'Un sunītis izšāva': Medībās traumu vairāk nekā uzskaita statistikā  (220)

Valsts meža dienesta (VMD) apkopotie dati liecina, ka pēdējos 11 gados medībās notikuši 34 nelaimes gadījumi, no tiem pieci – pērn, aizpērn – viens. Tāpat arī šo gadu laikā reģistrēti 378 drošības pārkāpumi medībās, pērn – 37, aizpērn 30.

VMD statistikā gan minētas lielākoties nelaimes, kurās iesaistīti šaujamieroči. Viens no aprakstītajiem negadījumiem bija medībās ievainota dzīvnieka uzbrukums medniekam.

"Uz rupjiem pārkāpumiem viss arī balstās. Simtprocentīgi. Tikai un vienīgi drošības tehnikas pārkāpumi, un tad notiek šāda sašaušana," saka Andris Vikmanis, RAKUS Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs, kurš pats arī ir ilggadējs mednieks. Šajā rakstā izmantotajām fotogrāfijām ir ilustratīva nozīme.

Medībās bieži tiek gūtas arī citas traumas, piemēram, ar nazi grieztas. "Oficiālā statistika ir krietni pieticīgāka nekā īstenībā notikušo medību traumu skaits. Īpaši, ja runājam par tādām traumām, kur saduras ar nažiem netīšām, dīrājot zvērus, vai ar brieža ragu iedur, vai kuilis ar ilkni saplēš. Vai arī, suņus cenšoties izšķirt, tiek saplēsti pirksti," stāsta Vikmanis. "Ir tādi, kas neievēro drošības tehniku, kāpj pa satrunējušām kāpnēm vecā medību tornī un ar pielādētu bisi krīt pēc tam lejā, un vēl pa ceļam izšauj. Vai arī uz siena ruļļa uzkāpj un gāžas, salaužot kāju vai izmežģījot plecu. Nemitīgi notiek traumas."

VMD apkopotie dati liecina, ka pērn medībās notika pieci negadījumi, kuros iesaistīti šaujamieroči. Vienā no tiem Ziemeļkurzemē mežacūku medībās ar gludstobra medību šaujamieroci, lādētu ar renkuļu lādiņu, mednieks šāva uz neskaidri redzamu mērķi un ievainoja otru medību dalībnieku abu kāju apakšstilbos.

Savukārt Ziemeļvidzemē vārnu medību laikā, medniekam izšaujot, lode trāpīja 50 metrus attālam šķērslim un sadalījās. Lodes daļa rikošetā trāpīja medniekam līdzās esošam cilvēkam, traumējot labās kājas apakšstilbu.

Citā gadījumā pērn Sēlijas pusē, lai medībās ar dzinējiem izšķirtu pie nomedīta aļņa saplūkušos medību suņus, medību vadītājs izmantoja pielādētu vītņstobra medību šaujamieroci. Proti, ar laidi mēģināja suņus atbīdīt vienu no otra, taču laide salūza un ierocis izšāva, ievainojot pašu mednieku kreisās kājas augšstilbā. Savukārt Dienvidkurzemē, medniekam pielādējot vītņstobra medību šaujamieroci, eksplodēja munīcija, traumējot kreisās rokas plaukstu un pirkstus.

Pērnajā gadā neviens negadījums nebeidzās letāli, taču VMD apkopotie dati liecina, ka, piemēram, pēdējos astoņos gados divas medības noslēdzās ar cilvēku nāvi.

Proti, 2014. gadā Dienvidkurzemē medībās ar dzinējiem mednieks šāva pa mednieku līniju, un ar vītņstobra medību šaujamieroča lodi nāvējoši ievainoja uz mednieku līnijas esošu mednieku. Pēc diviem gadiem savukārt Ziemeļkurzemē nelikumīgās medībās kāds mednieks izsekoja ievainotu meža cūku un ar gludstobra medību šaujamieroci, pielādētu ar renkuļu lādiņu, šāva pa neskaidri redzamu mērķi. Tas izrādījās cilvēks, kurš piedalījās ievainotā dzīvnieka izsekošanā. Trāpījums vēdera rajonā bija letāls.

Ļoti bieži tiek šauts no ļoti tuva attāluma, tāpēc tas ir tik traumatiski, par citām raksturīgām medību traumām paskaidro RAKUS Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Vikmanis.

"Sākot ar to, ka, iekāpjot mašīnā un izkāpjot no mašīnas, nav izlādēts ierocis. Tas ir rupjš pārkāpums. Iekāpj mašīnā, stumdās ar bisi, kamēr tā izšauj. Labākajā gadījumā iebliež mašīnai pa griestiem, sliktākajā gadījumā trāpa kādam mašīnā vai pats sev. Vai tas pats notiek, lecot ārā no mašīnas kravas kastes. Vai arī nes pielādētu bisi uz pleca, pieskrien klāt sunītis, paceļas uz pakaļkājām un grib atspiesties ar priekšķepām pret saimnieku, bet netīšām aizķer bises mēli un izšauj," tā par negadījumiem stāsta ārsts.

Diemžēl nelaimes visbiežāk sakņojas mednieku pieļautos drošības instrukciju pārkāpumos. Par šīm problēmām liecina arī VMD apkopotie medību negadījumu izvērstie apraksti.

