LTV un RT skandāls: Televīzija atbrīvo no darba ilggadējo darbinieku Lavkinaiti  (273)

Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka televīzijas LNT žurnālisti atklājuši – 14. martā no LTV studijas ir pārraidīta intervija Krievijas televīzijas kanālam "Russia Today". Interviju Kremļa medijam sniedza bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Tajā kritizēta Latvijas ārpolitika, NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs un Latvijas attieksme pret etniskajām minoritātēm.

Apstākļu skaidrošanā iesaistījās arī Valsts drošības dienests (VDD). Iepriekš VDD portālam "Delfi" norādīja, ka "VDD vērtējumā šāda prakse, ka valsts finansēts sabiedriskais medijs sniedz atbalstu Krievijas propagandu izplatošam medijam, nav pieņemama un ir saistīta ar riskiem Latvijas informatīvās telpas drošībai". Tāpat VDD uzskata, ka Latvijas sabiedriskā medija sadarbība ar Krievijas propagandas mediju var negatīvi ietekmēt gan konkrētā medija tēlu sabiedrībā, gan visas Latvijas valsts reputāciju starptautiskajā vidē.

Pats Lavkinaitis uz komisijas sēdi bija uzaicināts, taču ieradies nebija. Vaicāts par Lavkinaita darba stāžu LTV, Priede atbildēja, ka Lavkinaitis LTV strādā vismaz no 1991. gada. Viņam piebalsoja LTV Ražošanas daļas vadītājs Gvido Zilūzis, kurš norādīja, ka Lavkinaitis LTV strādā vairāk nekā 30 gadus.

No komisijas vadītāja Artusa Kaimiņa (KPV LV) uzdotajiem jautājumiem un atbildēm uz tiem izriet, ka Lavkinaitim "algas bonuss" bija atkarīgs no tā, cik komerciāli veiksmīgi ir vedies ar tehnikas izīrēšanu, līdz ar to viņš bija ieinteresēts tehnikas izīrēšanā.

Priede arī norādīja, ka viņam nav zināmi citi gadījumi, kad LTV iepriekš būtu palīdzējusi ar tehniku RT. Priede atzina, ka ir bijuši piedāvājumi, bet LTV vienmēr atteikusies. Arī Zilūzis pauda, ka viņam nav zināmi tādi gadījumi. Viņš gan norādīja, ka dažādām Krievijas stacijām ir īrēta tehnika, bet kādām to zina tikai Lavkinaitis un citi vadītāji, bet pēdējā laikā šis ir bijis vienīgais tāds gadījums.

Skaidrojot notikušā secību, Priede pauda, ka 12. martā RT e-pastā sazinājās ar Lavkinaiti. Šādos gadījumos nākamais solis ir aprēķinu radīšana, turklāt no aprēķiniem ir jābūt pārliecībai, ka tehnika un cilvēkresursi izīrēti ar peļņas atlikumu. Pēc tam dokumentācija nonāk pie satura vadības, lai tā izvērtētu riskus. Savukārt pēc tam tāmes sapulcē, kas notiek katru pirmdienu pulksten 9.30, valde to apstiprina. Tad arī tiekot pieņemts lēmums par resursu piešķiršanu. Priede atzina, ka šajā konkrētajā gadījumā darbinieks pārkāpis savas pilnvaras, noorganizējis resursu rezervēšanas sistēmā resursu rezervēšanu, kas ir obligāta prasība. 14. martā visi cilvēki ieradušies un sākusies filmēšana. Jau pēc tam Zilūzis saņēmis tāmi, un LTV vadība notikušo secinājusi jau post factum.

Nacionālo plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) klātesošajiem pauda, ka LTV ir Latvijas drošības daļa, un padomes ieskatā šī situācija ir nepieņemama, ka kontroles sistēmas nav nostrādājušas. Padomes ieskatā šādas situācijas atkārtošanās iespējamība ir jānovērš. Padomes ieskatā ir jāievieš jaunas un digitālas sistēmas, kas "neļauj darīt lietas, kad nav pieņemts lēmums". Vienlaikus NEPLP uzsvēra, ka ir viens cilvēks, kas pārsniedzis savas pilnvaras, neskatoties uz kontroles sistēmu.

Priede apstiprināja, ka LTV vadība vairākkārtīgi ir runājusi ar Lavkinaiti, lai saprastu, kā šāda situācija vispār bija iespējama. "Man vienīgais saprotamais skaidrojums ir cilvēka attieksme. Ja pat ir minimālas šaubas, vajadzēja vērsties pēc konsultācijas. Šajā gadījumā tas nav izdarīts, cilvēks vienpersoniski pieņēma lēmumu," paskaidroja Priede, piebilstot, ka LTV nav sistēmas, kas preventīvi uzliek bloku resursu rezervēšanai.

NEPLP ir lūgusi LTV skaidrot situāciju, kā arī informēt par to, kas ir mainīts un kādi lēmumi pieņemti. LTV ir pilnveidojusi instrukciju un procesu. Jautājums ir par to, kas vēl nepieciešams, skaidroja padome. Savukārt Priede komisiju informēja, ka pirmdien, 25. martā, LTV izbeigusi darba attiecības ar Lavkinaiti. Tāpat tagad ir noteikts, ka par jebkuru LTV telpu izmantošanu sākotnēji obligāti ir jāpiezvana pašam Priedem pirms vispār varētu sākt ko darīt. Vēl LTV pēta, kur rezervēšanas sistēmā ieviest "četru acu principu", proti, nodrošināt, ka viens cilvēks vienpersoniski nevar neko izdarīt.

Dagmāra Beitnere Le Galla (JKP) pauda izbrīnu par LTV vadību, kas "politiski ir tik lieli analfabēti", piebilstot, ka tas viņai raisa jautājumu par LTV vadības atbilstību. Tāpat viņa pauda viedokli, ka ir jāizdara secinājums kā Lietuvā, ka Krievija informācijas ziņā Latvijai nav draudzīga valsts un ir jāsamazina līdz minimumam, tas, ko Krievija raida Latvijā. "Šeit ir jābūt ļoti nopietnai atbildībai, kas prasa cilvēkus atbrīvot no amata par šādu pārkāpumu," noslēgumā bilda Saeimas deputāte.

Arī Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra, ka, viņasprāt, "neviena instrukcija nebūtu glābiņš, jo tas ir cilvēka faktors un cilvēciska vērtību vai bezvērtību situācija". "Es gribu teikt, ka šajā situācijā sekas varēja būt vēl smagākas. Tur varēja ienākt jebkurš cits "eksperts", tā sauktās Krievijas tautiešu kustības vadonis un sarunāt drausmīgas lietas. Situācija varēja izvērsties vēl daudz nepatīkamāka," uzsvēra parlamentāriete.