Foto: LETA
Pirmdien, 25. martā, pieminot 1949. gada marta Latvijas iedzīvotāju deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, visā Latvijā norit svinīgi pasākumi, tostarp piemiņas brīži, gājieni, koncerti, ziedu nolikšana. Šajā dienā pie ēkām jāizkar valsts karogs sēru noformējumā.

Latvijā 25. marts ir sēru diena. Šajā dienā 1949. gadā sākās masveida Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju savienības reģioniem, kas turpinājās līdz 29. martam. Deportāciju pirmajā dienā, 25. martā, notika visplašākā iedzīvotāju izsūtīšana.

1949. gada 25. martā no Latvijas tika deportēti 42 125 cilvēki. Tās bija 13 248 ģimenes, 11 316 vīrieši, 19 822 sievietes un 10 987 bērni līdz 16 gadu vecumam. Ceļā un izsūtījumā dzimušie bērni – 211. Kopumā tika deportēti 2,2 procenti Latvijas iedzīvotāju. Vēlāk no nometinājuma atbrīvoti 38 902 cilvēki, izsūtījumā miris 5231 cilvēks, par 138 ziņu nav.

Lielā daļā Latvijas pašvaldību svētdien notiks atceres pasākumi. Šeit aplūkojuma programma dažiem no tiem.

Rīgā, pieminot deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, plānoti koncerti un piemiņas brīdis. Tas sāksies pulksten 10 pie Šķirotavas stacijas. Pulksten 13 noritēs atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa – svinīgā godasardzes maiņa un ziedu nolikšanas ceremonija.

Latvijas Kara muzejā pulksten 18.30 skanēs koncerts "Stūru stūriem tēvu zeme", kurā piedalās Jāzepa Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolas zēnu koris, Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" vīru koris "Tēvzeme" un Latvijas Universitātes koris "Minjona".

Rīgas Domā pulksten 19.00 skanēs rekviēms komunistiskā genocīda upuru piemiņai, ko atskaņos orķestris "Rīga", piedaloties Valsts Akadēmiskajam korim "Latvija, solistiem Jūlijai Vasiļjevai un Mihailam Čuļpajevam,

Kultūras centrā "Mazā ģilde" pulksten 19 koncertu "Ar Balsīm tālēs" uzstāsies jauniešu koris "Balsis" kopā ar tā māksliniecisko vadītāju Intu Teterovski.

Cēsis pirmdien pulksten 19 Cēsu Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā atskanēs komunistiskā genocīda upuriem veltīs koncerts. Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes korim "Dievs, Tava zeme deg" izdziedās Cēsu jauktie kori "WENDEN" un "BEVERĪNA", pie ērģelēm muzicēs Roberts Hansons, baritona solo dziedās Rihards Mačanovskis, tenora solo atskaņos Emīls Klaužs, bet pie diriģenta pults būs Marika Slotina – Brante.

Daugavpilī 25. martā noritēs vairāki pasākumi, kas sāksies pulksten 9.30 ar dievkalpojumu Daugavpils Sv. Pētera Romas katoļu baznīcā. No turienes pulksten 10.30 sāksies gājiens uz piemiņas akmeni "Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem" A. Pumpura skvērā, kur pulksten 11 plānots atceres brīdis un ziedu nolikšana.

Dobelē pirmdien deportētos pieminēs pie piemiņas akmens Dobeles dzelzceļa stacijā pulksten 12, kur klātesošos aicinās nolikt ziedus, atcerēties tautiešu likteņus. Pasākumā piedalīsies Latvijas politiski represēto apvienības Dobeles novada nodaļas biedri, Dobeles novada pašvaldības darbinieki, mācītājs Oskars Laugalis un dziedātāja Ieva Akurātere.

Kuldīgā, pieminot 25. martu, kad pirms 70 gadiem risinājās Latvijas iedzīvotājiem traģiskie notikumi, ikviens aicināts uz atceres brīdi pie piemiņas akmens Pētera ielā. Genocīda upuru godināšana turpināsies ar sarunām pie tējas Kuldīgas novada muzejā.

Liepājā pirmdien Liepājas muzeja filiālē "Liepājas okupāciju režīmos" pulksten 12 tiksies Liepājas politiski represēto kluba biedri un jaunieši. Politiski represētie atcerēsies to dienu notikumus, savukārt Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas audzēkņi atskaņos literāru kompozīciju – dzejoļus, dziesmas un represēto atmiņas. Savukārt pulksten 14 piemiņas pasākums noritēs Tores stacijā – vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš izsūtījumā.

Madonā 25. marta atceres pasākumi sāksies ar piemiņas brīdi pulksten 11 pie Šķeltā akmens, savukārt pulksten 12 koncerts Madonas kultūras namā, kur muziceš Latvijas Nacionālās operas soliste Evita Zālīte, ģitāriste Ilze Grunte, piedalīsies arī dzejnieces Anda Līce un Elīna Līce.

Siguldā pie piemiņas akmens "Lielā Stēla" pulksten 17 noritēs atceres pasākums. Savukārt pulksten 18 Siguldas pagasta Kultūras namā būs skatāma režisores Ludmilas Ikeres jaunā dokumentālā filma "100 gadi esības vējos", kas stāsta par 16 Latvijas vienaudžiem, kuriem šobrīd ir 100 un vairāk gadu. Daži no viņiem filmas tapšanas laikā jau aizgājuši mūžībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!