CVK lūdz 111 000 eiro vēlētāju datu apmaiņai tiešsaistē  (5)

Viņš vērš uzmanību, ka pērn 25. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, kas tika virzīti, uzklausot CVK priekšlikumu un piekrītot, ka vēlētāju ērtībām un dalības iespēju palielināšanai ir iespējams rast drošu risinājumu ar samērīgām izmaksām, lai vēlētājs varētu nobalsot klātienē viņam iespējami ērtākā vēlēšanu iecirknī.

Savukārt 20. decembrī 13. Saeima pieņēma ar iepriekš minēto saistītus grozījumus Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā un Vēlētāju reģistra likumā.

Līdz šim EP vēlēšanās vēlētājs Latvijā varēja nobalsot tikai vēlēšanu iecirknī, kuru ir akceptējis 18 dienas pirms vēlēšanu dienas. Vēlētāji, kuri uzturējās ārvalstīs, varēja nobalsot tikai pa pastu vai savlaicīgi reģistrējoties balsošanai klātienē kādā no iecirkņiem Latvijā.

Cimdars norāda, ka likumā iestrādāti papildu risinājumi, proti, vēlētājs Latvijā iepriekšējās balsošanas dienās var nobalsot jebkurā iecirknī, ja iecirkņa komisijai ir iespējams pārliecināties, ka vēlētājs nav jau nobalsojis iecirknī, kurā reģistrēts, kā arī vēlētājs, iepriekš reģistrējoties, var nobalsot klātienē arī vēlēšanu iecirknī ārvalstī.

Šos papildu risinājumus zināmā mērā varētu dēvēt par pilotprojektu iecerei, ka 2022. gada Saeimas vēlēšanās varētu ieviest līdzīgu kārtību – vēlētājs var balsot jebkurā iecirknī un balsošanai derīga būtu ne tikai pilsoņa pase, bet arī personas apliecība, skaidro Cimdars. Tas ļautu atteikties no vēlētāju apliecībām. To nepieciešamība radīja neapmierinātību vēlētāju vidū, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība (2014. gadā tādu bija 28 000, 2018. gadā – 63 000).

Viņš uzsver, ka vēlēšanu kārtības uzlabojumus pilotprojektos klasiskā izpratnē nav iespējams izmēģināt, jo vēlēšanu starplaikos vēlēšanu iecirkņi nedarbojas un nav izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas. Savukārt ieviest vēlētāju tiešsaistes datu apmaiņu Saeimas vēlēšanās, pirms tam negūstot pārliecību, ka sistēma nostrādās, ir risks ar pārāk augstu cenu.

Ja šā gada EP vēlēšanās vēlētāju datu apmaiņu tiešsaistē starp vēlēšanu iecirkņiem nevarēs ieviest un izmēģināt, tad iecere par Saeimas vēlēšanu kārtības uzlabošanu arī diez vai būs iespējama pilnā apmērā 2022. gadā, minējis bijušais CVK priekšsēdētājs.

"Bažām, ka likumā paredzētā vēlētāju datu apmaiņa tiešsaistē var netikt realizēta, ir pamats – elektroniskajai vēlētāju datu apmaiņas sistēmai 2019. gada valsts budžeta projektā finansējums šobrīd nav paredzēts, lai gan 2018. gada 12. oktobrī CVK bija iesniegusi attiecīgu priekšlikumu Finanšu ministrijai. Nepieciešamais finansējums tika norādīts arī grozījumiem EP vēlēšanu likumā pievienotajā anotācijā," atzīmē Cimdars.

Šī iemesla dēļ viņš lūdzis rast iespēju paredzēt 2019. gada budžetā finansējumu minētajai sistēmai, piebilstot, ka ir veikts izvērtējums sistēmas maksimālajām un minimālajām prasībām un attiecīgi izmaksām. Lai iegādātos pakalpojumu, kas nodrošinātu datu apmaiņu tiešsaistē minimālajā apjomā, nepieciešami 111 112 eiro.

Savukārt, lai varētu nodrošināt vēlētāju iespējas klātienē nobalsot vēlēšanu iecirknī ārvalstīs, nepieciešami 58 840 eiro 45 vēlēšanu iecirkņu darbības nodrošināšanai, tajā skaitā finansējums vēlēšanu komisiju locekļu atlīdzībai, ēdināšanai, vēlēšanu iecirkņu materiāli tehniskajam nodrošinājumam un vēlēšanu materiālu nosūtīšanai.

Jau ziņots, ka par valsts budžeta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta komisija darbu pie iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas sāks 26. martā – pēc valdības atzinuma saņemšanas.