Autortiesības un 'nē' plastmasai: astoņi svarīgi jautājumi, ko šonedēļ skatīs EP  (19)

Šonedēļ vairāk nekā 700 deputātu no visām dalībvalstīm izskatīs desmitiem dažādu jautājumu, no kuriem daļa tiks pieņemti zināšanai, daļā tiks apstiprināts EP viedoklis, bet daļā pieņemts valstīm saistošas regulas un direktīvas. Piedāvājam iepazīties ar svarīgākajiem šonedēļ izskatāmajiem jautājumiem.

Piedalies vadošo Eiropas mediju organizētajā projektā "Eiropa runā"! Eiropas lielo informācijas burbuļu saplēšana, kurā iespējams piedalīties arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam!
Sīkāk par projektu šeit.
Aizpildi anketu!

Autortiesību digitālajā vidē direktīvas mērķis saskaņā ar EP skaidrojumu ir panākt, ka radošo profesiju pārstāvji gūst savu tiesu materiālā labuma no 21. gadsimta digitālās vides. Proti, nodrošināt, ka autortiesību likumdošana tiek ievērota arī internetā.

"Mēs vēlamies, lai vieni un tie paši noteikumi ir kā dzīvē, tā tiešsaistē. Tās ir milzu kompānijas, kas saņem milzu naudu, izmantojot to, ko radījuši citi," pērnā gada jūlijā teica EP deputāts, par likumdošanas iniciatīvu atbildīgais ziņotājs Aksels Foss (EPP, Vācija), piebilstot, ka tādām kompānijām kā "Google", "Facebook" un "Amazon" ir jāpieņem, "ka tie noteikumi, kas viņiem ļauj izmantot saturu, atrunā arī autortiesības" un "viņi nevar izvēlēties, kuriem tirgus noteikumiem sekot un kuriem ne".

Saskaņā ar EP skaidrojumu, paredzēts, ka autortiesību direktīva dos labākas iespējas radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem panākt sev labvēlīgus nosacījumus sarunās ar tādām interneta platformām kā "YouTube" vai "Google News".

Saskaņā ar EP un Padomes vienošanos autortiesības netiktu piemērotas saturam, kas izmantots mācību vai ilustrācijas nolūkos, un, kā skaidro EP, jaunie noteikumi arīdzan paredz virkni pasākumu, lai neapdraudētu vārda brīvību internetā.

Tāpat vienošanās paredz, ka ar autortiesībām aizsargātus materiālus varēs vieglāk izmantot pētniecībā, kurā tiek izmantota liela apjoma teksta un datu pārmeklēšana (tekstizrace un datizrace).

Debates un balsojums par vienošanas paredzēts otrdien.

Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei būs jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.

Jaunie noteikumi arī palielinās ražotāju atbildību, ieviešot ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas, kas attieksies, piemēram, uz tabakas un zvejas rīku ražotājiem.

Mūsdienās aptuveni 80% līdz 85% no visiem atkritumiem, kas atrodami Eiropas pludmalēs un jūrās, ir plastmasas izstrādājumi, tostarp 70% – vienreiz lietojamās plastmasas draza, liecina Eiropas Komisijas (EK) aplēses.

Plastmasa dabā noārdās ļoti lēni – viena šķīvīša sadalīšanās var prasīt pat vairākus simtus gadu, tādēļ plastmasas piesārņojuma problēmu nav iespējams atrisināt, piemēram, vienkārši norokot atkritumus poligonā. Kā liecina ANO aplēses katru gadu pasaules okeānos nokļūst aptuveni astoņi miljoni tonnu plastmasas – pilns kravas auto ar atkritumiem ik minūti. ANO prognozes ir draudīgas – 2050. gadā plastmasas jūrā būs vairāk nekā zivju. Tāpat tiek lēsts, ka ap to laiku jau 99% visu jūras putnu būs plastmasu uzņēmuši savā organismā, to norijot.

Saskaņā ar nostājas projektu ES valstis, kuras izlems palikt vasaras laikā, maiņu pēdējo reizi veiks 2021. gada marta pēdējā svētdienā, savukārt tās, kas izlems palikt ziemas laikā, pēdējo reizi rādītājus grozīs 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā.

EP deputāti vēlas, lai ES valstis savstarpēji saskaņotu savu izvēli, līdz ar to nodrošinot, ka netiek traucēta ES vienotā tirgus darbība.

Par direktīvas galīgo redakciju deputātiem būs jāvienojas ar dalībvalstu pārstāvjiem.

Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka pagājušā gada vasarā EK veica ES iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par sezonālo laika maiņu. Kopumā tika saņemti 4,6 miljoni atsauksmju, kas atklāja, ka 84% cilvēku atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas.

Latvijas valdība atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu.