Piemēram, 2016. gadā Latgalē divi mednieki, neatkarīgi viens no otra, medīja medību iecirknī, par to neinformējot atbildīgo personu. Viens no medniekiem, braucot ar motociklu pa medību platībām, ieraudzīja uz lauka lapsu un izšaujot no vītņstobra medību šaujamieroča, ievainoja sejas rajonā otru mednieku, kurš atradās laukā aiz siena ruļļa

.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Mediķi stāsta, ka mednieki arī ļoti raizējoties par to, ka ārsti atklās patiesos negadījuma iemeslus un par tiem ziņos policijai, jo viņiem draudot tad nepatikšanas. "Izteiktus šautus ievainojumus, protams, neviens neslēps, īpaši jau dzīvībai bīstamus. Šautu brūci vēderā nekādi nevar uzdot kā, piemēram, uzduršanos uz mieta," norāda Vikmanis, kurš pieļauj – nenozīmīgākos gadījumos, ja lodes nav ķermenī, be tā izgājusi cauri, piemēram, kājai, iespējams, kāds mediķis neuzraksta patieso traumu cēloni.

Ārsti savā darbā arī saskaras ar medību traumām pēc sagriešanās vai saduršanās ar nazi. "Tas notiek tad, kad kaut ko griež, velk, dīrā. Nomedītais dzīvnieks tiek apstrādāts, kaut kur noslīd, un cilvēks sagriež rokas. Vai, turēdams nazi rokās, velk meža dzīvnieku ar šņori, paklūp un uzkrīt nazim virsū. Pēdējais mednieks, kas pie mums bija, tā iecirta sev kājā, griežot un apstrādājot medījumu, ka vajadzēja lielu operāciju veikt," atceras Vikmanis.

Cits slimnīcas pacients negadījumā cietis, kad kopā ar aptuveni desmit kolēģiem medniekiem no meža ārā vilkuši nomedītu alni vai staltbriedi. Mednieks, kurš gājis pēdējais un bijis vistuvāk dzīvniekam, pakritis, savukārt pārējie, to nemanīdami, nomedīto dzīvnieku uzrāvuši viņam virsū.

Nelaimes arī mēdz notikt, tuvojoties ievainotam dzīvniekam. Ārsta ieskatā, medību apvienošana ar alkohola lietošanu bijusi vairāk raksturīga padomju laikam, tagad šī nelāgā tradīcija mazinājusies. "Tomēr tur, kur negadījumi notiek, diezgan bieži ir alkohols klāt," atzīst Vikmanis.

Tiesa, plašu rezonansi izraisīja Saeimā nonākušais un pagājušajā nedēļā trešajā lasījumā atbalstītais priekšlikums izmaiņām Ieroču aprites likumā, kas ļaus arī 16 gadus veciem pusaudžiem medībās izmantot medību ieroci ar vecāku vai likumisko pārstāvju rakstisku piekrišanu un Valsts policijas atļauju tiešā ieroča īpašnieka klātbūtnē. Pēc iebildumu saņemšanas priekšlikuma redakcija uz galīgo lasījumu parlamentā tika būtiski uzlabota.

Sākotnēji traumatologs Vikmanis bijis pret šiem grozījumiem, taču gala redakciju izprotot un atbalstot: "Galvenais, lai to ievērotu, nevis katrs pēc saviem ieskatiem interpretētu. Proti, (atbalstu) tad, ja sešpadsmitgadniekam atļaus lietot ieroci tikai tad, ja viņam tieši blakus stāvēs tas, kas viņam iedos ieroci un kontrolēs katru viņa pirksta kustību un viņu mācīs. Tikai tādā gadījumā! Kad būs apguvis teoriju un praksi. Un tad sešpadsmitgadīgais būs labi izgājis skolu un, kad sasniegs 18 gadu vecumu un varēs medīt bez uzraudzības, būs bez stresa, mierīgs".

Ja medību laikā notiek negadījums, kurā ir iesaistīts šaujamierocis, tad medību vadītājam ir jārūpējas par pirmās palīdzības sniegšanu un jāziņo par atgadījumu policijai, ja nepieciešams, medicīnas darbiniekiem, un arī Valsts meža dienestam (VMD), portālam "Delfi" līdzšinējo kārtību pārstāsta dienesta pārstāve Selva Šulce un piebilst, ka reizēm ziņošana VMD "izkrīt".

"Pēc tam, kad cietušais tiek nogādāts medicīnas iestādē, ārstam ir pienākums par šautu brūci ziņot policijai un policija savukārt par negadījumu ziņo Valsts meža dienestam. Par negadījumiem ar šaujamieročiem ziņo tāpēc, ka tā ir drošība un Medību noteikumu pārkāpums jebkurā gadījumā," skaidro Šulce.

Medību noteikumos vēstīts, ka katrs medību dalībnieks ir atbildīgs par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu medībās, norāda iestādē. Par medību noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 350 eiro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Kopumā Latvijā 28 000 medniekiem ir izsniegtas, atjaunotas un apmainītas jaunā parauga mednieku apliecības. Pēc VMD aplēsēm aktīvi medīt dodas ap 21 000 mednieku.