otro lasījumu jau bija mainīta likumprojektā minētā vecuma robeža – no 14 gadiem paaugstināta uz 16 gadiem.

Klausoties Saeimas deputātu debates, likumprojektu apspriežot otrajā lasījumā, no vairāku deputātu puses Čepāne sadzirdējusi viedokli , ka "mēs mēģinām sakārtot lietas", jo mednieki jau tagad ļaujot ieročus izmantot saviem nepilngadīgajiem bērniem. Proti, likumdevējs legalizējot vien to, kas jau šobrīd notiekot.

"Es šaubos, vai šo priekšlikumu likumprojektā varēs uzskatīt par pienācīgā kārtībā pieņemtu, gan saturiski, gan procesuāli. Tiesa, uz trešo lasījumu šis priekšlikums ir būtiski uzlabots. Ja deputāti uzsver, ka, pretēji aizliegumam, iepriekš pusaudžiem ir ticis atļauts lietot ieročus nelikumīgi, tad, manuprāt, ar likumu nav jālegalizē šādas nelegālas darbības, bet gan jāapspriež sabiedrībā šāds priekšlikums, jāskatās, vai šī norma atbilst bērnu tiesību aizsardzības normām. Varbūt narkomānu ģimenēs bērni lieto narkotikas, bet vai tāpēc mēs legalizēsim marihuānu, turklāt pat neapspriežoties ar ekspertiem? Dažiem bērniem vecāki ļauj pa lauku ceļiem pabraukāt ar mašīnu, bet vai mēs tāpēc to legalizēsim? Arī šis jautājums par šaujamieročiem ir sabiedrībā neizdiskutēts jautājums, kas vērsts, iespējams, uz dažu desmitu turīgu vecāku bērnu vēlmju atbalstīšanu," norāda Čepāne. Viņas ieskatā, mūsdienās medības pārsvarā ir dārga izklaide, nevis nepieciešamība pabarot ģimenes.

Profesore uzsver, ka uz trešo lasījumu, pateicoties iekšlietu ministra priekšlikumiem, likumprojektā ir veikti vairāki uzlabojumi, ir arī skaidrāks šā strīdīgā priekšlikuma mērķis. Proti, tagad paredzēts prasīt vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanu, pusaudži ieroci varēs lietot tikai ieroča īpašnieka tiešā klātbūtnē, viņi varēs medīt tikai tā saucamajās individuālajās medībās.

Priekšlikumam joprojām publiski neesot pieejama pietiekama argumentācija par tā ietekmi uz pusaudžiem, atzīst Čepāne un norāda: "Labai likumdošanas praksei neatbilst tas, ka likumdevējs neņem vērā būtiskus tiesībsarga un labklājības ministres iebildumus par priekšlikuma negatīvo ietekmi uz nepilngadīgu personu. Satversmes tiesas prakse liecina, ka tiesa, redzot, ka likumprojekts nav pieņemts pienācīgā kārtībā, var to atzīt par neatbilstošu Satversmei".