Valdībai neizdodas pārliecināt LIZDA par iespējām šogad rast līdzekļus pedagogu algu celšanai  (97)

Pēc aptuveni pusotras stundas ilgas tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga atzina, ka valdības locekļu izteiktais piedāvājums nav bijis pārliecinošs.

Šuplinska skaidroja, ka arodbiedrībai ticis piedāvāts uz 2019. gada valsts budžeta otro lasījumu ierakstīt likumprojektos vienošanos par to, ka, ja notiek budžeta izpilde un tiek īstenots intensīvāks darbs pie skolu tīkla optimizācijas un izglītības efektivizācijas, tad valdība būtu gatava algu paaugstinājumu pieņemt no 2019. gada 1. septembra.

Arodbiedrība šim piedāvājumam pagaidām nepiekrīt, gaidot skaidru indikatīvu pozīciju, kur norādīts finanšu avots. Taču kā atzina pati ministre, "finanšu avota šobrīd nav".

Kā norādīja Vanaga, arodbiedrība neguva drošu pārliecību, ka valdības pārstāvjiem tiešām ir redzējums, kā iegūt nepieciešamos 9,3 miljonus eiro pedagogu darba samaksas grafika otrā soļa izpildei. "Šodien mūs informēja tikai par idejām, kā būtu, ja būtu. Bet informācija nebija pietiekama, lai mēs gūtu pārliecību, ka katrs no iespējamiem soļiem ir ar pozitīvu fiskālo pienesumu, lai sasummētos 9,3 miljoni eiro," teica Vanaga.

Valdības locekļi piedāvājuma detaļas solījuši precizēt un tās arodbiedrībai prezentēt rīt, 20.martā, pārrunu laikā. "Mēs teicām, ka analizēsim šo informāciju. Ja būs pietiekami pierādīts, ka naudu grafika izpilde var iegūt, tad no tā būs atkarīgs, vai būs streiks," pauda arodbiedrības vadītāja.

LIZDA ir gatava strādāt pie reformām izglītības sektorā, viņa teica, piebilstot, ka arodbiedrībai jābūt pārliecībai par to, ka pedagogu algu paaugstināšanas grafiku tiešām varēs pildīt.

Kariņš norādīja, ka viņa vadītā valdība izveidota ar vienu mērķi - sakārtot dažādās valsts sistēmas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem to, kas viņiem pienākas, proti, laba dzīve labā Ziemeļeiropas valstī. Premjers atgādināja, ka jau sāktas trīs reformas, kuru vidū ir arī izglītības sistēmas reforma.

Premjers uzsvēra, ka valdība aicina LIZDA uz sadarbību, nevis konfrontāciju. No valdības puses tiek piedāvāts budžeta likumprojektos otrajā lasījumā ierakstīt, ka tiks darīts viss, lai atrastu nepieciešamos līdzekļus pedagogu algu paaugstināšanai jau no 1. septembra, ja īstenosies jau apsolītās reformas izglītības sistēmā un ja valsts budžets pildīsies tā, kā iecerēts, skaidroja Kariņš.

Premjerministrs tāpat aicināja arodbiedrību strādāt kopā, nevis pret Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). "Es varu teikt vienu - neatkarīgi no arodbiedrības lēmuma sadarboties vai nesadarboties -, mēs no valdības puses iesim pa priekšu, sakārtosim šīs sistēmas un nodrošināsim mūsu bērniem kvalitatīvu izglītību un pedagogiem labāku atalgojumu," solīja Ministru prezidents.

Reirs savukārt norādīja tikai to, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju meklēs risinājumus arī finansiālam nodrošinājumam veiksmīgām reformām.

Nākamā iesaistīto pušu tikšanās paredzēta rīt pulksten 9 Saeimā.

Kā vēstīts, Kariņš iepriekš tika norādījis, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020. gada budžetā. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz "vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem",- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, "kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu", iepriekš skaidroja premjers.

Nemierā ar to LIZDA vērsusies Eiropas Komisijā (EK), norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot 2019. gada budžetu.

Tāpat ņemot vērā 2019. gada budžeta projektā neiekļauto pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, šo trešdien pie Saeimas notiks vismaz 2500 pedagogu pikets. Ja arī pēc protesta akcijas līdzekļi algu paaugstināšanai no šī gada septembra netiks rasti, pedagogi gatavi streikam.