"Mobilitātes pakotne" ir EK rosināta likumdošanas iniciatīvu kopa, kuras mērķis, saskaņā ar EK norādīto ir uzlabot komerciālā transporta nozari ES. Trešdien paredzēts debatēt un balsot par noteikumiem transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbam ārzemēs, nelegālas komercprakses novēršanai kravas autopārvadājumu nozarē un izmaiņām šoferu atpūtas laika noteikšanā.

EP skaidro, ka priekšlikumu mērķis ir uzlabot noteikumu ievērošanu autotransporta nozarē un mazināt tādu negodīgu praksi kā pastkastītes uzņēmumu izmantošana vai pretlikumīga pakalpojumu sniegšana ārzemēs. Tāpat izmaiņas noteiktu, kādos gadījumos transporta nozarē piemērojami norīkoto darbinieku noteikumi un ieviestu izmaiņas šoferu atpūtas laika noteikšanā.

Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka jaunais transporta regulējumu kopums jeb "Mobilitātes pakotne" ceļu Eiropas Savienības (ES) institūcijās sāka pirms teju diviem gadiem. Biedrības "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto"'" prezidents Valdis Trēziņš portālam "Delfi" iepriekš norādījis, ka pakotnes pirmajā daļā iekļautajās likumprojektu iniciatīvās redzami Rietumeiropas centieni sargāt savus tirgus no Austrumeiropas un Centrāleiropas autopārvadātājiem, nosakot stingrākus noteikumus kā atpūtas laikiem, tā atalgojumam.

Lai gan EK rosināja izmešu apjomu līdz 2030. gadam samazināt par 30%, EP deputāti un dalībvalstu pārstāvji panākuši neformālu vienošanos jauno automašīnu izmešu daudzumu samazināt vēl pamatīgāk – par 37,5%.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem līdz 2030. gadam par 31% būs jāsamazina arī mikroautobusu radītie CO2 izmeši.

Kā informē EP, ražotājiem, kuru ražoto auto modeļu vidējais izmešu apjoms pārsniegs noteiktās robežas, būs jāmaksā par pārsniegtajām emisijām. Paredzēts, ka līdz 2023. gadam EK izvērtēs, vai šie līdzekļi būtu izmantojami, lai finansētu taisnīgu pāreju uz bezizmešu mobilitāti un atbalstītu auto nozarē nodarbināto cilvēku prasmju uzlabošanu.

Kā informē EP, pēc gadu ilga darba īpašā komiteja sagatavojusi 70 lappušu plašu ziņojumu, kurā aicina dalībvalstis uzlabot sadarbību visās ar nodokļiem un finansēm saistītajās jomās un pieņemt jaunus noteikumus. Tāpat ziņojumā aicināts izveidot jaunas ES un pasaules līmeņa uzraudzības iestādes, piemēram, ES finanšu policiju un ES iestādi cīņai ar naudas atmazgāšanu.

Ziņojumā septiņas ES valstis – Beļģija, Kipra, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Malta un Nīderlande – ierindotas pie potenciālām "nodokļu oāzēm". Tāpat ES valstis ziņojumā aicinātas izbeigt tā sauktās ''zelta vīzu" programmas.

Kā atgādina EP, īpašā komiteja tika izveidota 2018. gada martā, reaģējot uz pēdējo gadu laikā atklātībā nonākušo informāciju par pārkāpumiem nodokļu nomaksas jomā. Komitejas pārstāvji uzklausīja finanšu ministrus un ES komisārus, kā arī devās vairākās vizītēs, tostarp uz Latviju.

Saskaņā ar EP sniegto informāciju paredzams, ka EP deputāti atbalstīs pastiprinātu ERAF – apjomīgākā ES fonda – līdzekļu ieguldīšanu gudrās izaugsmes un zaļās ekonomikas projektos. Saskaņā ar noteikumu projektu reģioniem 30% līdz 50% ERAF līdzekļu būs jāiegulda inovāciju veicināšanā un vēl 30% – aprites ekonomikas projektos un tādās aktivitātēs, kas atbalsta klimata politikas mērķu sasniegšanu.

Kohēzijas fonda finansējums arī turpmāk būtu jāiegulda vides un transporta infrastruktūras projektos.

Saskaņā ar EP skaidroto viens no jauno noteikumu mērķiem ir vienkāršot atjaunojamās enerģijas pārrobežu tirdzniecību, lai tā tuvotos ES mērķim līdz 2030. gadam enerģijas patēriņa bilancē nodrošināt 32% atjaunojamo resursu īpatsvaru.

Paredzēts, ka noteikumi arī izbeigs valstu atbalstu lielākajai daļai Eiropas ogļu elektrostaciju.

Jaunie noteikumi ļaus patērētājiem visā Eiropā izmantot viedos skaitītājus, dinamisku cenu sistēmu un tiesības bez maksas trīs nedēļu laikā nomainīt elektroenerģijas piegādātāju, bet, sākot no 2026. gada – 24 stundu laikā.