Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" meitasuzņēmuma "Rīgas acs" valdes priekšsēdētāja amatu joprojām ieņem Anita Ārgale, kuru šobrīd tiesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un mantas izšķērdēšanu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
2011. gadā "Rīgas satiksme" nodibināja meitassabiedrību "Rīgas acs", kuras uzdevums bija ieviest integrētās informācijas sistēmu galvaspilsētas sabiedriskajā transportā – ekrānus, kuros redzama informācija par pieturvietām un citi paziņojumi.
Lai gan uzņēmums nodibināts jau pirms astoņiem gadiem un 15 miljonu eiro kredītlīniju sistēmas ieviešanai saņēma pirms pieciem gadiem, pasažieri pirmos monitorus ieraudzīja 2016. gada vidū.
Jau kopš dibināšanas "Rīgas acs" valdi vada Anita Ārgale (agrāk – Gaile). Viņu šim amatam izvēlēja konkursa ceļā. Dažus gadus amatu "Rīgas acī" viņa apvienoja ar valdes locekles un finanšu direktores amatiem AS "Ceļu pārvalde".
Šobrīd "Ceļu pārvalde" ir privāts uzņēmums, taču agrāk 88,7% piederēja Rīgas domei, norāda "de facto". Ārgales pilnvaru laikā notika darījums, par kuru tagad viņai ir jāsēž uz apsūdzēto sola.
Apsūdzības saistītas ar Kalāču karjera darījumu, ko "Ceļu pārvalde" nopirka pirms deviņiem gadiem. Par šo īpašumu Engures novada Smārdē "Ceļu pārvalde" samaksāja vienu miljonu eiro. Bija iecerēts, ka tur tiks iegūta smilts un grants, ko tālāk izmantot ceļu būvē. Taču "de facto" pārliecinājās, ka īpašumā nekas īsti nenotiek, turklāt izskatās, ka vietējie šo teritoriju izmanto kā izgāztuvi.
Kalāču karjera pirkums ir viena no epizodēm lietā, kurā šonedēļ uz apsūdzēto sola sēdās "Ceļu pārvaldes" bijušie vadītāji Mārtiņš Vitkovskis un Mārtiņš Lauva, kā arī kādreizējie valdes locekļi Gundars Cīrulis, Juris Romaņenko un Ārgale.
2011. gadā kriminālprocesu uzsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). 2013. gadā tika celtas apsūdzības. Kopš tā laika dažas epizodes tika izbeigtas un līdz tiesai nenonāca, taču klāt nāca Kalāču karjera iegāde, par kuru apsūdzēti Ārgale un bijušais "Ceļu pārvaldes" vadītājs Vitkovskis.
"Divi nekustamie īpašumi, kuriem tirgus vērtība bija apmēram 200 tūkstoši latu. Viņi nopirka tos par 700 tūkstošiem latu. Nu, rēķiniet starpību – tā tika inkriminēta kā piesavināta summa ar izšķērdēšanu. (..) Tur tika veikti ieguldījumi, un izrādījās, ka tas īpašums ir tāds, kurā neko nav ekonomiski izdevīgi iegūt priekš šī uzņēmuma. Tā nauda, kas tika iztērēta, kas arī atbilda šo īpašumu tirgus vērtībai, tā ir nelietderīgi iztērēta. Tāds ir formulējums apsūdzībā," skaidro Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs.
Mazākas summas – aptuveni 25 tūkstošu eiro izšķērdēšana – Ārgalei kopā ar bijušo "Ceļu pārvaldes" valdes locekli Cīruli ir inkriminēta par bitumena iegādi. Tajā mākslīgi tikusi iesaistīta starpniekfirma, kurai arī pārmaksāta šī summa, stāsta prokurors.
Ārgale izmeklēšanas laikā liecības nesniedza vispār. Arī ar "de facto" runāt viņa nevēlējās, nekomentējot ne savu attieksmi pret apsūdzību, ne to, vai šis kriminālprocess ir pārrunāts ar "Rīgas satiksmes" vadību.
Tiesas sēdē pēc apsūdzības nolasīšanas Ārgale gan paziņoja, ka apsūdzība viņai nav saprotama un viņa to neatzīst. Taču paskaidrot savu pozīciju sīkāk ne "Rīgas acs" vadītāja, ne viņas aizstāvis nepiekrita arī pēc sēdes.
Gan Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), gan tagadējais "Rīgas satiksmes" vadītājs Ernests Saulītis apgalvo, ka par šo faktu neko neesot zinājuši. Saulītis sola jautājumu par Ārgales nākotni uzņēmumā skatīt tad, kad būs "zudusi aktualitāte". Šobrīd "Rīgas satiksmi" vairāk satrauc "Rīgas kartes" problēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
