Konkurences padomes (KP) iegūtie pierādījumi tā sauktajā "nanoūdens lietā'' liecina, ka pašvaldības uzņēmums SIA "Rīgas satiksme", iespējams, piedalījās aizliegtas vienošanās īstenošanā, iesaistoties pretendentu iesniedzamo piedāvājumu saskaņošanā, un bija informēts gan par aizsega piedāvājumu iesniegšanu, gan iepriekš noteiktu uzvarētāju, portālu "Delfi" informēja KP komunikācijas nodaļas vadītāja Paula Vilsone.
"Īpaši negatīvi vērtējami gadījumi, kad par karteļa īstenošanu atbildīgs ir pasūtītājs, kam būtu jāgādā par godīgu iepirkuma norisi un taupīgu publisko līdzekļu izlietošanu. Lietas izmeklēšanas laikā konstatētie fakti liecina, ka iespējamais pārkāpums varētu būt īstenots tieši pasūtītāja atbildīgā darbinieka aktīvas rīcības rezultātā," pastāstīja KP Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.
KP informējusi "Rīgas satiksme" un vairākus tirgus dalībniekus par iegūtajiem pierādījumiem lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos divās cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.
Saskaņā ar KP sniegto informāciju cenu aptaujas rīkotas 2012. un 2014. gadā par kopējo līgumsummu vairāk nekā 800 000 eiro. KP rīcībā esošā informācija norāda uz to, ka pretendenti savstarpēji saskaņoja dalības nosacījumus, vienojās par plānoto uzvarētāju, kā arī veica citas saskaņotas darbības piedāvājumu sagatavošanā un iesniegšanā, kas atbilst aizliegtas vienošanās pazīmēm.
Faktu vēstule ar KP konstatētajiem pierādījumiem ir standarta procedūra neilgi pirms KP lēmuma pieņemšanas. Šajā izmeklēšanas stadijā lietas dalībnieki ir tiesīgi iepazīties ar lietas materiāliem, izteikt savu viedokli un iesniegt iestādei papildu informāciju.
Ja KP konstatētie fakti apstiprinās, lietas dalībnieku rīcībā var tikt konstatēts Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpums. Par šādu konkurences kropļošanu uzņēmumiem var tikt piemērots naudas sods līdz 10% no to iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma.
KP atgādina, ka faktu vēstules nosūtīšana lietas dalībniekiem neapstiprina pārkāpuma esamību un neatspoguļo galējo izpētes rezultātu.
SIA "Rīgas satiksme" pagaidām nekomentē Konkurences padomes pārmetumus par iespējamo dalību kartelī. Kā norādīja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča, "Rīgas satiksme" ir saņēmusi KP vēstuli un noteiktajā termiņā to izvērtēs, lai varētu paust savu viedokli un pretargumentus. Papildus viņa uzsvēra, ka nekāds lēmums no KP puses nav pieņemts un pati lietas izskatīšana notiks aprīļa sākumā, kur tad arī uzņēmums paudīs savu viedokli.
Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" paudis, ka viņam ir ārkārtīgi grūti saprast, "kādā veidā vispār iespējams runāt par "Rīgas satiksmi" un karteļa veidošanu". "Manuprāt, šīs aktivitātes no Konkurences padomes puses ir absolūta politika un robežojas ar kaitniecību," tā uzskata pilsētas mērs.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pagājušā gada jūnijā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors izteicis prokurora brīdinājumu Rīgas domei un "Rīgas satiksmei" amatpersonām saistībā ar nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādes iepirkumu procedūras neatbilstību likumam par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu.
Kā toreiz skaidroja prokuratūra, "Rīgas Satiksmes" amatpersonu rīcībā konstatētas pazīmes, kas liecina par uzņēmuma organizēto iepirkumu procedūru – cenu aptauju – neatbilstību likumā noteiktajām prasībām. Tādējādi nav nodrošinātas likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" prasības lietderīgi rīkoties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem.
Iepriekš ziņots, ka "nanoūdens" lietu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa plāno skatīt šī gada 27. maijā. Lietā apsūdzēti: bijušais RS darbinieks Vjačeslavs Stunžāns, nanolīdzekļu piegādātājs Aleksandrs Bezkorovainijs, revidents Valērijs Baškirovs un Vita Baurovska. Trim personām inkriminēti divi noziedzīgi nodarījumi par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un divi noziedzīgi nodarījumi par legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā. Portāls "Delfi", atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA, vēstīja, ka vienai no šīm personām inkriminēta arī dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā, kas izraisīja smagas sekas, bet ceturtajai personai inkriminēta krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Tāpat jau vēstīts, ka valsts policija, pabeidzot izmeklēšanu krimināllietā, aizdomās turēja četras personas, kuru rīcības sekas izmeklēšanas ieskatā radījušas zaudējumus Rīgas pašvaldības uzņēmumam vairāk nekā 700 000 eiro apmērā.
TV3 raidījums "Nekā personīga" 2015. gada 1. februārī vēstīja, ka "Rīgas satiksmē", iespējams, notikusi krāpšana saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi – esot maksāts par ķīmiskajiem līdzekļiem, kuru vietā to iepakojumos piegādāts ūdens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
