Saeima galīgajā lasījumā atbalsta priekšlikumu pusaudžiem ļaut medībās šaut no 16 gadiem  (333)

Uz trešo lasījumu komisijas iesniegtā, labotā priekšlikuma –14. panta otrās daļas redakcija ir šāda: "Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, bet nav sasniegusi 18 gadu vecumu, kurai ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība un uz kuru neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ar vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanu un Valsts policijas atļauju ieroča īpašnieka tiešā klātbūtnē ir tiesības individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra ieroci)". Tāpat kā iepriekš minēts, ka par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs ieroča īpašnieks.

Saeimā uzsver, ka gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

32 deputātiem balsojot "par", 37 "pret" un četriem atturoties, Saeimas deputāti neatbalstīja Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) priekšlikumu izslēgt likumprojekta 14.panta otro daļu.

Ieklausīties ekspertu kritiskajā viedoklī debatēs kolēģus gan aicināja vairāki parlamentārieši, arī Valērijs Agešins no "Saskaņas". "Priekšlikumam par to, vai Latvijā bērniem jāļauj izmantot ieročus, jābūt ļoti rūpīgi izsvērtam un pamatotam ar dažādu jomu speciālistu ekspertu viedokļiem," uzsvēra Agešins. Viņš atgādināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un komisijas sēdē Valsts policijas amatpersonas Laura Arāja paustos datus, ka pērn 321 mednieks Latvijā zaudējis tiesības glabāt ieročus saistībā ar, piemēram, alkohola lietošanu vai citiem pārkāpumiem.

Arī Saeimas deputāte Anda Čakša (ZZS) pirms balsojuma aicināja kolēģus apdomīgi lemt: "Mēs esam likumdevējs un mūsu uzdevums ir redzēt plašu kontekstu, nevis skatīties tikai šauri uz kādas ļoti mazas grupas, es teiktu, vēlmi iedot saviem bērniem rokās ieročus. (..) Diemžēl tas ir zinātniski pierādīts, ka pusaudžu nobriešana beidzas 28 gadu vecumā, un mums kā likumdevējam jāņem šis konteksts vērā".

Reizniece-Ozola savukārt pievērsās atbildīgās komisijas sēdē izskanējušajam argumentam, "ar ko Latvijā esam sliktāki vai citādāki nekā Skandināvijas valstīs," kur nepilngadīgajiem ļauts medībās izmantot šaujamieročus. Reizniece-Ozola norādīja, ka "esam citādāki gan," jo Latvijā ir ir salīdzinoši liela likumnepaklausība. Par to liecina biežie sodi, piemēram, ceļu satiksmes noteikumus pārkāpjot, kā arī lielais iedzīvotāju skaits, kas zaudējis tiesības nēsāt ieroci.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) savukārt iestājās par priekšlikumu ļaut nepilngadīgajiem izmantot medībās šaujamieročus, rosinot iepazīties ar latviešu klasisko literatūru un pievērsās arī, viņa ieskatā, smagai vīriešu diskriminācijai skolās, kā rezultātā esot maz vīriešu skolās un notiekot "jauno cilvēku, vīriešu dzimtes feminizācija".

Parlamentārietis Jānis Vitenbergs (KPV.LV) savukārt iebilda viedoklim, ka priekšlikums ļaut no 16 gadu vecuma izmantot medībās šaujamieročus skarot mazas grupas intereses. Viņa ieskatā, nekorekti ir nosaukt vairāk nekā 20 tūkstošus cilvēku un viņu ģimenes par mazu grupu. Vitenbergs izteica cerības, ka arī turpmāk medību tradīcijas nenomirs Latvijā.

Pret priekšlikumu iestājās Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (A/P), kurš norādīja, ka grūti atcerēties vēl kādu gadījumu, kad ekspertu viedoklis par to, kas notiek ar cilvēku zināmā vecuma posmā, būtu tik vienots kā šoreiz. Viņš aicināja nenogalināt dzīvniekus prieka pēc, un atgādināja, ka ikviens bērns vēlas, lai viņu vecāki atgriežas mājās.

Jānis Ādamsons no "Saskaņas" argumentēja, ka neizprot, par ko vispār ir šīs debates, un cita starpā norādīja, ka medības bieži vien esot vienīgais vadmotīvs, kas jauniešus noturot šajā valstī.

Viņa partijas biedrs Ivars Zariņš savukārt aicināja neatbalstīt komisijas priekšlikumu, norādot, ka, lai iemācītos rīkoties ar ieroci, nav jādod iespēja nogalināt, turklāt pie dabas var būt nenogalinot.

Jau vēstīts, intervijā portālam "Delfi" bijusī Satversmes tiesas tiesnese, kādreizējā Saeimas deputāte un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne atzina, ka, uz trešo lasījumu priekšlikuma redakcijā ir būtiski uzlabojumi. Tomēr, viņas ieskatā, joprojām publiski neesot pieejama pietiekama argumentācija par tā ietekmi uz pusaudžiem, un labai likumdošanas praksei neatbilst tas, ka likumdevējs neņem vērā būtiskus tiesībsarga un citu institūciju iebildumus.

Arī Valsts Kontrole "Delfi" atzina, ka plānotās izmaiņas Ieroču aprites likumā ir virzītas bez pietiekama ietekmes izvērtējuma. "Pret normu argumentē arī Veselības ministrija (VM), tiesībsargs un nevalstiskās organizācijas. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kompetencē ir nodrošināt to, lai likuma izmaiņas nebūtu sasteigtas, bet rūpīgi izvērtētas un pamatotas," skaidroja Valsts Kontroles pārstāvis Reinis Grāvītis.

Ceturtdien Saeimas atbalstītais jaunais Ieroču aprites likums arī paredz, ka no 10 gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju varēs izmantot peintbola ieročus, kas pēc ārējā izskata neatveido rūpnieciski ražotus ieročus un kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus. Savukārt no 16 gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju būs iespējams izmantot peintbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus, straikbola ieročus, kuru sākumenerģija nepārsniedz 1,5 džoulus, kā arī lāzertaga ierīces.

Jaunais likums nosaka, ka Valsts policija ieroča glabāšanas, nēsāšanas, kolekcijas atļaujas, kā arī Eiropas šaujamieroču apliecības turpmāk izsniegs uz pieciem gadiem, bet medību un sporta lietojumam — uz nenoteiktu laiku, nodrošinot atļauju periodisku pārskatīšanu ne retāk kā reizi piecos gados. Līdz šim likums paredzēja, ka ieroču kolekcijas, kā arī ieroča glabāšanas atļaujas, ja nav noteikts citādi, izsniedzamas uz nenoteiktu laiku, bet ieroča nēsāšanas atļaujas — uz 10 gadiem. Savukārt Eiropas šaujamieroču apliecības jau pašlaik tiek izsniegtas uz pieciem gadiem.

Likums stāsies spēkā pēc tam, kad to izsludinās Valsts prezidents un likumu publicēs.